VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
23. janvārī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
2
2

Vai ļaut mantot 2. pensiju līmeņa kapitālu, ja dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma?

LV portālam: JĀNIS VUCĀNS, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, TOMS KREICBERGS, ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības “Indexo” izpilddirektors, JANA MUIŽNIECE, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, KĀRLIS VILERTS, Latvijas Bankas ekonomists
Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Patlaban sabiedrībā tiek lauzti šķēpi, vai ļaut mantot 2. pensiju līmeņa kapitālu, ja cilvēks mirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Iniciatīvu par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu portālā “ManaBalss.lv” parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.18. janvārī tā ir iesniegta Saeimā. Iniciatīva paredz: ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, uzkrājumu saņem viņa mantinieki. LV portāls skaidro, kā šādu priekšlikumu vērtē jomas eksperti.
īsumā
  • Jānis Vucāns: Šis jautājums ir jāaplūko daudz plašākā kontekstā – gan saistībā ar visu pensiju sistēmu, gan arī ar sociālās nodrošināšanas sistēmas pilnvērtīgu funkcionēšanu.
  • Toms Kreicbergs: Latvijas iedzīvotāji vēlas ieviest mantojamības principu, kas labi darbojas Lietuvā un Igaunijā.
  • Kārlis Vilerts: Uzkrājuma mantojamība varētu vairot iedzīvotāju ticību ne tikai pensiju, bet arī nodokļu sistēmai.
  • Jana Muižniece: Ieviešot 2. līmeņa pensiju kapitāla mantošanu, tiktu negatīvi ietekmēta pensiju sistēmas kopējā ilgtspēja.

Priekšlikumu par pensiju pārmantojamību pērn maija beigās jau bija iesnieguši seši deputāti, kas tolaik pārstāvēja frakciju "No sirds Latvijai". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to virzīja izskatīšanai Saeimā, un 2. novembrī pirmajā lasījumā tika atbalstīti Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi, kas paredz iespēju mantot 2. pensiju līmenī uzkrāto naudu, ja iemaksu veicējs ir miris pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Priekšlikumi likumprojekta 2. lasījumam bija iesniedzami līdz pērnā gada 28. novembrim.

Pensiju 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu iemaksas ir daļa no faktiski veiktajām iemaksām valsts pensiju apdrošināšanai. Patlaban tajā uzkrājas 6% no iemaksu objekta (algas), kas noteikts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Solidaritātes nodokļa likumā. Labklājības ministrijas dati liecina, ka mirušo 2. pensiju līmeņa dalībnieku pensijas kapitāls, kas pārskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā, ar katru gadu pieaug. 2008. gadā tie bija 921,5 tūkstoši eiro, bet 2016.  gadā – jau gandrīz 6,9 miljoni eiro. Ik gadu nomirst gandrīz 5000 cilvēku, nesasnieguši pensionēšanās vecumu..

Jānis Vucāns, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs:

Portāla "ManaBalss.lv" virzīto iniciatīvu neatbalstu, jo šo jautājumu nedrīkst skatīt atsevišķi, bet tas jāaplūko daudz plašākā kontekstā – gan saistībā ar visu pensiju sistēmu, gan arī ar sociālās nodrošināšanas sistēmas pilnvērtīgu funkcionēšanu, tajā skaitā mirušā pensiju sistēmas dalībnieka apgādībā bijušo personu pienācīgu sociālo nodrošināšanu.

Jau šobrīd, sasniedzot pensionēšanās vecumu, tiem cilvēkiem, kuru pensiju sistēmas 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir sasniedzis noteiktu līmeni (praksē tie šobrīd ir 3000 eiro), ir iespēja sevis izvēlētajā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā iegādāties mūža pensijas polisi, kuras noteikumos ir iespējams iekļaut arī pensijas izmaksās neizmantotās daļas novēlēšanu mantiniekiem.

Savukārt mantošanas attiecināšana uz pensiju sistēmas 2.līmenī uzkrāto kapitālu situācijā, ja pensiju sistēmas dalībnieks ir miris, pirms sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, izjauktu šobrīd spēkā esošajos likumos darbojošos saikni starp šo pensiju sistēmas 2. līmenī uzkrāto, bet pensiju izmaksai neizmantoto kapitālu, un valsts pensiju speciālā budžeta papildināšanu ar šādiem līdzekļiem. Ja pensiju sistēmas dalībniekam ir bijuši apgādājamie, viņa pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu izmanto, aprēķinot pensiju mirušās personas apgādājamajiem. Mantinieki var būt arī citi cilvēki, ne tikai apgādājamie. Līdz ar to uzkrātā kapitāla mantošanas tiesību ieviešana šajā gadījumā varētu ietekmēt (samazināšanās virzienā) mirušā apgādībā bijušajiem izmaksājamās pensijas apmēru.

Uzskaitītie ir tikai daži būtiskākie iemesli, kāpēc priekšlikums par pensijas sistēmas 2. līmenī uzkrātā kapitāla mantošanu nebūtu atbalstāms, skatot to atrauti no atbilstošām izmaiņām visā sociālās nodrošināšanas sistēmā, kas darbojas valstī.

Ja tomēr priekšlikumam būtu politisks atbalsts, to varētu virzīt izmaiņu izdarīšanai Latvijas likumos tikai tad, ja Labklājības ministrija un Finanšu ministrija izstrādātu sabalansētu, kompleksu risinājumu, kas nepasliktinātu nevienas sabiedrības grupas sociālā nodrošinājuma līmeni – gan attiecībā uz paaudžu solidaritātes principā balstīto pensiju sistēmas 1. līmeni, gan attiecībā uz apgādājamo personu sociālo nodrošinājumu un citiem saistītiem aspektiem.

Toms Kreicbergs, iniciatīvas autora – ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības "Indexo" – izpilddirektors:

Plašais iniciatīvas atbalsts parāda – Latvijas iedzīvotāji vēlas arī pie mums ieviest mantojamības principu, kas labi strādā Lietuvā un Igaunijā. Saeima jau sākusi skatīt šo jautājumu, bet patlaban politiķu attieksme ir dažāda. Tādēļ plašais sabiedrības atbalsts, ko parāda savāktais balsu skaits portālā "ManaBalss.lv", ir it īpaši nozīmīgs. Paredzams, ka 2.  pensiju līmeņa kapitāla mantojamība samazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus par kādiem 6–7 miljoniem eiro gadā. Salīdzinājumam – 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas izmaksas 2016. gadā vien bija 40 miljoni eiro.
 

Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas ekonomists:

Uzkrājuma mantojamība varētu vairot iedzīvotāju ticību ne tikai pensiju, bet arī nodokļu sistēmai. Nav noslēpums, ka liela sabiedrības daļa netic pašreizējai pensiju sistēmai un tādēļ nereti izvēlas nodokļus nemaksāt. Personificējot nodokļu nomaksu ar konkrētu labumu, kas šajā gadījumā ir uzkrājums, varētu veicināt iedzīvotāju ieinteresētību nomaksāt nodokļus. Tas ne tikai papildinātu budžeta ieņēmumus, bet arī mazinātu nabadzības riskus nākotnē.

Vienlaikus nav arī tā, ka aizgājuša cilvēka uzkrātie līdzekļi izkūpētu gaisā. Līdzekļi, kas nonāk budžetā, tiek iztērēti saistīto pabalstu finansēšanai. Tāpat konceptuāli nebūtu pareizi apgalvot, ka nauda tuviniekiem pilnībā pazūd, jo daļa budžeta tiek novirzīta atbalstam, piemēram, maksājot apgādnieka zaudējuma pensiju, kuras apmērs ir atkarīgs arī no 2.  pensiju līmenī uzkrātā pensiju kapitāla. Atbalstot uzkrājuma mantojamību, būs jādomā, vai un no kādiem avotiem finansēt šos izdevumus. Ja pašreiz šīs iemaksātās summas veido pāris miljonus eiro, tad, augot uzkrātajam pensiju kapitālam, tās pieaugs. Protams, var jau jautāt – vai budžetam ar šiem ārpuskārtas ieņēmumiem vispār būtu jārēķinās?

