Šodien mans uzdevums ir atbildēt uz jautājumu – vai jauniešiem ir vieta Latvijas politikā? Jā, ir! Paldies par uzmanību! (Valsts prezidents pagriežas un iet prom. Pēc sekundes atgriežas.)
Bet, ja nopietni, mēs visi dzīvojam politikā. Politika ir dzīves plāns. Gan kopienas un pašvaldības līmenī, gan valsts līmenī, gan starptautiskā līmenī. Galu galā – izvēle no rīta ēst vai neēst brokastis ir mūsu personīgā uztura politika. Politikā ir vieta visiem, kuri grib uzņemties atbildību par savu dzīvi. Par savu Latviju.
Visefektīvākais veids, kā piedalīties politiskajos procesos, ir stāties partijās un citās nevalstiskajās organizācijās. Arī nepilngadīgie var pievienoties politiskām jaunatnes organizācijām. Kaut vai tāpēc, lai mācītos un izprastu, kas ir kas Latvijas politikā. Kaut vai tāpēc, lai nenāktos saukt “Atlaist Saeimu!”, stāvot pie Ministru kabineta. Un jums, jaunieši, ir viena ļoti laba īpašība, kas īpaši piemērota politiķa karjerai. Jūsu biezā āda un spīts. Ja jums ir vienalga, ko citi domā par jūsu mūzikas gaumi un frizūru, jūs tiksiet galā ar ķengām par izvēlēto hūdiju vai nepareizi saliktām rokām.
Kaut arī skaidrs, ka jūsu iesaiste politikā būtu absolūti vēlama, redzam, ka jauniešu pārstāvniecība ir kāda ir.
Īsi pirms vēlēšanām partijas atceras par saviem jauniešiem un izmanto tos pārsvarā dekoratīvos nolūkos. Jo kādam jau priekšvēlēšanu teltīs jāstāv un bukleti jādala. Taču, kad pienāk laiks vēlēt partijas valdi, tad nereti par jauniešiem piemirst vai iedod vienu goda vietu. Kad pienāk laiks gatavot kandidātu sarakstus Saeimas, pašvaldības vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jaunieši šajos sarakstos nokļūst kaut kur pa vidu, drīzāk uz beigu pusi. Jauniešus nereklamē. Kad jālemj, kurš ies aizstāvēt partijas viedokli publiskā diskusijā, tie allaž ir pieredzējušākie politiķi, nevis jaunieši.
Ko darīt, lai tā nebūtu? Kā panākt, lai jūs partijai būtu kas vairāk par bukletu dalītāju priekšvēlēšanu teltī? Cīnieties par savu vietu. Un jūs uztvers tik nopietni, cik nopietni jūs būsiet. Un te nav runa par uzvalku un Saeimas caurlaidi. Paudiet savu viedokli. Stāstiet, ko jūs sagaidāt no aktīvajiem politiķiem. Stāstiet, kādu nākotni jūs vēlaties. Jums ir vēl viena prasme, kas bieži nav lielajiem politiķiem. Prasme likt lietā sociālos tīklus. Izmantojiet to.
Valsts aizsardzības dienests – tas uz jums attiecas vistiešāk. Diemžēl gan jaunākie Saeimas deputāti, gan jaunieši kopumā pirms Valsts aizsardzības dienesta likuma pieņemšanas bija visai klusi. Bet jūsu iesaiste, viedoklis, bažas un idejas varētu palīdzēt šo dienestu padarīt vērtīgāku gan valsts aizsardzībai, gan jums pašiem kā personībām. Tāpat visi izglītības jautājumi – izglītības saturs, drošība skolās, skolu tīkls Latvijas reģionos. Es nevēlos, lai šos lēmumus par jūsu ikdienu un jūsu nākotni pieņemtu tikai politiķi. Labākajā gadījumā pieaicinot pa kādam skolas direktoram vai skolotājam. Esmu pārliecināts, ka jūs uztvers nopietni, ja jūs būsiet nopietni un runāsiet arī par tematiem, ar kuriem popularitāti Tik Tokā nevar iegūt.
Dažs varbūt teiks: “Jā, bet mana izpratne vēl nav tāda, lai es publiski varētu runāt!” Pirmkārt, politikā tā ne vienmēr ir problēma. Ne Latvijā, ne citur pasaulē. Otrkārt, tieši diskusijas un aktīvs darbs šo izpratni veido. Jūs nevarat pieaugt kā politiķi, nesperot pirmos ārēji drosmīgos, bet iekšējie nedrošos soļus.
Politikā nav tādu īpašo jauniešu jautājumu. Jo viss politikā attiecas uz jums. Vai jūs esat saistīti ar veselības aprūpes politiku? Ja pēdējā gada laikā esat bijuši pie ārsta – jā. Ja gribējāt, bet nesagaidījāt rindu – vēl jo vairāk jā. Vai uz jums attiecas darbaspēka nodokļu izmaiņas? Jā, daudzi no jums jau strādā. Vai uz jums attiecas demogrāfijas politika? Iespējams, ja mēs satiktos šeit pat pēc desmit gadiem, daļai līdzi būtu jaunā paaudze un te zāles priekšā būtu jāierīko droša skraidīšanas zona. Un es gribētu, lai tas laiks jums būtu pēc iespējas jaukāks. To, cik viegli jums būs audzināt bērnus pēc desmit gadiem, lemj politiķi tagad. Piedalieties. Lemiet. Tā ir jūsu dzīve.
Jaunieši!
Sasniedzot 18 gadu vecumu, jūs saņemat brīnišķīgu dāvanu – tiesības piedalīties vēlēšanās. Diemžēl lielākā daļa jauniešu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā šo dāvanu pat neizsaiņo, nepiedalās šajā demokrātiskajā procesā, tādejādi ļaujot pār savu dzīvi lemt citiem.
Šovasar būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šeit sapulcējušies, iespējams, politiski aktīvākie jaunieši no visas Latvijas. Līdz ar to – man nav jūs jāpārliecina doties balsot. Bet izdariet pakalpojumu demokrātijai un līdz ar to arī sev – parunājiet par politiku vismaz ar vienu skolasbiedru vai kolēģi, kuram vispār politika neinteresē. Pastāstiet, kā politika ietekmē viņa ikdienas gājienu uz veikalu. Kā tā ietekmē viņa izglītības iespējas. Kā tā ietekmē viņa pusdienas Dziesmu un deju svētkos. Kā tā ietekmē varbūtību, ka viņam kāds palīdzēs nelaimē. Varbūt tad politika sāks interesēt.
Šodien jūs vēl runāsiet par jauniešu iesaisti politikā – ko darīt un ko nekādā gadījumā nedarīt. Gan oficiālās diskusijās šeit, uz skatuves, gan neoficiālās diskusijās pārtraukumos un vēl jo vairāk vakarā pēc konferences.
Jūs pārstāviet dažādus viedokļus, arī dažādas politiskās partijas. Es novēlu, lai šodien un turpmāk jūs sarunātos, nevis tikai runātu. Jo politikā mērķi vai partijas programmas nav ne plika graša vērtas, ja politiķis nespēj ieklausīties citu bažās un vienoties par kompromisu.
Novēlu, lai šodien jūsu mērķis diskusijās nebūtu pārliecināt par savu taisnību, bet gan izprast oponentu un mācīties. Un tieši tāpat pēc tiem desmit gadiem, kad šeit būs bērnu skraidīšanas zona, bet vairāki no jums jau būs kļuvuši par ministriem.
Lai jums brīnišķīga diena!
