Pērn katram ceturtajam (24,5 %) nodarbinātajam bija maģistra grāds1, bakalaura grāds – 13,9 %, koledžas izglītība – 3,6 % un doktora grāds – 0,7 %. Vidējā izglītība bija 37,1 % nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 13,5 %, pamatskolas izglītību – 6,4 %, sākumskolas izglītību – 0,3 % nodarbināto.
Skatīt OSP datubāzē: EKA130
Pērn pieaudzis speciālistu ar augstāko izglītību īpatsvars
2023. gadā gandrīz puse (45,1 %) nodarbināto vecumā no 25 gadiem bija vadītāji un speciālisti, vairāk nekā piektā daļa (21,4 %) bija kvalificēti darbinieki un piektā daļa (20,0 %) – biroja, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Vismazāk (12,7 %) strādāja vienkāršajās profesijās.
Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars par 1,1 procentpunktu pieaudzis starp speciālistiem (60,0 % – 2023. gadā, 58,9 % – 2022. gadā), bet par 0,6 procentpunktiem samazinājies starp vadītājiem (70,0 % – 2023. gadā, 70,6 % – 2022. gadā) un vecākajiem speciālistiem (86,4 % – 2023. gadā, 87,0 % – 2022. gadā).
Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars biroja darbinieku vidū nav būtiski mainījies – no 41,8 % 2022. gadā līdz 41,9 % 2023. gadā.
Par 1,5 procentpunktiem palielinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū (4,1 % – 2023. gadā, 2,6 % – 2022. gadā). Par 0,3 procentpunktiem pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaits nacionālo bruņoto spēku profesijās (no 39,5 % 2022. gadā līdz 39,8 % 2023. gadā) un iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesijās (no 8,9 % līdz 9,2 %).
Par 0,4 procentpunktiem sarucis vienkāršajās profesijās nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību – no 16,3 % 2022. gadā līdz 15,9 % 2023. gadā, savukārt ar augstāko izglītību šajā profesiju grupā vērojams nodarbināto īpatsvara pieaugums – no 10,6 % līdz 11,3 %.
Skatīt OSP datubāzē: EKA130
Darba tirgū ilgāk uzkavējas augstāko izglītību ieguvušie
Starp iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā 2023. gada sākumā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija personām ar doktora grādu – 91,9 %, ar koledžas izglītību – 85,6 %, ar maģistra grādu – 84,5 % un ar bakalaura grādu – 82,7 %. Viszemākais nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā (9,2 %) bija personām bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas.
Izglītības neiegūšanas iemesli var būt dažādi – veselības problēmas vai invaliditāte, personiski vai ģimenes apstākļi. Starp iedzīvotājiem ar sākumskolas izglītību bija nodarbināti 36,7 %, ar pamatskolas izglītību – 52,3 %, ar vidējo izglītību – 66,4 %, bet ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības – 72,0 %.
Pēc valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas (64 gadu un 3 mēnešu vecuma 2022. gadā) saglabājas līdzīga tendence – vairāk nodarbināto ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem: 48,5 % no doktora grādu un 46,9 % no koledžas izglītību ieguvušajiem turpina strādāt. Darba gaitas pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpina arī 38,6 % nodarbināto ar bakalaura grādu un 29,2 % ar maģistra grādu.
Sasniedzot pensionēšanās vecumu, zemāks nodarbinātības līmenis ir iedzīvotājiem bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas – 2,3 %, ar sākumskolas izglītību – 3,7 %, ar pamatizglītību – 9,0 %, ar vidējo izglītību – 18,8 % un profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības – 22,0 %.
Skatīt OSP datubāzē: EKA130, IZT010
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Izglītības līmenis pēc starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas ISCED-2011. Pašreizējās LR izglītības sistēmas klasifikācijas atbilstība ISCED-2011 klasifikācijai noteikta Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”.