Kopumā, mūsuprāt, pensiju 2. līmeņa mantojamība būtu atbalstāma, jo, arī neskaitot visus citus argumentus par labu šim priekšlikumam, mūsu aplēses rāda, ka pat minimāla pozitīvā ietekme no "aplokšņu" algu mazināšanās atsvērs īstermiņā negūtos ienākumos no mirušajiem 2. pensiju līmeņa dalībniekiem. Piemēram, izmantojot Labklājības ministrijas prognozes, ka pie pašreizējās sistēmas mirušo 2. pensiju līmeņa dalībnieku kapitāla ieskaitījumi 2030. gadā sasniegs 2% no pensiju speciālā budžeta ieņēmumiem, mūsu aplēses rāda, ka šajā periodā pietiktu tikai ar 0,3 procenta punktu samazinājumu ēnu ekonomikas īpatsvarā (3% samazinājumu "aplokšņu" algās), lai mantojamības efekts uz budžetu būtu neitrāls. Salīdzinājumam – tas ir aptuveni divreiz mazāks efekts nekā nupat budžetā paredzētie ieņēmumi no reversā pievienotās vērtības nodokļa pielietojuma paplašināšanas.

Līdz ar to, pat pieņemot, ka mantojamības efekts uz "aplokšņu" algu mazināšanu būtu samērā niecīgs, negatīvā ietekme uz budžetu tiks kompensēta.

Attiecībā uz praktiskajiem problēmjautājumiem mantojamības ieviešanā – ticam, ka, balstoties uz Igaunijas un Lietuvas pieredzi, tiem būtu iespējams atrast risinājumu.

Jana Muižniece, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece:

Jebkuram iedzīvotājam ir svarīgi apzināties iespēju sarūpēt tuviniekiem mantojumu finansiālā nodrošinājuma izteiksmē, tādējādi it kā stiprinot sabiedrības attieksmi pret 2. līmeņa uzkrājumiem kā pret savu īpašumu. Taču valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībnieki ir sistēmas kolektīvie īpašnieki, un neviens individuāli nav šo iemaksu īpašnieks.  

Iemaksas gan 1. pensiju līmenī, gan 2. pensiju līmenī veidojas no tā, kas iemaksāts ne tikai no paša cilvēka ienākumiem, bet ko iemaksājis arī viņa darba devējs, kā arī valsts par bērna kopšanas laiku, slimības, bezdarba gadījumā u. c. –  iemaksas no valsts pamatbudžeta, kā arī iemaksas solidāri valsts sociālās apdrošināšanas shēmas ietvaros.

Ieviešot valsts pensiju sistēmas 2. pensiju līmeni, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme valsts vecuma pensiju apdrošināšanai tika pārdalīta starp 1. un 2. pensiju līmeni, ņemot vērā, ka paaudžu solidaritātes shēmā saistības ir jāpilda gan pret pašreizējo pensionāru paaudzi, gan pret nākotnes pensionāriem.

Ieviešot 2. līmeņa pensiju kapitāla mantošanu, t.i., samazinot paredzamo finanšu līdzekļu apjomu pensiju izmaksu nodrošināšanai, tiktu negatīvi ietekmēta pensiju sistēmas kopējā ilgtspēja, t.i., 1. pensiju līmeņa finanšu ilgtspēja, kas savukārt varētu veicināt atkārtotas iemaksu likmes 2. pensiju līmenī pārskatīšanu ilgtermiņam.

Iedzīvotāju ticību pensiju sistēmai var stiprināt, nodrošinot visu trīs pensiju sistēmas līmeņu ilgtspēju un stabilitāti, pensiju drošumu un pietiekamību gan tagad, gan nākotnē. Savukārt uzkrājumu mantošanas iespēju sniedz 3. pensiju līmenis, dalība kurā ir katra indivīda brīva izvēle.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI