Nr. 13130

Jānosaka kopīpašuma lietošanas kārtība

 
Jautā: Ērika | 05.11.2017

Esmu iegādājusies daļu mājas, lai nebūtu jāiet caur vecās saimnieces virtuvi, iztaisījām durvis uz lauka pusi, bet sēta palika saimnieces izejai, tai pusē ir dažas ābeles, ogu krūmi, un tagad vecā saimniece neļauj neko ņemt, ābeles ir stādītas ļoti sen un arī ogulāji, visi saimnieces vecāku stādīti, tagad ir tik tālu, ka nedrīkstam ābolu paņemt, ogu ievārījumam, saimniece pati neko negatavo, viss sapūst zemē, bet es ņemu vien, lai plātsmaizi uzceptu... Vienkārši pasaka: “Nelien manā pusē.” Manā pusē ir pļava. Esam tai pusē, lai nebūtu pliks lauks, kādu krūmiņu iestādījusi, bet vai mums tiešām nav tiesību arī soli spert, kas mājas teritorijā? Piebraukt pie mājas, iet pie akas un ābolu, ogu paņemt? Saimniece izplēsa jau jāņogu krūmus. Viņai nevajag – un tev te nav jānāk, esmu pensionāre un maksas pakalpojumiem nesanāk. Kas man jādara, lai tādus aizliegumus nesaņemu? Nedz zogu, nedz tirgoju, bet sēta ir sēta, kur iebraukt pie mājas. Nedrīkstot! Vai tiešām tā ir?

Atbilde sniegta: 14.11.2017.
Mudīte Luksa
LV portāls

No jautājuma saprotams, ka ir nopirkta mājas domājamā daļa, tātad abas īpašnieces ir kopīpašuma tiesiskajās attiecībās.

Civillikuma 1067. pants nosaka: „Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu.”

Domājamās daļas iegāde kopīpašumā var būt saistīta ar dažādiem riskiem, un tādēļ pirms pirkuma līguma slēgšanas jācenšas iegūt visu iespējamo informāciju par iecerētā īpašuma lietošanu, pārējo kopīpašnieku attieksmi pret jauno īpašnieku, piebraucamā ceļa un citu infrastruktūras objektu pieejamību. Kopīpašuma mājās parasti nosaka lietošanas kārtību, kopīpašniekiem savā starpā noslēdzot līgumu vai arī tiesas ceļā, ja kāds kopīpašnieks cēlis tādu prasību.

Civillikuma 1070. pants paredz tiesības kopīpašniekiem slēgt vienošanos (darījumu) par īpašuma lietošanas kārtību. Šis līgums ir saistīts ar īpašuma tiesībām un uztverams kā kopīpašnieku īpašuma tiesību aprobežojums, ko var nostiprināt zemesgrāmatā. Kopīpašnieku vienošanās rezultātā viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot attiecīgi nošķirtu kopīpašuma daļu (lietojuma tiesības), un citu kopīpašnieku pienākums ir netraucēt šo lietojumu, rēķināties ar to arī tad, ja viņu vietā vai blakus viņiem par kopīpašnieku kļūst cita persona.

Nav skaidrs, vai Jūs esat iegādājusies īpašuma domājamo daļu tieši no minētās īpašnieces vai cita, iepriekšējā, īpašnieka, kaut gan tam it kā nebūtu nozīmes – kā redzams no likuma regulējuma, lietojuma tiesības, ja tās reģistrētas zemesgrāmatā, pārņem arī nākamais īpašnieks. Taču aprakstītā situācija vedina domāt, ka šāda līguma par kopīpašuma lietošanas kārtību nav un kopīpašnieki kaut vai iepriekšējas norunas veidā būtu vienojušies par to, kā teritorija lietojama.

Kāda ir izeja? Loģiskākā un nākotnei patīkamākā – tomēr atrast veidu, kā izbeigt konflikta situāciju un panākt saprašanos ar otru mājas kopīpašnieci, visu izrunājot par ceļu, aku un pārējo. Ja domstarpības jau tik lielas, ka savstarpējā dialogā tas nav izdarāms, varbūt var atrast kādu starpnieku, kas palīdzētu strīdu izlīdzināt un problēmas atrisināt.

Ja šāds risinājums nav pieņemams (iespējams), tad Jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par īpašuma lietošanas kārtības noteikšanu. Taču tad ieteicams vērsties pēc padoma pie jurista, kas, iepazinies ar kopīpašuma dokumentiem, palīdzētu pienācīgi sagatavot šo iesniegumu.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv