Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem, saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu) un nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citas personas zemes.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka dzīvokļu īpašnieku kopība neatbild par komunālo pakalpojumu maksas parādiem, ja pakalpojumi izmantoti dzīvokļu īpašnieku individuālajam patēriņam (skatīt 22.04.2021. spriedumu lietā Nr. SKC-5/2021). Ņemot vērā minēto, pārvaldnieks vai pakalpojumu sniedzējs no pārējo dzīvokļu īpašniekiem teorētiski varētu prasīt to parāda daļu, kas attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām (piemēram, dzīvojamās mājas sanitārajai apkopei vai koplietošanā esošā zemesgabala apūdeņošanai).

Par šāda parāda segšanu no dzīvojamās mājas uzkrājuma fonda Augstākā tiesa ir norādījusi, ka dzīvojamās mājas uzkrājuma fonda līdzekļi ir dzīvokļu īpašnieku kopības mantā ietilpstoši finanšu līdzekļi, ar kuriem dzīvojamās mājas pārvaldnieks var rīkoties, tikai ievērojot kopības lēmumus un piešķirto pilnvarojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus (skatīt 05.05.2020. spriedumu lietā Nr. SKC-172/2020).

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta sestās daļas 2. punktu dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot neizpildītu dzīvojamās mājas īpašnieka saistību izpildei (parādu segšanai u. tml.).

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pantu pārvaldnieka pienākums ir laikus informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, tostarp uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi, kas ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka (dzīvokļu īpašnieku) atsevišķa pieprasījuma.

Tādējādi, ja dzīvokļa īpašnieki ir vērsušies pie namu apsaimniekotāja un atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pantā noteiktajam ir pieprasījuši informāciju par dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas skar vai var skart viņu kā dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, tad namu apsaimniekotājam pastāv tiesisks pamats atbilstoši Vispārīgā datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktam šo informāciju sniegt apjomā, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.