KOMENTĀRS

Iekšlietu ministrijas prioritātes – sakārtot austrumu robežu un izvērtēt dienestu efektivitāti

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs24.01.2018
"ĪSUMĀ"
  • 2017. gadā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā darbu uzsāka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves un informācijas analīzes nodaļa, kuras uzdevums ir uzlabot Valsts policijas rezultātus noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguvē.
  • Valsts robežsardzes spēju stiprināšana, izveidojot Latvijas ārējās robežas infrastruktūru atbilstoši mūsdienu prasībām, gan aizvadītajā gadā, gan arī šogad ir viena no būtiskākajām nozares prioritātēm.
  • Kaut arī terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems, nepieciešams veikt dažādus terorisma novēršanas pasākumus.
  • Pagājušajā gadā ir ieviesta uz jauniem principiem balstīta darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
  • Viens no prioritārajiem 2018. gada uzdevumiem ir veikt iekšlietu sistēmas dienestu – VP, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Iekšējās drošības biroja – darba efektivitātes izvērtējumu atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānam 2020. gadam.
Iekšlietu ministrija pērn turpinājusi stiprināt cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izveidojot jaunu analītikas nodaļu. Atbilstoši mūsdienu prasībām tiek pilnveidota Latvijas ārējās robežas infrastruktūra. Savukārt šogad viens no prioritārajiem uzdevumiem ir izvērtēt visu iekšlietu sistēmas dienestu darba efektivitāti atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānam.

Eiropas globālie izaicinājumi – terorisms, hibrīdais apdraudējums, ģeopolitiskā situācija, nekontrolēta migrācija, pārrobežu noziedzība un citi – Iekšlietu ministrijai (IeM) uzliek lielu atbildību iedzīvotāju un mūsu valsts drošības nodrošināšanā. Aizvadītajā gadā IeM iekšējās drošības stiprināšanas jomā atbilstoši Valdības deklarācijā noteiktajiem uzdevumiem ir veiksmīgi īstenojusi virkni pasākumu, no kuriem kā būtiskākos var minēt vairākus.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves un informācijas analīzes nodaļas izveide

2017. gada janvārī Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā darbu uzsāka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves un informācijas analīzes nodaļa, kuras uzdevums ir uzlabot VP rezultātus noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguvē. Mērķis ir panākt, lai katrs izmeklētājs varētu ne tikai atklāt noziegumu un aizturēt tā izdarītāju, bet arī īstenot noziedzīgi iegūtas mantas identificēšanas un konfiskācijas pasākumus, t.i., atņemot nozieguma rezultātā iegūtos līdzekļus un resursus noziedzīgu darbību veikšanai, padarīt cīņu ar noziedzību efektīvāku.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves un informācijas analīzes nodaļa sniedz atbalstu izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu apzināšanai, arestēšanai un konfiskācijai. Šī nodaļa nodrošina arī starptautisko sadarbību starp dalībvalstu noziedzīgu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanas jomā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves un informācijas analīzes nodaļa 2017. gadā saistībā ar 61 ārvalstu pieprasījumu veica pasākumus nekustamā un kustamā īpašuma, uzņēmumu un bezskaidras naudas līdzekļu identificēšanai, kā rezultātā ir identificēta noziedzīgi iegūta manta un līdzekļi aptuveni 2 200 000 eiro apmērā. Savukārt, apstrādājot VP un citu tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījumus un nododot tos izpildei citu dalībvalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves dienestiem, ir identificēta noziedzīgi iegūta manta un līdzekļi  aptuveni 1 600 000 eiro apmērā.

Tāpat ir veikti metodiski un organizatoriski pasākumi, lai atvieglotu un sekmētu izmeklētāju darbību un rezultātus noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguvei, – izstrādāti darba uzdevumi un metodika izmeklētājiem, ņemot vērā arī citu valstu labāko pieredzi, nodrošināta piekļuve nepieciešamajām informācijas sistēmām, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un starptautiskās sadarbības sistēmām, kā arī izveidota tiesībaizsardzības iestāžu ekspertu darba grupa, lai apkopotu labāko praksi un apmainītos ar informāciju.

