Pētījuma rezultāti arī atklāj, ka Latvijas jauniešu skatījums par savu un arī Eiropas nākotni ir optimistisks, un šajā ziņā sakrīt ar vienaudžu viedokli citās Eiropas valstīs. To skolēnu, kuriem ir pozitīvs skatījums uz nākotni, sasniegumi ICCS 2022 pilsonisko zināšanu pārbaudījumā ir augstāki nekā tiem, kuri par to ir skeptiski noskaņoti. Tomēr aizvien aktuāls ir jautājums par skolēnu līdzdalību dažādās pilsoniskās aktivitātēs skolas un ārpus skolas vidē, jo kā rāda ICCS 2022 pirmie Latvijas rezultāti, šajā ziņā jauniešu vidū vērojama pasivitāte.
“Aptaujātie jaunieši ir paaudze, kas uzaugusi Latvijai jau esot Eiropas Savienībā, un viņu piederības izjūta Eiropai un ticība tās nākotnei ir būtisks rādītājs tam, kā redzam vērtības un ieguvumus no vienotības ar citām Eiropas valstīm,” aptaujas rezultātu paziņošanas pasākumā uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe.
“Pētījuma rezultāti vēlreiz apliecina, cik būtiska loma jauniešu skatījumā uz nākotni un demokrātiju ir pilsoniskajai izglītībai un līdzdalībai. Mums jāpatur prātā, ka pilsoniskās kompetences nevar apgūt no grāmatas. Jāturpina attīstīt gan skolēnu zināšanas, gan arī prasmes, sniedzot iespēju tās pielietot reālās dzīves situācijās, piemēram, piedaloties skolas pašpārvaldes vēlēšanās, darbojoties jaunatnes organizācijās un iesaistoties vietējo kopienu jautājumu risināšanā. Svarīgi, lai skolās un pašvaldībās skolēniem ir pieejamas šādas iespējas,” pauda R.Ķeņģe.
“ICCS 2022 Eiropas aptaujas rezultāti norāda uz skolēnu lepnumu, ka Latvija ir Eiropas Savienības daļa. Šīs atbildes sinhronizējas ar ICCS 2022 nacionālā konteksta aptaujas daļu, kurā 75% no Latvijas skolēniem norādīja, ka pēc 10 gadiem Latviju redz piederīgu ES un NATO. Tas nozīmē, ka skolēni apzinās savas valsts piederību Eiropai, ka viņu nākotnes redzējums un vērtības tiks vērstas uz Eiropas demokrātiskajām tradīcijām. Jautājums paliek - kā šīs vērtības un sagaidāmās līdzdalības, lai veidotu brīvu vidi, iesakņot skolēnu rīcībā, kas pēc pētījuma rezultātiem diemžēl ir zema,” pasākumā, izklāstot no aptaujas pirmajiem rezultātiem gūtos secinājumus, sacīja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta (LU IZPP IPI) vadošā pētniece Ireta Čekse. Viņa arī atzīmē, ka darbs ar ICCS 2022 pētījumā iegūtajiem datiem turpinās, un pašlaik LU IZPP IPI sākusies to padziļinātā izpēte.
Aptaujas dati liecina, ka procentuāli visvairāk ES dalībvalstu skolēnu piekrīt apgalvojumam, ka Eiropas Savienība veicina cilvēktiesību ievērošanu visā Eiropā. Šo skolēnu skaits svārstās robežās no 93% Zviedrijā līdz 83% Slovākijā. Tā uzskata arī 86% jauniešu Latvijā. Atbalsts un pārliecība par ES lomu demokrātijas vērtību stiprināšanā un uzturēšanā skolēnu atbildēs ir ļoti augsts. Mazāks īpatsvars Latvijas skolēnu ir pārliecināti par runas brīvību ES (Latvijā 76%, Eiropas ICCS 2022 vidēji 83%, Zviedrijā 90% skolēnu).
Savukārt, atbildot uz jautājumiem par Eiropas nākotni, Latvijas astoto klašu skolēnu redzējums saistīts ar mierīgu līdzāspastāvēšanu un ciešāku sadarbību starp valstīm. Latvijas skolēniem ir nedaudz lielāka ticība mieram Eiropā, nekā Eiropas ICCS 2022 dalībvalstīs vidēji (attiecīgi 62% un 57%). Savukārt valstu savstarpējās sadarbības pieaugumam nākotnē tic lielākā daļa jauniešu arī citās Eiropas valstīs. Tāpat jaunieši visā ES nākotni saista ar sieviešu līderības pieaugumu, pieejamāku veselības aprūpi trūcīgajiem iedzīvotājiem un demokrātijas nostiprināšanos.
Tomēr vienlaikus jaunieši apzinās arī potenciālos apdraudējumus. 73% jeb vienāds skolēnu īpatsvars Latvijā un Eiropas ICCS 2022 dalībvalstīs kopumā pauž satraukumu par nākotnē iespējamo ekonomiskās plaisas palielināšanos starp dažādām valstīm. Kā negatīvu Eiropas nākotnes attīstības scenāriju skolēni uzskata nevienlīdzības palielināšanos un korupcijas ietekmi politikā. Uz šādu risku norāda 69% Latvijas skolēnu un 66% skolēnu Eiropas ICCS 2022 dalībvalstīs vidēji. Kā trešo būtiskāko satraukuma iemeslu nākotnē Latvijas skolēni min nabadzības un bezdarba palielināšanos (Eiropas ICCS 2022 vidējais – 59%, Latvijas – 56%).
Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums ir veidots ar mērķi noteikt skolēnu pilsoniskās zināšanas, attieksmes un prasmes. Latvija ir piedalījusies četros Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ciklos (1999., 2009., 2016. un 2022. gadā), un tos visus īstenojis LU IZPP IPI. Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko IZM ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
Institūta veiktajā 2022. gada pētījuma ciklā Latvijā piedalījās 147 skolas, to direktori, 1638 astoto klašu skolēnu skolotāji un 2876 astoto klašu skolēni, kuru vidējais vecums pētījuma norises laikā bija 13 līdz 14 gadi.
Pētījumā pārbaudītas skolēnu pilsoniskās zināšanas un spēja analizēt jautājumus par pilsoniskajām institūcijām un sistēmām, pilsoniskajiem principiem, pilsonisko līdzdalību, pilsoniskajām lomām un identitāti, kā arī pētīts skolēnu viedoklis par pilsoniskās mācību satura jomas jautājumiem. Eiropas aptauja ir daļa no ICCS pētījuma. Tajā piedalās 17 Eiropas Savienības dalībvalstis.
ICCS 2022 pirmie Latvijas rezultāti apkopoti ziņojumā “Jaunais atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā”. Savukārt Eiropas aptaujas pirmie rezultāti pieejami: https://www.ipi.lu.lv/publikacijas-1/iea-iccs/.
