“Mēs dzīvojam laikā, kad starpvalstu strīdi dažādos kontinentos diemžēl nereti tiek risināti nevis ar starptautisko tiesību autoritāti, bet gan ar agresiju, ieroču spēku un nedemokrātiskiem ietekmes līdzekļiem. Tādējādi starptautiskā tiesiskā kārtība pašlaik ir apdraudēta, un visas pasaules konstitucionālo tiesu saimes pienākums ir uzsvērt tās atjaunošanas nepieciešamību un starptautisko tiesību pārkāpēju saukšanu pie atbildības. Satversmes tiesa, pārstāvot visu Eiropas konstitucionālo tiesu intereses, jau pirms gada iesniedza rezolūciju izskatīšanai Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences izpildinstitūcijas jeb Biroja sēdē. Diemžēl pagājušajā gadā mums neizdevās pārliecināt dažu citu kontinentu tiesu pārstāvjus atbalstīt rezolūcijas iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Tomēr šogad konstruktīvās diskusijās Biroja locekļi bija vienisprātis, ka militārie konflikti pasaulē un cilvēktiesību aizsardzības devalvācija šo konfliktu zonās pieprasa aktīvas pozīcijas paušanu arī no tik apolitiskas organizācijas kā Pasaules Konstitucionālās justīcijas konference. Mūsu spēkos ir panākt, lai pasaules lietu kārtību noteiktu tiesības, nevis ieroči,” uzsvēra Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Visupirms Venēcijas komisijas plenārsēdē, kurā kopā ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju piedalījās tiesnesis Artūrs Kučs, tika apspriesti jautājumi par amnestijas piemērošanu, tiesnešu ētiku, nacionālās suverenitātes aizsardzību, kā arī citas dalībvalstu konstitucionālo tiesību aktualitātes. Plenārsēdē visas Eiropas konstitucionālo tiesu vārdā Aldis Laviņš ziņoja par pamattiesību aizsardzības attīstību reģionā, kā arī Satversmes tiesas rīkoto starptautisko konferenču un daudzpusējās sadarbības aktualitātēm, sevišķi uzsverot miera un valstu drošības aizsardzības aspektu.
Savukārt Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences Biroja sēdē Satversmes tiesu pārstāvēja priekšsēdētājs Aldis Laviņš, priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina un padomnieks Andrejs Stupins-Jēgers. Sēdē tika vienbalsīgi nolemts atbalstīt Satversmes tiesas rezolūciju un virzīt to izskatīšanai organizācijas Ģenerālajā asamblejā. Citstarp tika atbalstīti arī Lietuvas Konstitucionālās tiesas iesniegtie organizācijas statūtu grozījumi, kuru mērķis ir paredzēt iespēju ne tikai apturēt kādas tiesas dalību konferencē, bet arī pilnībā izslēgt no dalībnieku vidus, ja tā rīkojusies pretrunā ar organizācijas darbības pamatprincipiem. Iepriekš par šādu grozījumu nepieciešamību tika spriests konferences V kongresā, kurā Satversmes tiesa stingri atbalstīja Lietuvas Konstitucionālās tiesas piedāvātos grozījumus, – to sākotnējais mērķis bija no organizācijas izslēgt Krievijas Federācijas Konstitucionālo tiesu, kura īsi pirms kongresa apstiprināja Ukrainas teritoriju aneksiju. Kongresa laikā 2022. gadā Krievijas tiesa izstājās no konferences.
Biroja sēdes noslēgumā tika lemts par konferences nākamā kongresa galvenās tēmas “Nākamo paaudžu cilvēktiesību aizsardzība” apstiprināšanu. Kongresu 2025. gada oktobrī rīkos Spānijas Konstitucionālais tribunāls.
Pasaules Konstitucionālās justīcijas konference ir stratēģiski nozīmīgs forums, kas veicina visas pasaules konstitucionālo tiesu dialogu. Tā apvieno vairāk nekā 100 konstitucionālās tiesas, padomes un augstākās tiesas no Eiropas, Amerikas, Āfrikas, Āzijas, Austrālijas un Okeānijas. Organizācijas dienaskārtības virsmērķis ir taisnīguma nodrošināšana, aplūkojot konstitucionālās kontroles, demokrātijas attīstības un pamattiesību aizsardzības problēmjautājumus dažādās pasaules valstīs. Pasaules konference ir augstākā līmeņa platforma konstitucionālās justīcijas jomā. Ģenerālās asamblejas 2022. gada 6. oktobra sēdē Satversmes tiesa ir apstiprināta Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences izpildinstitūcijas – Biroja – sastāvā, kur tā pārstāv visas Eiropas konstitucionālās tiesas.