Latvijas austrumu robežas stiprināšana

Valsts robežsardzes spēju stiprināšana, izveidojot Latvijas ārējās robežas infrastruktūru atbilstoši mūsdienu prasībām, gan aizvadītajā gadā, gan arī šogad ir viena no būtiskākajām nozares prioritātēm.

Līdz 2017. gada beigām ierīkotā robežjosla gar Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sasniedza jau 114 kilometrus (km), savukārt žogs bija izbūvēts 64 km garumā. Līdz 2018. gada beigām ir plānots pabeigt visus robežjoslas ierīkošanas darbus gar Krievijas Federāciju, tai skaitā žogu 93 km garumā.

Valsts robežas joslas izbūves darbus gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu plānots uzsākt šogad, un jau šobrīd notiek darbs pie robežas joslas projekta izstrādes.

Pretterorisma spēju stiprināšana

2017. gadā Eiropā saglabājās augsts terorisma draudu līmenis, par ko liecināja pieaugošais terorisma gadījumu skaits, kur uzbrukumi pamatā tika vērsti pret cilvēku masveida pulcēšanās vietām.

Kaut arī terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems, ir nepieciešams veikt dažādus terorisma novēršanas pasākumus. Šādi pasākumi ietver gan mērķtiecīgu tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai identificētu un novērstu nepilnības, gan dažādus preventīvos pasākumus.

Tiesiskā regulējuma stiprināšanas jomā var minēt darbu pie gaisa kuģu pasažieru datu reģistra izveides. 2017. gadā tika pieņemts Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums, un šobrīd turpinās darbs pie attiecīgās ES direktīvas pilnvērtīgas ieviešanas un savstarpējās sadarbības modeļa ar gaisa pārvadātājiem izveides.

2017. gadā Nacionālās drošības likums ir papildināts ar jaunu preventīvu instrumentu, kas dod tiesības iekšlietu ministram pieņemt lēmumu par aizliegumu personai izbraukt no valsts, ja persona ārpus Latvijas plāno iesaistīties teroristiskās darbībās. Tāpat ir organizētas arī vairākas mācības, sadarbojoties gan ar valsts, gan pašvaldību institūcijām, kā arī saistībā ar kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektiem to drošības pasākumu veicināšanā.

Uz jauniem principiem balstītas darba samaksas sistēmas ieviešana

Pagājušajā gadā ir ieviesta uz jauniem principiem balstītas darba samaksas sistēma IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Galvenās 2018. gada prioritātes

Viens no 2018. gada prioritārajiem uzdevumiem ir izvērtēt iekšlietu sistēmas dienestu – VP, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Iekšējā drošības biroja – darba efektivitāti atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānam 2020. gadam. Izvērtējums ietvers iestāžu funkciju un institucionālās sistēmas analīzi un pasākumus dienestu darba efektivitātes paaugstināšanai.

Lielu rezonansi šobrīd ir izraisījusi diskusija par jaunas iekšējās drošības augstskolas izveidi, tāpēc ir nolemts izveidot darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt vairākus konceptuālus risinājuma virzienus un to stiprās un vājās puses ne tikai policistu, bet arī citu tiesību aizsardzības iestāžu personāla sagatavošanai.

Tāpat šogad intensīvi turpināsies darbs pie Valsts robežsardzes spēju stiprināšanas un pretterorisma politikas attīstības, VP kibernoziegumu apkarošanas spēju stiprināšanas, iekšlietu nozares informācijas tehnoloģiju infrastruktūras drošības spēju attīstīšanas, valsts civilās aizsardzības spēju stiprināšanas un ugunsdrošības situācijas uzlabošanas.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv