Pagājušajā vasarā (2023. gadā) man divas reizes tika applūdināts dzīvoklis nenoteiktu iemeslu dēļ. Abas reizes pēc ilgstošām lietusgāzēm. Apsaimniekotājs (“Rīgas namu pārvaldnieks” jeb RNP) man rakstiski atteicās sastādīt aktu par notikuma faktu un bojājumiem. BIS mājas lietā arī nekas netika reģistrēts. Nolīgu neatkarīgu sertificētu ekspertu, kurš savā atzinumā secināja, ka mājas fasādes stāvoklis un spraugas starp sienām un palodzēm, kas netika novērstas kopš ēkas uzcelšanas, var būt par iemeslu ūdens iekļūšanai telpā starp sienām un var izraisīt ne tikai applūšanu, bet arī īssavienojumu. Vienā reizē, kad dzīvoklis tika applūdināts, man no lustras pilēja ūdens. Eksperts arī sniedza priekšlikumus nepieciešamo darbu veikšanai, viens no tiem bija pārbaudīt jumtu un ūdens noteces sistēmu no jumta uz pagrabu. Citiem vārdiem sakot, no atzinuma var secināt, ka māja netika pienācīgi apsaimniekota. Par to liecina kavētas pagājušā gada atskaites par kārtējo jumtu apsekošanu BIS mūsu mājas lietā, kā arī kaimiņu dzīvokļa applūdināšanas fakts līdzīgos apstākļos drīz pēc mana dzīvokļa applūdināšanas. Sakarā ar šo situāciju man ir šādi jautājumi: 1) Vai eksperta (sertificēta būvinženiera) atzinums ir pietiekams pamatojums prasības iesniegšanai tiesā pret mājas apsaimniekotāju, lai pieprasītu kompensāciju seku likvidēšanai un piespiestu izpildīt eksperta norādījumus? 2) Kurā tiesā jāvēršas (runa ir par Rīgu), un kāda šādā gadījumā ir dokumentu iesniegšanas procedūra tiesā?
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” 11. punktā ir noteikts, ka pārvaldniekam ir pienākums vienu reizi gadā veikt dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktisko apsekošanu, tajā skaitā secinot, vai nav radušās plaisas; vai aukstums un mitrums nav nodarījis bojājumus ēkai utt. Savukārt divas reizes gadā pārvaldniekam ir jāveic jumta un jumta pārkares vizuālā apskate.
Noteikumu 17. punkts noteic, kad ir jāveic ārpuskārtas remonts, piemēram, ja ir jumta seguma caurtece vai ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi.
Ja vizuālajā apskatē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti apstākļi, kas var radīt bojājumu rašanos, tad dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir jāveic nepieciešamie pasākumi šo apstākļu novēršanai.
Bet jānorāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jānodrošina finanšu līdzekļi, lai pārvaldnieks varētu veikt remontdarbus dzīvojamajā ēkā.
Lai rastu atbildi uz jautājumu par iesniegumu tiesā, jums ar visiem dokumentiem būtu jāvēršas pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.
Civilprocesa likums regulē tiesas piekritības noteikumus. Likuma 26.pants noteic, ka prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, bet prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās juridiskās adreses.
Jāpiezīmē, ka prasība tiesā jāceļ pret to, kurš ir vainojams noplūdē, kā arī jāpievieno dokumenti, kas to pierāda.
Informācija, kas jāiekļauj prasības pieteikumā tiesai, ir uzskaitīta Civilprocesa likuma 128. pantā. Savukārt 129. pantā noteikti prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti.
Vairāk par prasības pieteikumu tiesai var lasīt publikācijā “Kā sagatavot prasības pieteikumu tiesai” un “Par un ap tiesvedību – kā iesniegt prasību tiesā”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
