KOMENTĀRS

Kā veidojies atbalsts atjaunojamai enerģijai

Jānis Patmalnieks, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos20.03.2018
"ĪSUMĀ"
  • Atbalsts atjaunojamās enerģijas attīstībai Latvijā izveidots jau 90. gadu vidū.
  • 2005. gadā spēkā stājās šobrīd spēkā esošais "jumta likums" – Elektroenerģijas tirgus likums, ar ko AER un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražo augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam ieviests valsts atbalsta mehānisms.
  • No 2011. gada 26. maija EM neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
  • No 2012. gada 10. septembra komersants nav tiesīgs kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. 
  • 2017. gadā līgums par elektroenerģijas obligāto iepirkumu vai garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu ir bijis noslēgts 408 elektrostacijām.
  • Elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātās summas no 2007. gada līdz 2017. gadam ir 1,8 miljardi eiro.
  • Tiek prognozēts, ka līdz 2037. gadam atbalstā vēl būs jāizmaksā 1,5 miljardi eiro.
  •  
Pēdējā pusgada laikā elektroenerģijas pārdošana obligātā iepirkuma ietvaros apvīta ar daudziem skandāliem, 21 koģenerācijas stacijai atņemta darbības licence, izskan aicinājums šo sistēmu likvidēt. Kā radās un 20 gadu gaitā attīstījās atbalsts atjaunojamai enerģijai?

Atbalsts atjaunojamās enerģijas attīstībai Latvijā izveidots jau 90. gadu vidū, sniedzot iespēju mazas jaudas (līdz 2 megavatiem (MW)) hidroelektrostacijām, kas darbojās vai plānoja darbību atjaunot līdz 2000. gadam, saņemt iepirkuma cenu, kas atbilda valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam aprēķina tarifam. Šāds atbalsts bija spēkā astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma. Atbalsts tika izveidots arī vēja elektrostacijām. 1998. gada maijā Ministru kabinets (MK) izdeva noteikumus, līdzīgu atbalstu piešķirot Vangažu pilsētas pašvaldības uzņēmumam "Vangažu namsaimnieks" koģenerācijas stacijai un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Edon Latvia" koģenerācijas stacijās, paredzot no tām iepirkt elektroenerģijas pārpalikumu.

Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms tika iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998. gadā. Enerģētikas likuma 40. panta pirmā daļa, kas bija spēkā līdz 2005. gada 15. aprīlim, noteica, ka licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums savā licences darbības zonā iepērk no mazām hidroelektrostacijām un vēja elektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz 2 MW, un saules energoiekārtām, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2005. gadam, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.

Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, tika izdoti pakārtotie MK noteikumi, lai regulētu koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas kārtību un noteiktu prasības koģenerācijas stacijām un kārtību, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas cena.

Jumta likums

Ekonomikas ministrija (EM), īstenojot enerģētikas politiku, iekļauj tajā arī atjaunojamo energoresursu (AER) veicināšanas politiku, ievērojot ES enerģētikas politikas virzību uz vides aizsardzību un klimata pārmaiņu radītās ietekmes mazināšanu. 2005. gadā 8. jūnijā spēkā stājās šobrīd spēkā esošais "jumta likums" Elektroenerģijas tirgus likums (turpmāk – ETL), ar ko AER un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražo augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms – elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk – OI mehānisms).

Latvijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. asprīļa Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 1. punktu ir noteikts juridiski saistošs mērķis līdz 2020. gadam enerģijas bruto gala patēriņā sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru līdz 40%, visām ES dalībvalstīm 2020. gadā kopīgi sasniedzot 20% tādas enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas gala patēriņā, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem.

Rīcības plāns

Latvija, tāpat kā citas ES dalībvalstis, 2010. gadā izstrādāja Rīcības plānu atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai (turpmāk – Rīcības plāns)1, kas apkopo līdz 2020. gadam nacionāli īstenojamus un plānotos pasākumus atjaunojamās enerģijas veicināšanai un mērķa sasniegšanai.

Kā viens no galvenajiem instrumentiem mērķa sasniegšanai Rīcības plānā minēts obligātās iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) mehānisms, kura radītās izmaksas ilgstošu laika periodu kompensēja tikai elektroenerģijas lietotāji ar elektroenerģijas maksājumiem. Vēlāk šīs izmaksas daļēji segtas arī no valsts budžeta līdzekļiem.

Tiesības pārdot OIK ietvaros

Elektroenerģijas OI mehānismu regulē ETL un uz tā pamata izdotie MK noteikumi. Papildus komersantiem jāņem vērā tiesību normas, kas izriet no likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", Tīkla kodeksa, Būvniecības likuma un citiem būvniecību regulējošie normatīvajiem aktiem u. tml. dokumentiem.

Sākotnēji saskaņā ar ETL 29. panta otro, ceturto un piekto daļu tika izdoti MK 2007. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 503 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 503), kas cita starpā noteica nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kritērijus, saskaņā ar kuriem ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.

"Kā viens no galvenajiem instrumentiem mērķa sasniegšanai Rīcības plānā minēts obligātās iepirkuma komponentes mehānisms, kura radītās izmaksas ilgstošu laika periodu kompensēja tikai elektroenerģijas lietotāji ar elektroenerģijas maksājumiem."

Bet 2008. gada 15.maijā, spēkā stājoties grozījumiem ETL, kā arī precizējot atbalsta mehānisma nosacījumus, tika pieņemti jauni noteikumi (MK 2009. gada 24. februāra noteikumi Nr. 198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 198)). MK noteikumus Nr. 198 aizstāja šobrīd spēkā esošie MK 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 262).

MK noteikumi Nr. 262 izdoti, pamatojoties uz ETL 29. panta otro, ceturto, kā arī 29.1 panta otro daļu, un tie cita starpā ietver nosacījumus elektroenerģijas ražotājiem tiesību iegūšanai pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 262 obligātā iepirkuma tiesību piešķiršana biomasas, biogāzes, saules un vēja elektrostacijām notiek konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegto iesniegumu atbilstību administratīvajiem un kvalitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem. Savukārt obligātā iepirkuma cenu noteikšanai tiek piemērotas cenu formulas. Piešķirtais atbalsta termiņš no ekspluatācijas uzsākšanas brīža ir noteikts 10 gadu periodam, un pēc tiem turpmākos 10 gadus tiek piemērots samazināts atbalsta apmērs.

Noteikts moratorijs

Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 262 ir noteikts moratorijs, un no 2011. gada 26. maija EM neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Līdz ar to no 2011. gada 26. maija EM nebija tiesīga pieņemt un nepieņēma lēmumus par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesībām saņemt maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu.

Attiecībā uz MK noteikumiem, kas regulē elektroenerģijas ražošanu augsti efektīvā koģenerācijā, sākotnēji saskaņā ar ETL 28. panta otro un septīto daļu tika izdoti Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr. 921 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā" (turpmāk – MK noteikumi Nr.921), kas cita starpā noteica kritērijus, pēc kādiem tiek kvalificētas koģenerācijas elektrostacijas, lai tās iegūtu tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, koģenerācijas elektrostacijā ražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, koģenerācijas elektrostacijā ražotās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā u. c.

Bet 2009. gada 18. martā, spēkā stājoties grozījumiem ETL un precizējot atbalsta mehānisma nosacījumus, tika pieņemti jauni, šobrīd spēkā esoši noteikumi (MK 2009. gada 10. marta noteikumi Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – MK noteikumi Nr.221)).

Kvalifikācijas kritēriji, tai skaitā arī aprēķina metode, ko izmanto koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanai, atbilst Direktīvas 2004/8/EK II pielikuma prasībām.

No 2010. gada 1. novembra pretendēt uz tiesību iegūšanu pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 varēja tikai komersanti, kuri elektroenerģijas ražošanai izmantoja vai plānoja izmantot atjaunojamos energoresursus, pārstājot sniegt atbalstu jaunām dabasgāzes koģenerācijas stacijām.

Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 221 ir noteikts moratorijs, un no 2012. gada 10. septembra komersants nav tiesīgs kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. 

Uz ETL pamata izdotie elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu regulējošie MK noteikumi

 

MK noteikumi

Spēkā esamības periods

Atjaunojamo energoresursu regulējums

503 22.08.2007.–14.03.2009.

 

198 14.03.2009.–01.04.2010.

 

262 01.04.2010. – spēkā esošs

Augsti efektīvas koģenerācijas regulējums

921 11.11.2006.–18.03.2009.

 

221 18.03.2009. – spēkā esošs

Avots: EM

Līdz pat 2012. gadam, īstenojot OI mehānismu, valdība lielāku uzmanību pievērsa dažādu interešu saskaņošanai, atbalsta mehānisma efektivitātes paaugstināšanai. Savukārt pēc tam, kad tika novērtēts mehānisma elektroenerģijas cenas ietekmes pieauguma risks uz tautsaimniecību, veikti grozījumi valsts atbalsta mehānismu –  elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto jaudu –  regulējošajos normatīvajos aktos, tai skaitā ETL, lai kontrolētu slogu uz tautsaimniecību.

Kopš 2006. gada OI mehānisma ietvaros EM ir izdevusi 1031 lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

OI mehānisma ietvaros izsniegtie lēmumi

Gads

Ministru kabineta noteikumi Nr. 921/221

Ministru kabineta noteikumi Nr. 503/198/262

Kopā

2006

3

0

3

2007

30

56

86

2008

17

65

82

2009

33

180

213

2010

98

51

149

2011

115

36

151

2012

324

3

327

2013

0

2

2

2014

0

4

4

2015

0

11

11

2016

0

3

3

2017

0

0

0

     

1031

Avots: EM

Lai arī 2011. gada 26. maijā stājās spēkā moratorijs jaunu lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262, pēc šī datuma līdz šim brīdim EM ir izdevusi 47 lēmumus par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu, kas aizstāja jau līdz 2011. gada 26. maijam izdotos lēmumus par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu, no jauna nepiešķirot elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības.

Līgums noslēgts ar 408 elektrostacijām

2017. gadā līgums par elektroenerģijas obligāto iepirkumu vai garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu ir bijis noslēgts ar 408 elektrostacijām, no kurām 24 elektrostacijām šobrīd atbilstoši MK noteikumu Nr. 221 53.1 punktam jau ir beidzies atbalsta saņemšanas periods. Līdz ar to no šīm elektrostacijām elektroenerģija turpmāk OI mehānisma ietvaros netiks iepirkta. Tāpat arī EM 2017. gadā 4 stacijām atcēla elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības, jo tās nebija iesniegušas gada pārskatus par to darbību 2016. gadā.

Šobrīd papildu izmaksas, kas rodas OI mehānisma īstenošanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk – PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātās summas no 2007. gada līdz 2017. gadam ir 1,8 miljardi eiro. Tiek prognozēts, ka līdz 2037. gadam atbalstā vēl būs jāsamaksā 1,5 miljardi eiro.

Eiropas Komisija 2017. gada pavasarī, pēc vairāk nekā trīs gadus ilga (skaņošana uzsākta 2013. gada nogalē) izvērtēšanas procesa, ir atzinusi, ka Latvijas sniegtais atbalsts elektroenerģijas ražotājiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu veidā ir bijis likumīgs un atbilstošs Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasībām. EK pieņemtais un publicētais lēmums skaidri apliecina, ka tā saskaņo Latvijas izveidoto elektroenerģijas ražotāju atbalsta mehānismu un uzskata, ka valsts atbalsts par laika periodu 01.01.2007.–10.09.2012. ir atļauts saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. un 108. pantu.


 

1 Informatīvais ziņojums "Latvijas Republikas Rīcība atjaunojamās enerģijas jomā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK ieviešanai līdz 2020. gadam", Eiropas Komisija.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv