- Nostiprinās patērētāju tiesības uz remontu
- Balsojums par jauniem ilgtspējīga iepakojuma noteikumiem
- Pieņems pirmo ES tiesību aktu, kas apkaros vardarbību pret sievietēm
- Gaisa kvalitāte: EP deputāti pieņems jaunas prasības, lai līdz 2030. gadam mazinātu piesārņojumu
- Naudas atmazgāšanas novēršana: balsojums par kopīgiem ES noteikumiem un jaunu uzraudzības iestādi
- Apstiprinās jaunus ES pienācīgas rūpības noteikumus uzņēmumiem
- Galīgais balsojums par “platformu darba” direktīvu
- EP deputāti apspriedīs Irānas uzbrukumu Izraēlai
- Parlaments atzīmēs līdz šim vērienīgākās ES paplašināšanās 20. gadadienu
- Balsos par ES lauksaimniecības politikas pārskatīšanu, lai palielinātu atbalstu lauksaimniekiem
- EP deputāti apspriedīs Izraēlas uzbrukumus Gazai
- EP deputāti izvērtēs Krievijas iespējamo iejaukšanos Eiropas Parlamenta darbā
- Parlaments izvērtēs Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus
- Galīgais balsojums par pārrobežu ceļu satiksmes pārkāpumu izmeklēšanu
- EP deputāti atjauninās tirdzniecības atbalstu Ukrainai
- EP deputāti balsos par atjauninātām vadlīnijām Eiropas transporta tīklam
- Parlaments gatavs pieņemt Eiropas invaliditātes un autostāvvietas karti
- Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos
- Atbalsts Ukrainai un Rietumbalkāniem
- Citi jautājumi
Nostiprinās patērētāju tiesības uz remontu
Parlaments gatavojas apstiprināt jaunus noteikumus, kas veicinās preču labošanu, tādējādi veicinot ilgtspējīgu patēriņu un samazinot jaunu pirkumu izmaksas.
EP deputāti pirmdienas vakarā apspriedīsies un otrdien balsos, lai apstiprinātu ar dalībvalstīm panākto vienošanos par patērētāju "tiesībām uz remontu". Jauno tiesību aktu mērķis ir veicināt preču remontu juridiskās garantijas laikā un arī pēc tā beigām, kad patērētājiem būs jaunas tiesības pieprasīt labot preces, kuras saskaņā ar ES tiesību aktiem ir tehniski remontējamas (piemēram, veļas mazgājamās mašīnas, putekļu sūcēji un viedtālruņi).
Lai veicinātu remontu un atdzīvinātu ES preču remonta tirgu, tiks izveidota Eiropas tiešsaistes platforma, kurā varēs atrast vietējās remontdarbnīcas vai atjaunotu preču pārdevējus. Noteikumi arī nodrošinās piekļuvi rezerves daļām, instrumentiem un informācijai par apkopi, un aizliegs izmantot prakses, kas apgrūtina aparatūras un programmatūras labošanu.
Trešdien Eiropas Parlaments galīgajā balsojumā lems par atjauninātiem noteikumiem, kas izvirza stingrākus iepakojuma samazināšanas un pārstrādes mērķus.
Par atjaunināto tiesību aktu jau provizoriski panākta vienošanās ar Padomi, un tā mērķis ir padarīt ES izmantoto iepakojumu drošāku un ilgtspējīgāku. Noteikumi paredz, ka visiem iepakojumiem jābūt pārstrādājamiem, maksimāli jāsamazina kaitīgo vielu klātbūtne, jāmazina iepakojuma apjoms, jāpalielina pārstrādātu materiālu izmantojums un jāuzlabo savākšana un pārstrāde.
Vispārīga informācija
Iepakojums 2018. gadā Eiropas Savienībā radīja 355 miljardus eiro lielu apgrozījumu. Iepakojums ir aizvien pieaugošs atkritumu avots, un kopējais atkritumu apjoms Eiropas Savienībā no 66 miljoniem tonnu 2009. gadā ir pieaudzis līdz 84 miljoniem tonnu 2021. gadā. Eiropas iedzīvotāji 2021. gadā radīja 188,7 kg iepakojuma atkritumu uz vienu cilvēku, un paredzams, ka bez papildu pasākumiem šis rādītājs 2030. gadā pieaugtu līdz 209 kg.
Jauno noteikumu mērķis ir novērst izvarošanu un vairot izpratni par piekrišanu, savukārt sieviešu dzimumorgānu kropļošana un piespiedu laulības tiks iekļautas ES tiesību aktos kā noziegumi.
Pēc Parlamenta un Padomes panāktās vienošanās EP deputāti otrdien apspriedīsies un trešdien balsos par pirmajiem ES noteikumiem, kas apkaros vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Jaunā direktīva aizliegs piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kā arī paredzēs īpašus noteikumus pret kibernoziegumiem, piemēram, “kibervirināšanu” un kibervajāšanu.
Tiks uzlabota cietušo piekļuve tiesai un veselības aprūpei, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, un tiesību aktos tiks iekļauti noteikumi, lai novērstu izvarošanu.
Jaunā tiesību akta mērķis ir nodrošināt ES iedzīvotājiem tīrāku gaisu, atbilstoši ES mērķim līdz 2050. gadam mazināt piesārņojumu līdz nullei.
Padomes un Parlamenta politiskā vienošanās paredz stingrākus 2030. gada ierobežojumus un mērķvērtības vairākiem piesārņotājiem, kas nopietni ietekmē cilvēku veselību, tostarp cieto daļiņu (PM2,5, PM10), slāpekļa dioksīda (NO2) un sēra dioksīda (SO2) piesārņojumu. Jaunie noteikumi arī nodrošinās, lai pašlaik fragmentētie gaisa kvalitātes mērījumu dati visā Eiropas Savienībā būtu salīdzināmi, skaidri saprotami un publiski pieejami.
Ja dalībvalstu jaunie noteikumi tiks pārkāpti, personas, ko skāris gaisa piesārņojums, varēs vērsties tiesā, un iedzīvotāji varēs saņemt kompensāciju, ja būs nodarīts kaitējums veselībai.
Vispārīga informācija
Gaisa piesārņojums joprojām ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES, un aptuveni 300 000 nāves gadījumu gadā ir saistīti ar gaisa piesārņojumu (salīdzinošs pārskats par pašreizējo gaisa kvalitāti Eiropas pilsētās).
EP balsos par tiesību aktiem, kuru mērķis ir cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un sankciju apiešanu, un izveidot jaunu ES noteikumu izpildiestādi.
Tiks pieņemts jauns tiesību aktu kopums, kas nodrošinās piekļuvi informācijai par faktiskajiem īpašniekiem un palielinās finanšu izlūkošanas vienību pilnvaras analizēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas shēmas un apturēt aizdomīgus darījumus.
Parlaments panācis to, lai profesionāliem futbola klubiem, iesaistoties darījumos no 2029. gada, būtu pienākums pārbaudīt savu klientu identitāti, uzraudzīt darījumus un ziņot finanšu izlūkošanas vienībām par jebkuru aizdomīgu darījumu. EP deputāti panāca arī to, ka tiek pastiprināta modrība attiecībā uz īpaši bagātām personām (kuru kopējā bagātība sasniedz 50 miljoni eiro, neskaitot viņu galvenās dzīvesvietas vērtību). Noteikumi ietver ES mēroga ierobežojumu lieliem skaidras naudas maksājumiem (sākot no 10 000 eiro).
Frankfurtē tiks izveidota jauna Eiropas iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA), kuras uzdevums būs tieši uzraudzīt visriskantākās finanšu struktūras, iejaukties uzraudzības kļūdu gadījumā un darboties kā dalībvalstu uzraudzības iestāžu centram un starpniekam.
Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību aktu kopumu ar Padomi tika panākta vienošanās janvārī. Tajā ietilpst sestā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, ES "vienotā noteikumu kopuma" regula (lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA).
Parlaments trešdien balsos par provizorisko vienošanos ar dalībvalstīm, kas izvirzīs uzņēmumiem stingrākas prasības attiecībā uz negatīvas ietekmes novēršanu cilvēkiem un planētai.
Jaunā direktīva uzliek pienākumu uzņēmumiem un to partneriem novērst, izbeigt vai samazināt to darbības negatīvo ietekmi (tostarp bērnu darbu, piespiedu darbu, piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības noplicināšanu) uz cilvēkiem un vidi. Noteikumi attieksies uz ES un trešo valstu uzņēmumiem un filiālēm, kas nodarbina vairāk nekā 1000 cilvēku un kuru apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro. Uzņēmumiem tāpat būs jāievieš pārejas plāns, lai to darbības modelis atbilstu Parīzes nolīgumā noteiktajiem globālās sasilšanas ierobežojumiem līdz 1,5°C.
Dalībvalstis izvēlēsies uzraudzības iestādi, kas izmeklēs uzņēmumu rīcību un piemēros sankcijas uzņēmumiem, kuri neievēro noteikumus, tostarp naudas sodus līdz 5 % apmērā no neto apgrozījuma visā pasaulē. Uzņēmumi būs atbildīgi arī par zaudējumu atlīdzināšanu.
Vispārīga informācija
Komisijas 2022. gada 23. februārī iesniegtais priekšlikums atbilst Eiropas Parlamenta 2021. gada aicinājumam pieņemt tiesību aktus par obligātiem pienācīgas rūpības noteikumiem. Tas papildina citus esošos un topošos tiesību aktus šajā jomā, piemēram, regulu pret mežu izciršanu, regulu par konfliktu izrakteņiem un regulas projektu, ar ko aizliedz produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu.
Trešdien Eiropas Parlamenta deputāti paredzējuši apstiprināt jaunus noteikumus, lai uzlabotu digitālajās platformās nodarbināto cilvēku darba apstākļus.
Jauno noteikumu, par kuriem Parlaments un Padome vienojās februārī, mērķis ir nodrošināt, lai tiktu pareizi klasificēts platformu darbinieku nodarbinātības statuss, kā arī novērst fiktīvu pašnodarbinātību.
Saskaņā ar jauno tiesību aktu tiks uzskatīts, ka pastāv darba attiecības (pretstatā pašnodarbinātībai), tiklīdz būs konstatēti fakti, kas norāda uz strādājošo personu kontroli un vadību, atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem un koplīgumiem, kā arī ņemot vērā ES judikatūru.
Direktīva regulēs arī algoritmu izmantošanu darba vietā. Personu, kas veic platformas darbu, nevarēs atlaist no darba, pamatojoties uz algoritma datiem vai pēc automatizētas lēmumu sistēmas: platformām ir jānodrošina cilvēku uzraudzība attiecībā uz būtiskiem lēmumiem, kas tieši ietekmē platformas darbiniekus. Platformām būs arī aizliegts apstrādāt noteikta veida personas datus.
Trešdien Eiropas Parlamenta deputāti apspriedīs Irānas bezprecedenta uzbrukumu Izraēlai, kā arī vajadzību panākt deeskalāciju. Ceturtdien par šo jautājumu tiks pieņemta rezolūcija.
EP priekšsēdētāja Roberta Metsola raksturojusi Irānas 20. un 21. aprīlī notikušo tiešo dronu un raķešu uzbrukumu Izraēlai kā būtisku eskalāciju reģionā un brīdinājusi, ka tas var izraisīt vēl lielāku haosu visā Tuvo Austrumu reģionā
EP deputāti izvērtēs situāciju debatēs trešdienas rītā, un pēc tam ceturtdien balsos par rezolūciju.
Trešdienas rītā EP deputāti kopīgi ar dalībvalstu pārstāvjiem un 2004. gada maijā dzimušajiem jauniešiem atzīmēs desmit valstu pievienošanos Eiropas Savienībai, kas notika pirms 20 gadiem.
Parlamenta svinīgajā sēdē par godu ES 2004. gada paplašināšanās divdesmitajai gadadienai piedalīsies EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, bijušais EP priekšsēdētājs Pats Kokss un bijušais Komisijas priekšsēdētājs Romano Prodi.
Viņiem pievienosies pārstāvji no tām desmit dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pirms 20 gadiem.
Ceremonijas laikā viesi atbildēs uz jautājumiem, ko uzdos jaunieši, kuri dzimuši 2004. gada 1. maijā vai ap šo datumu, un kuri tiks uzaicināti klātienē piedalīties sēdē.
Ceremonijas noslēgumā skanēs Bēthovena "Oda priekam", ko izpildīs acapella koris "Voix de Stras".
Konteksts
Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā pievienojās Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Slovēnija, Ungārija un Slovākija. Tā ir līdz šim vērienīgākā paplašināšanās ES vēsturē.
Ceturtdien EP deputāti balsos par ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) daļēju pārskatīšanu, lai samazinātu administratīvo slogu un palielinātu noteikumu elastīgumu lauksaimniekiem.
Lai paātrinātu pieņemšanu, Parlaments ir piekritis izskatīt šo lietu saskaņā ar steidzamības procedūru. Komisijas iesniegtajā priekšlikumā paredzēts pārskatīt KLP stratēģisko plānu regulu un KLP “horizontālo” regulu. EP deputāti balsos par Komisijas priekšlikumu ar Padomes ierosinātajiem tehniskajiem grozījumiem.
Atsevišķā balsojumā otrdienas plenārsēdē ir jālemj, vai EP iebilst pret Komisijas priekšlikumu (deleģēto aktu), kas ļautu dalībvalstīm elastīgāk piemērot prasību saglabāt ilggadīgo zālāju un lauksaimniecības platību attiecību virs 5 % salīdzinājumā ar 2018. gadu.
Vispārīga informācija
Ar KLP pārskatīšanu tiek mainīti noteikumi par trim vides nosacījumiem, kas lauksaimniekiem jāizpilda, lai saņemtu ES finansējumu. Tā arī nodrošinātu lielāku elastību ES dalībvalstīm piešķirt atbrīvojumus no KLP standartiem, ja rodas problēmas ar to piemērošanu, kā arī ekstremālu laikapstākļu izraisītu problēmu gadījumā. Mazās saimniecības, kuru platība nepārsniedz desmit hektārus, tiktu atbrīvotas no kontroles un sodiem par KLP noteikumu neievērošanu.
Reaģējot uz lauksaimnieku protestiem, EP Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs 20. februārī nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā norādīja sešas jomas, kurās ir nepieciešama konkrēta un tūlītēja rīcība, lai risinātu lauksaimniekiem radušās grūtības.
Otrdienas pēcpusdienā Eiropas Parlamenta deputāti runās par ES attieksmi pret to, ka Gazas joslā joprojām turpinās civiliedzīvotāju nogalināšana.
Plenārsēdes debatēs EP deputāti apspriedīs ES attieksmi pret Izraēlas aizsardzības spēku atkārtoti veikto humānās palīdzības darbinieku, žurnālistu un civiliedzīvotāju nogalināšanu Gazā.
Martā Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā brīdināja par akūto pārtikas trūkumu un bada risku Gazā. EP deputāti pauda nožēlu par katastrofālajām sekām, ko rada uzbrukumi humānās palīdzības sūtījumiem un civiliedzīvotājiem Gazā, jo īpaši bērniem, un mudināja visas puses nekavējoties pārtraukt uzbrukumus, kā arī pieprasīja veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu.
Kopš 2023. gada 7. oktobra Izraēlas triecienos Gazas joslā ir nogalināti vairāk nekā 33 000 palestīniešu, Izraēlai reaģējot uz uzbrukumu, kura laikā Hamas kaujinieki Izraēlas dienvidos nogalināja aptuveni 1200 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāju, un nolaupīja aptuveni vēl 250.
Ceturtdien EP deputāti balsos par rezolūciju, kurā izvērtēti iespējamie Krievijas mēģinājumi iejaukties Eiropas Parlamenta darbā un gaidāmajās Eiropas vēlēšanās.
Nesen atklātībā nonāca informācija par Krievijas ietekmes kampaņu, kas vērsta pret Eiropas Parlamentu, tostarp aizdomas par Maskavas maksājumiem atsevišķiem EP deputātiem, lai tie iejauktos gaidāmajās Eiropas vēlēšanās. Ziņas izskanēja saistībā ar Čehijas valdības noteiktajām sankcijām izdevumam “Voice of Europe” saistībā ar tā iesaisti prokrieviskās darbībās.
Gaidāmā rezolūcija noslēgs plenārsēdes debates, kas jau norisinājās 10. aprīlī.
Ceturtdien EP deputāti balsos par rezolūciju, kurā paudīs savu attieksmi pret Krievijas pēdējām inscenētajām prezidenta vēlēšanām, kurās Vladimirs Putins vēl vairāk nostiprināja savu varu.
Turpinoties nelikumīgajam karam Ukrainā un nepastāvot demokrātiskai opozīcijai, pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins oficiāli ieguva 88,48 % balsu. Vēlēšanas no 15. līdz 17. martam notika, nežēlīgi apspiežot opozīciju. Tās norisinājās neilgi pēc tam, kad mīklainos apstākļos ieslodzījumā Arktikā mira viens no ievērojamākajiem Krievijas opozīcijas pārstāvjiem Aleksejs Navaļnijs.
Pieņemot rezolūciju, EP deputāti noslēgs debates, kas notika 10. aprīlī. ES arī stingri nosodījusi un atteikusies atzīt tā saukto vēlēšanu nelikumīgu rīkošanu Ukrainas teritorijās, ko uz laiku okupējusi Krievija.
Atsevišķās debatēs otrdien deputāti iztaujās Eiropas Komisijas pārstāvjus par ES pēdējā laika centieniem konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un izmantot tos, lai finansētu kara plosītās Ukrainas uzvaru un atjaunošanas darbus.
Lai novērstu bezatbildīgu braukšanu ārzemēs, Eiropas Parlamenta deputāti plāno paplašināt sodāmo pārkāpumu sarakstu un novērst nepilnības pārkāpēju atklāšanā.
Tā kā pašlaik aptuveni 40 % pārrobežu satiksmes pārkāpumu paliek nesodīti, EP deputāti ir panākuši to, lai ES dalībvalstis turpmāk vairāk sadarbotos un palīdzētu cita citai atrast personas, kas ir atbildīga par ceļu satiksmes pārkāpumu izraisīšanu.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, par kuriem jau neoficiāli panākta vienošanās ar Padomi, pārrobežu izmeklēšanu ar iespējamu naudas soda piemērošanu uzsāks ne vien par ātruma pārsniegšanu, transportlīdzekļa vadīšanu reibumā vai neapstāšanos pie sarkanā signāla, bet arī par bīstamu novietošanu stāvēšanai un bīstamu apdzīšanu, nepārtrauktas līnijas šķērsošanu, kā arī bēgšanu no negadījuma izraisīšanas vietas. ES dalībvalstij, kurā izdarīts ceļu satiksmes pārkāpums, būs 11 mēneši no pārkāpuma izdarīšanas dienas, lai izdotu paziņojumu par ceļu satiksmes pārkāpumu.
Otrdien Parlaments balsos par pagaidu tirdzniecības liberalizācijas pasākumu pagarināšanu Ukrainai, vienlaikus gādājot par ES lauksaimnieku aizsardzību.
Eiropas Parlamenta deputāti un Padomes prezidentvalsts aprīļa sākumā panāca provizorisku vienošanos līdz 2025. gada 5. jūnijam apturēt ievedmuitas nodokļus un kvotas Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, lai atbalstītu Ukrainu Krievijas brutālās militārās agresijas apstākļos. Parlaments nākamnedēļ plāno apstiprināt šo vienošanos.
Saskaņā ar regulas tekstu, Komisija varēs strauji rīkoties un piemērot jebkādus pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, ja Ukrainas importa dēļ rodas būtiski traucējumi ES tirgū vai vienas vai vairāku ES dalībvalstu tirgos. Kā daļu no pastiprinātajiem aizsardzības pasākumiem, lai aizsargātu ES lauksaimniekus, ārkārtas “bremzi” varēs iedarbināt attiecībā uz īpaši jutīgiem lauksaimniecības produktiem. Komisija arī apņēmusies pastiprināt graudu, jo īpaši kviešu, importa uzraudzību, kā arī drīzumā sākt sarunas ar Ukrainu par pastāvīgu tirdzniecības liberalizāciju, šajā procesā cieši iesaistot Parlamentu.
Parlaments gatavojas atjaunot ES apņemšanos līdz 2030. gada beigām pabeigt galvenos Eiropas transporta projektus, piemēram, pārrobežu ceļus, dzelzceļus un tiltus.
Pagājušā gada decembrī Parlamenta un Padomes pārstāvji panāca vienošanos par ES plānu atjaunināšanu attiecībā uz dzelzceļu, autoceļu, iekšzemes ūdensceļu un tuvsatiksmes kuģošanas maršrutu tīklu, kas savienots ar ostām un termināļiem visā Eiropas Savienībā. Pašreizējie TEN-T projekti aptver gan “Rail Baltica” dzelzceļu, kas savienotu Helsinkus un Varšavu, gan Brennera tuneli starp Austriju un Itāliju, gan ātrgaitas dzelzceļa līniju no Lisabonas uz Madridi.
Sarunu laikā EP deputāti panāca, ka vairāk uzmanības tiek pievērsts intermodālajam transportam, izmantojot dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļus un ar tuvsatiksmes kuģošanu. Elektrificētie dzelzceļi TEN-T pamattīklā darbosies ar 160 km/h ātrumu pasažieru vilcieniem un 100 km/h ātrumu kravu pārvadājumiem. Līdz 2030. gada beigām ES iekšējo robežu šķērsošana vidēji aizņems mazāk nekā 25 minūtes.
ES valstis ir apņēmušās līdz 2030. gada beigām pabeigt galvenos transporta infrastruktūras projektus TEN-T pamattīklā, bet līdz 2050. gada beigām – visaptverošajā tīklā, galveno uzmanību pievēršot sastrēgumu novēršanai un trūkstošo transporta savienojumu sakārtošanai.
Otrdien EP deputāti debatēs un trešdien balsos par pirmo ES invaliditātes karti un autostāvvietas karti personām ar invaliditāti.
Līdz ar jaunajiem noteikumiem, par kuriem Parlaments un Padome jau vienojušies, visā ES tiks ieviesta invaliditātes karte, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar invaliditāti ceļojumu laikā ir vienlīdzīga piekļuve dažādiem atvieglojumiem, piemēram, samazinātai vai nulles ieejas maksai, prioritārai piekļuvei un piekļuvei rezervētai autostāvvietai. Abu karšu turētājiem, kā arī viņu pavadoņiem un dzīvniekiem-pavadoņiem tiks nodrošināta piekļuve lielākajai daļai tādu pašu nosacījumu kā valstu karšu turētājiem.
Tāpat otrdien EP deputāti apspriedīs ES invaliditātes un autostāvvietas kartes attiecināšanu arī uz trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstīs, tostarp patvēruma meklētājiem un bezvalstniekiem. Balsojums par pagaidu vienošanos paredzēts trešdien.
Noteikumu mērķis ir aizsargāt uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos, pret maksājumu kavēšanos, un nodrošināt savlaicīgu maksājumu saņemšanu, lai izvairītos no naudas plūsmas traucējumiem.
Otrdien Eiropas Parlamenta deputāti pieņems savu nostāju par grozījumiem noteikumos, kuru mērķis ir cīnīties pret maksājumu kavējumiem un veicināt uzņēmumu, jo īpaši mazāku uzņēmumu, konkurētspēju. Ar regulas projektu tiek ieviesta virkne pasākumu, lai novērstu neskaidrības un juridiskās nepilnības, kas ir ierobežojušas pašreizējās direktīvas efektivitāti.
Noteikumi paredz ieviest stingrākus maksājumu termiņus atkarībā no darījuma veida un nozares, vienlaikus saglabājot līgumu slēgšanas brīvību. Deputāti ierosina 30 dienu termiņu gan darījumos starp uzņēmumiem (“B2B”), gan starp valdību un uzņēmumiem (“G2B”), 60 kalendāro dienu termiņu B2B darījumos, ja tas ir skaidri noteikts līgumā, un 120 dienu termiņu mazumtirdzniecības nozarēs ar zemu preču apgrozījumu vai sezonalitāti (piemēram, rotaļlietu, juvelierizstrādājumu, sporta inventāra vai grāmatu nozarē).
Paredzams, ka EP deputāti apstiprinās jaunu mehānismu ES Rietumbalkānu partnervalstu atbalstam un 5,8 miljardu eiro palielinājumu 2024. gada ES budžetā, galvenokārt Ukrainas atbalstam.
Pašreizējā budžeta palielinājums par 5,8 miljardiem eiro apmērā bija nepieciešams, lai 2024. gadā padarītu pieejamus līdzekļus no aizkavētās, bet šobrīd pieņemtās ES ilgtermiņa budžeta vidusposma pārskatīšanas. 4,8 miljardi eiro piešķirti Ukrainai, izmantojot jaunizveidoto Ukrainas atbalsta mehānismu. Jaunajam Rietumbalkānu mehānismam 2024. gadā tiks piešķirta pirmā daļa 500 miljonu eiro apmērā. Vairāk informācijas par ES 2024. gada atjauninājumu šeit.
Reformu un izaugsmes mehānisms Rietumbalkāniem
Atsevišķā balsojumā EP deputāti gatavojas izveidot jaunu mehānismu ES Rietumbalkānu partnervalstu atbalstam. No 2024. līdz 2027. gadam šis mehānisms piešķirs līdz 2 miljardiem eiro grantos un 4 miljardus eiro aizdevumos. Tādējādi tiks atbalstītas sešas partnervalstis to pievienošanās ceļā, stiprināta ekonomiskā konverģence, veicinātas sociālekonomiskās reformas, stiprinot tiesiskumu un pamattiesības.
Eiropas Parlamenta 2024. gada aprīļa II plenārsesijā deputāti debatēs un balsos arī par šādiem jautājumiem:
-
Izvērtēs pēdējās Eiropadomes rezultātus, otrdien
-
Ekodizaina direktīva: jauni ES noteikumi, lai ilgtspējīgus produktus padarītu par normu. Balsojums ceturtdien
-
Galīgais balsojums par atjauninātajiem ES fiskālajiem noteikumiem. Debates un balsojums otrdien
-
Jauna ES ētikas iestāde: apstiprinās ES iestāžu un struktūru vienošanos. Balsojums un debates ceturtdien
-
Galīgais balsojums, lai aizliegtu ES tirgū produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu. Debates pirmdien, balsojums otrdien
-
Cilvēku tirdzniecība: galīgais balsojums par upuru tiesību aizsardzības veicināšanu. Debates pirmdiena, balsojums otrdien
-
Balsos par stingrākiem noteikumiem, lai samazinātu mikroplastmasas piesārņojumu. Debates pirmdien, balsojums otrdien
-
Pārskatītie noteikumi par asins, audu un citu cilvēka izcelsmes vielu izmantošanu. Balsojums trešdien
-
Plāni palielināt Eiropas "neto nulles" tehnoloģiju ražošanu. Balsojums ceturtdien
-
Gigabitu infrastruktūras akts. Balsojums otrdien
-
ES veselības datu telpa: efektīvāka ārstēšana un dzīvību glābjoši pētījumi. Balsojums trešdien
-
Tiesiskums Ungārijā: rezolūcija par jaunākajiem notikumiem. Balsojums trešdien
-
Pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi skaidrai naudai un aizsardzību pret krāpšanu. Balsojums otrdien
-
Jauna sistēma, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību krīzes apstākļos. Balsojums trešdien
-
Gaisa kuģu pasažieru dati: skaidrāki noteikumi ES drošības uzlabošanai. Balsojums trešdien
-
ES atbalsts darba meklētājiem Dānijā un Vācijā. Balsojums ceturtdien
-
Rezolūcijas par demokrātiju un cilvēktiesībām Azerbaidžānā, Gambijā un Honkongā. Debates trešdien, balsojums ceturtdien
-
Augi, kas iegūti, izmantojot dažas jaunas genomikas metodes, balsojums trešdien
-
Šengenas Robežu kodekss, balsojums trešdien
-
Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņotāji, balsojums trešdien
-
Augu un meža reproduktīvais materiāls, debates otrdien, balsojums trešdien
-
Vides, sociālā un pārvaldības novērtējuma pasākumi, balsojums trešdien
-
Vielu klasificēšana, marķēšana un iepakošana, balsojums otrdien
-
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumu līdzekļu atgūšana, balsojums otrdien
-
Banku savienība, debates trešdien, balsojums ceturtdien
-
Aizsardzības pasākumi pret augu kaitēkļiem, balsojums trešdien
-
Uzbrukumi klimatam un dabai: galēji labējo un konservatīvo grupu mēģinājumi iznīcināt "zaļo kursu". Debates trešdien
-
ES un Ēģiptes stratēģiskā un visaptverošā partnerība un nolīgumi ar galvenajām trešām valstīm, debates otrdien
-
Mēģinājumi Gruzijā atkārtoti ieviest likumu par ārvalstu aģentiem un tā ierobežojumi pilsoniskajai sabiedrībai. Debates otrdien
-
Situācija Haiti. Debates otrdien
-
La Hulpe deklarācija par sociālās Eiropas nākotni. Debates trešdien
-
Ilgtspējīgas nākotnes veidošana kopā: ekonomiskie, sociālie un teritoriālie uzdevumi konkurētspējīgai, saliedētai un iekļaujošai Eiropai. Debates trešdien
-
Reformas pirms paplašināšanās un politikas pārskati, debates ceturtdien
-
Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesības, mutiski jautājumi Padomei/Komisijai, trešdien
-
Regula par šaujamieroču, to galveno sastāvdaļu un munīcijas importa, eksporta un tranzīta pasākumiem (pārstrādāta versija), balsojums otrdien.
