LV PORTĀLS JAUTĀ

Kā pirmssvētku darba dienu saīsina skolās

LV portālam: JANA VEINBERGA, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte, RŪDOLFS KALVĀNS, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, RAIMONDS KOŅUŠEVSKIS, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks
Laura Studente, LV portāls04.12.2017
"ĪSUMĀ"
  • Darba likumā nav paredzēti izņēmumi attieksmē pret pedagogu darba laiku pirmssvētku dienās.
  • Ir jānošķir tiesības uz darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienās un pienākums kvalitatīvi īstenot izglītības programmu, jo pedagoga darba laikā izglītības iestādē ieskaita ne tikai kontaktstundas mācību priekšmetos, bet arī citus pedagoga amata pienākumus.
  • Izglītības iestādes vadītājam ir jārod risinājumi, piemēram, var atcelt citu pedagogam noteikto papildu pienākumu pildīšanu pirmssvētku dienās.
  • Tiesībsarga skatījumā, katrā izglītības iestādē pedagogiem sadarbībā ar vadību ir jāvienojas par saīsināto darba laiku pirmssvētku dienās, piemēram, mācību gada sākumā paredzot, ka 17. novembris tiks organizēts kā projektu diena, kuras ietvaros tiks veikti patriotiski audzinoši, izglītojoši pasākumi saistībā ar Latvijas valsts gadadienu.
Nesen aizvadīti valsts svētki, savukārt strauji tuvojas Ziemassvētku laiks. Vienlaikus katru gadu aktuāls ir jautājums par darba dienas saīsinājumu par vienu stundu, kā to paredz Darba likums. Vispārizglītojošās skolās situācija nedaudz atšķiras, jo uz skolēnu Darba likums neattiecas – tātad mācību dienu saīsināt nedrīkst. LV portāls jautā: kā skola var atrisināt šo jautājumu, lai skolotājiem pienāktos saīsinātā diena, savukārt skolēniem – mācību diena?

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau iepriekš ir norādījusi, ka Darba likumā nav paredzēti izņēmumi attieksmē pret pedagogu darba laiku pirmssvētku dienās. Tāpēc izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt Darba likuma 135. pantā noteiktās tiesības uz darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ne mazāk kā par vienu stundu. Vienlaikus, ka norādījis Izglītības kvalitātes valsts dienests, – skolēns nav darbinieks, tāpēc viņam mācību stundas saīsināt nedrīkst.
 

Jana Veinberga, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte:

Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsver, ka arī pedagogiem ir jānodrošina Darba likuma 135. pantā noteiktās tiesības uz darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ne mazāk kā par vienu stundu. 

Tomēr izglītības iestādes vadītājam, pieņemot lēmumu par izglītības procesa organizāciju pirmssvētku dienā, vienlaikus jāievēro arī bērnu, šajā gadījumā – skolēnu, interešu prioritātes princips un jāņem vērā izglītības jomas normatīvajos aktos noteiktais.

Skolēnu intereses skolā ir saņemt kvalitatīvu izglītības pakalpojumu un pilnvērtīgi apgūt izglītības programmu. Savukārt mācību stundu saīsināšana vai atcelšana apgrūtina mācību un audzināšanas procesa īstenošanu izglītības iestādē, un tas nav kvalitatīvs izglītības pakalpojums vislabākajās bērna interesēs.

Turklāt Vispārējās izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā nav paredzēti izņēmumi mācību stundas ilgumam izglītības iestādēs. Savukārt kādas mācību stundas atcelšana ietver to, ka atceltās stundas norise jāieplāno citā nedēļas darbdienā, kas attiecīgi rada riskus pārsniegt normatīvajos aktos noteikto mācību stundu skaitu dienā.

Kvalitātes dienesta ieskatā, ir jānošķir tiesības uz darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienās un pienākums kvalitatīvi īstenot izglītības programmu, jo pedagoga darba laikā izglītības iestādē ieskaita ne tikai kontaktstundas mācību priekšmetos, bet arī citus pedagoga amata pienākumus, piemēram, individuālo darbu ar skolēniem, dalību sanāksmēs, pasākumos, dažādas dokumentācijas kārtošanu, žurnālu aizpildīšanu, gatavošanos mācību stundām un izglītojamo izpildīto pārbaudes un citu darbu labošanu, saziņu ar vecākiem u. c.

Minētais izriet no pedagogu darba samaksas noteikumiem, kas nosaka, ka mēneša darba algu pedagogam nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās un pedagoga darba slodzi, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, un tajā nav iekļautas tikai kontaktstundas.

Piemēram, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem darba slodzē iekļautas mācību stundas un fakultatīvās nodarbības, to sagatavošana, izglītojamo rakstu darbu labošana, individuālais un grupu darbs ar izglītojamiem un konsultācijas, klases audzināšana, metodiskais darbs izglītības iestādē, projektu vadība un citas ar izglītības iestādes attīstību saistītas darbības.

Vēl jāņem vērā, ka pedagogiem dažādās dienās var būt noteikts dažāds mācību stundu skaits, piemēram, 1. klasei maksimāli dienā var būt piecas mācību stundas (faktiski četras astronomiskās stundas), savukārt citām klasēm attiecīgi – sešas, septiņas vai astoņas mācību stundas (jebkurā gadījumā mazāk par astoņām astronomiskajām stundām). Tas nozīmē, ka mācību stundu saīsināšana vai arī kādas no mācību stundām atcelšana būtībā rada atšķirīgu attieksmi arī pret pedagogiem, kas nav pieļaujams.

Kvalitātes dienests uzsver, ka darba laika saīsināšana pirmssvētku dienā ir risināma, neskarot mācību procesa īstenojumu izglītības iestādē. Tādēļ izglītības iestādes vadītājam ir jārod citi risinājumi, piemēram, var atcelt citu pedagogam noteikto papildu pienākumu pildīšanu pirmssvētku dienās.

Kvalitātes dienests arī vērš uzmanību uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta sniegto rekomendējoša rakstura skaidrojumu par to, ka Darba likuma 135. pantā ietvertā tiesību norma ir paredzēta normāla darba laika darbiniekiem un to nevar attiecināt uz darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestādes darbības pamats ir izglītības iestādes dibinātāja apstiprināts nolikums, kurā tiek noteikts izglītības programmas īstenošanas ilgums, t.i., pirmsskolas darbalaiks.

Līdz ar to nolikumā nosaka arī pirmsskolas darba laiku un pirmsskolas izglītības programmas īstenošanas laiku pirmssvētku dienā. Tomēr gadījumā, ja nolikumā paredzēts darbalaiku pirmssvētku dienās saīsināt vairāk nekā par vienu stundu, pirmsskolas vadītājam ir jāizvērtē visi iespējamie riski un jau sākotnēji jāparedz rīcība gadījumos, ja bērnu vecāki objektīvu iemeslu dēļ nevarēs atnākt pēc bērniem pirmsskolas noteiktajā laikā.

Piemēram, var nodrošināt bērniem iespēju pirmssvētku dienā apgūt pirmsskolas izglītības programmu tā sauktajās dežūrgrupās. Jāuzsver, ka pirmsskolas vadītājam laicīgi jāinformē vecāki par paredzētajām izmaiņām pirmsskolas mācību procesa organizācijā, tostarp izmaiņām darbalaikā.

 

Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors:

Jā, sabiedrībā šīs jautājums ik pa laikam aktualizējas, bet uzskatu, ka skolu vidē tā nav problēma. Mācību stundas nesaīsinām, bet laikā pēc stundām neplānojam nekādas kopējas sanāksmes. Šāda vienošanās mums ir arī koplīgumā.

Es to traktēju tā, ka iestādes darba laiks ir saīsināts pa 1 stundu. Tas praksē nozīmē, ka skolu slēdzam plkst.21. Standartā mums skola ir pieejama līdz plkst.22 dažādu sporta zāles nomnieku dēļ.

Es piekrītu Izglītības kvalitātes dienestam, un minētā norma nav īsti tiešā veidā attiecināma uz skolas specifisko procesu. Lai gan jāatzīst, ka Darba likums un izglītības process vairākos punktos ir ļoti pretrunā.

 

Raimonds Koņuševskis, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks:

Jautājums, vai un kā pedagogiem piešķirams saīsinātais darba laiks pirmssvētku dienā atbilstoši Darba likuma 135. pantam, ir aktuāls vairāku gadu garumā. Arī tiesībsargam ir nācies būt starpniekam starp pedagogiem un valsts pārvaldi (Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Izglītības ministriju, Darba inspekciju) šī jautājuma līkločos.

Visupirms jāuzsver, ka Darba likuma 135. pants neparedz pedagogus kā izņēmuma profesiju, uz kuru neattiektos saīsinātais darba laiks pirmssvētku dienā. Turklāt tiesībsargam ir nācies secināt, ka gan pedagogiem, gan valsts pārvaldei ir vienota izpratne, ka Darba likuma 135. panta noteikumi ir obligāti izpildāmi attiecībā uz pedagogiem (pamatskolā, vidusskolā, profesionālās izglītības mācību iestādēs u. c.). Līdz ar to šī norma attiecībā uz pedagogiem nav diskriminējoša.

Taču debates raisa jautājums, kā šo Darba likuma normu piemērot, vai šo normu var piemērot arī tādējādi, ka saīsinātais darba laiks tiek noteikts, ietekmējot mācību procesa organizēšanu, piemēram, atceļot noteiktas mācību stundas, rīkojot projektu dienas u. tml.

Izanalizējot izglītības jomu regulējošos normatīvos aktus, tiesībsarga skatījumā, mācību iestādes vadītājam ir zināma rīcības brīvība organizēt Darba likumā noteiktā īstenošanu ar mācību procesa starpniecību. Izglītības iestādes vadītājam, organizējot un plānojot katru mācību gadu, ir zināmas valsts svētku un svinamās dienas. Tātad ir paredzamas pirmssvētku dienas, uz kurām būs attiecināmi Darba likuma 135. panta noteikumi. Līdz ar to atbilstoši ir iespējams samērot mācību procesa un pedagogu noslodzes jautājumus ar Darba likuma prasībām. Piemēram, mācību gada sākumā paredzot, ka 17. novembris tiks organizēts kā projektu diena, kuras ietvaros tiks veikti patriotiski audzinoši, izglītojoši pasākumi saistībā ar Latvijas valsts gadadienu. Attiecīgie mācību priekšmeti var tikt plānoti pārējā mācību gada ietvaros.

Tāpat pirmssvētku darba dienas darba laiku var organizēt, saīsinot ārpus kontaktstundu darba laiku, bet saglabājot kontaktstundu skaitu.

Tiesībsarga skatījumā, katrā izglītības iestādē pedagogiem sadarbībā ar vadību ir jāvienojas par saīsināto darba laiku pirmssvētku dienās.

Attiecībā uz saīsināto darba laiku pirmssvētku dienās ir jānošķir pirmsskolas izglītības iestādes. To darba laiks atšķirībā no citām izglītības iestādēm ir pastāvīgi noteikts no plkst.7 līdz 19. Attiecīgi pirmssvētku dienās tam ir jābūt līdz plkst.18 (saīsinātam par 1 stundu).

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv