Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ikgadējā rituālā – finanšu ministrs iesniedz valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta projektu Saeimas priekšsēdētājam – Saeima izskatīšanai ir saņēmusi 2021. gada budžeta dokumentus. Covid-19 ietekmē rēķinātajā nākamā gada budžetā paredzēts liels deficīts, jo ieņēmumi ir mazāki, bet izdevumi lielāki nekā 2020. gadam plānotie. Nākamā gada budžeta likumprojektu paketē ir paredzētas būtiskas nodokļu izmaiņas, izdevumos – Satversmes tiesas spriedumu izpildei plānoti lielāki maksājumi mazo ienākumu saņēmējiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs šodien iesniedza Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei likumprojektu “Par valsts budžetu 2021. gadam”. Budžetu pavadošajā paketē Saeima izskatīšanai saņem arī citus valdības atbalstītos likumprojektus.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 9,579 miljardu, savukārt izdevumi – 10,759 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šā gada budžetu, plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 328 miljoniem eiro mazāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 744,1 miljonu eiro lielāki nekā 2020. gada valsts budžeta likumā, informē Finanšu ministrija.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi – 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā. 2021. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
2021. gada valsts budžetā vislielākos papildu līdzekļus valdība ir paredzējusi piešķirt veselības nozarei – papildu 183 miljonus eiro –, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai.
Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5–6 gadus veco bērnu izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā. Tam papildus novirzīs 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022. gadā, kā arī turpmākajos gados. Akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai paredzēts 7,2 miljonu eiro finansējums gan 2021. gadā, gan turpmākajos gados.
Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljoni eiro. Tas ietver minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma (GMI) un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
Lai ar nodokļu politikas palīdzību turpinātu arī Eiropas Savienības (ES) rekomendācijās ieteikto darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, it sevišķi strādājošajiem ar zemu atalgojuma līmeni, un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, par vienu procentpunktu tiek samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme, no tās par 0,5% darba devēja likme un par 0,5% darba ņēmēja likme. Tāpat no 1200 uz 1800 eiro mēnesī tiek paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu.
FM norāda, ka no 2021. gada paredzēts celt arī minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī.
Viens no galvenajiem Covid-19 infekcijas krīzes laikā identificētajiem jautājumiem ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Tāpēc, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, no 2021. gada 1. jūlija plānots ieviest minimālo VSAOI apmēru visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē.
Pakāpeniski plānots ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas. Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%.
Valsts budžeta projekts paredz no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību. Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 80% un IIN 20%.
IIN progresīvās likmes augstākā likme šobrīd ir 31,4%. To plānots samazināt uz 31%, pārējās IIN likmes saglabājot nemainīgas – 20% un 23%.
Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vienādotu akcīzes nodokļa slogu starp līdzvērtīgiem produktu veidiem, no 2021. gada 1. janvāra tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī tiks veiktas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos.
No 2021. gada arī turpmāk paredzēts saglabāt Covid-19 izraisītās krīzes laikā noteikto 30 dienu termiņu PVN pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, tādējādi veicinot savlaicīgu naudas līdzekļu atmaksu PVN maksātājiem.
Tāpat paredzēts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim saglabāt PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem.
Šajos sarežģītajos apstākļos valdība spējusi vienoties ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību vadītājiem par modeli, kā krīzes laikā nodrošināt finansējumu pašvaldībām. Ir rasta iespēja 2021. gadam noteikt pašvaldību kopējo aizņēmumu limita palielinājumu – 268 miljoni eiro, kas ir par 150 miljoniem vairāk, nekā tas bija sākotnēji prognozēts, informē FM. Turpmāk valsts budžetā no IIN ieņēmumiem tiks ieskaitīti 25% līdzšinējo 20% vietā, bet pašvaldību budžetos – 75% līdzšinējo 80% vietā. Zinot, ka šis nodoklis ir galvenais pašvaldību ieņēmums un finanšu resurss, ir piedāvāts arī 2021. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā. Šī valdības apņemšanās nodrošina pašvaldībām budžeta ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti.
Plānots turpināt aizņēmumu izsniegšanu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecības investīciju projektiem, kas dod iespējas mazināt pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs. Ministru kabinets ir atbalstījis piedāvājumu pašvaldībām, ka nākamgad tās varēs aizņemties izglītības iestāžu investīciju projektiem, kā arī līdz 400 tūkstošiem eiro pašvaldībai svarīgākajai prioritātei. Vienlaikus pašvaldībām samazināta pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļa no 25% uz 10% izglītības iestāžu, tostarp pirmsskolas izglītības iestāžu, investīciju projektiem.
LV portāls jau rakstīja, ka budžetu pavadošajā likumprojektu paketē ir vairāki nodokļu likumprojekti, jo ar nākamo gadu ir paredzēts sākt izmaiņas nodokļu sistēmā, samazinot darbaspēka nodokļu slogu un iesaistot pilnvērtīgā sociālajā apdrošināšanā iespējami visus strādājošos.
