INTERVIJA

Lai Cēsis būtu izcila vieta dzīvei

LV portālam: JĀNIS ROZENBERGS, Cēsu novada domes priekšsēdētājs
Mudīte Luksa31.10.2017
"ĪSUMĀ"
  • Līdzīgi kā uzņēmējdarbībā, arī pašvaldību starpā pastāv konkurence, tādēļ ir jābūt zināmai specializācijai.
  • Cēsis izsenis ir Latvijā pazīstama kultūrtūrisma pilsēta ar ievērojamu vēsturisko mantojumu, tradīcijām; tas rosināja izvēlēties pilsētas attīstības stratēģiju tieši šajā virzienā.
  • Pirms četriem gadiem tika definēta pilsētas vīzija "Cēsis – izcila vieta dzīvei", un pašvaldība neatlaidīgi strādā, lai to īstenotu.
  • Kaut arī Cēsis bija viena no pilsētām, kas ekonomiskās krīzes laikā zaudēja visvairāk iedzīvotāju, šobrīd jūtama atdzimšana – atdeve no pēdējos gados konsekventi ieguldītā darba cilvēku piesaistē un radošās uzņēmējdarbības veicināšanā.
Pirms gadiem desmit Cēsis vairāk skumdināja, nekā priecēja. Vecpilsētā patukšas, bedrainas ielas, vēsturiskie nami noplukuši, daudz veikalu un kafejnīcu akliem logiem. Tāda pērle, tik izdevīgā vietā, un šāds pagrimums... Toties pēdējā laikā ikviens Cēsu apmeklējums dāvā prieku un svētku sajūtu. Pilsēta acīmredzami ir uz attīstības viļņa.

Novada domes priekšsēdētāja JĀŅA ROZENBERGA diena saplānota pa minūtēm, un LV portālam, lai viņu iztaujātu par šo pārmaiņu spēka avotiem, izdodas iespraukties brīdī starp jaunās naktspatversmes, kurā iekārtota arī atskurbtuve, atklāšanu un dzejnieka Eduarda Veidenbauma jubilejas pasākumu Glāzniekos. Tāda, lūk, dažādība.

Šķiet, Cēsis ir uzskatāms piemērs, ka pilsētas attīstības plānā ierakstītie ambiciozie mērķi patiešām pārtop realitātē. Kā tik samērā īsā laikā iespējams izkļūt no krīzes bedres?

Cēsis izsenis ir Latvijā pazīstama kultūrtūrisma pilsēta, mums ir ievērojams vēsturiskais mantojums, tradīcijas, un tas jau iepriekšējā domes priekšsēdētāja Ginta Šķendera laikā rosināja izvēlēties pilsētas attīstības stratēģiju tieši šajā virzienā.

Tomēr sākotnēji bija diezgan lielas bažas, vai tiešām vajadzēja investēt jaunajā un vecajā pilī, koncertzālē, pils parkā un līdzīgos objektos, varbūt vairāk ieguldīt ražošanas spēcināšanā. Tomēr, kā liecināja turpmākie gadi, attīstības politika bijusi pareiza: šobrīd sākam sajust atdevi no tā, kas darīts ilgākā laika posmā, tostarp arī koncertzāle sen vairs nav diskusiju objekts...

Kad to iecerējāt un projektējāt, patiešām bija runas – kam mazajām Cēsīm tik liela un dārga koncertzāle, kā to piepildīs, kas uz turieni brauks...

Šīs bažas pati dzīve ir atspēkojusi, turklāt koncertzāles ēkā ir vieta amatiermākslas kolektīviem, Alfrēda Kalniņa Mūzikas vidusskolai, profesionālajai mākslai un kino. Tur nav brīvu nedēļas nogales vakaru, un pasākumus apmeklē cilvēki no visa reģiona, Rīgas un arī tālākām vietām. Tieši jaunā koncertzāle deva pirmo vilkmi cilvēku, investīciju piesaistīšanai pilsētai.

Līdzīgi kā uzņēmējdarbībā, arī pašvaldību starpā pastāv konkurence, tādēļ ir jābūt zināmai specializācijai. Visas pilsētas nebūs vienlīdz spēcīgas visās jomās, vajadzīgs savs specifisks virziens. Cēsīm tā ir dzīves vide, izglītība, kultūrtūrisms. No risku diversifikācijas viedokļa, ja pašvaldībai ir vairāki balsti, uz kā stāvēt, pamats ir stingrāks.

Kas ir pārējie balsti?

Radošās industrijas un intelektuālais potenciāls. Statistikas dati liecina, ka Cēsis ir viena no nedaudzajām vietām valstī, kur ir vislielākais augsti izglītotu cilvēku īpatsvars; veidojot attīstības stratēģiju, to ņēmām vērā. Tad vēl, neapšaubāmi, ražošana. Šajā četrgadē (un tam ir pietiekami liels Eiropas Savienības fondu investīciju portfelis) noteikti stiprināsim ražošanas komponenti.

Pirms četriem gadiem definējām neoficiālo pilsētas vīziju "Cēsis – izcila vieta dzīvei". Cilvēki meklē pastāvīgai dzīvei tādas vietas, kas ir pietiekami kompaktas, sniedz bērniem labu izglītību, kvalitatīvus pakalpojumus veselības un citās jomās, kur var izpausties radošās aktivitātēs, un tai pašā laikā, kas ir ļoti svarīgi, nodrošināt pietiekami augstu mobilitāti: Rīga vienmēr ir bijusi un būs biznesa, politiskais, administratīvais centrs. Ja var pietiekami īsā laikā aizbraukt līdz galvaspilsētai un atpakaļ, turklāt mūsdienās arvien vairāk parādās attālinātā darba iespējas, tad iespējams visu apvienot.

Tāpēc ir atjaunota Cēsu stacija un ekspresvilciens uz Rīgu?

Tieši tā. Šobrīd pusotras stundas laikā tas ļauj nokļūt Rīgā, un pavisam reāli ir panākt stundu garu reisu. Ir profesijas, kuru pārstāvji dažas dienas var strādāt Cēsīs, pārējās – Rīgā vai pat ārzemēs. Priekšrocība arī tā, ka ļoti tuvu ir Sigulda un Valmiera, ar ko cēsniekiem ir cieša sadarbība. Domāju, ka tā ir tā nākotne, kurā mums ir jāskatās.

Cēsis vēl var lepoties ar vērienīgi rekonstruētu centrālo bibliotēku, zinātkāres centru "ZINOO", pašlaik tiek būvēts stadions. Tas arī nolūkā pilsētu veidot par vietu, kur tiešām patīkami dzīvot? Piemēram, uz Cēsīm savu biroju no Rīgas pārcēlis pilsētplānotājs Toms Kokins, par dzīvesvietu jūsu pilsētu izvēlējušies arī vairāki mākslinieki.

Cēsis, ja skatāmies kopš astoņdesmitajiem gadiem, zināmā mērā ir bijušas kā intelektuālā potenciāla donorpilsēta Latvijai un Rīgai. Tas, protams, ir atņēmis kādu spēka daudzumu šai vietai, un patlaban, ja ir iespēja atkal atgūt radošos cilvēkus un intelektuālo kapitālu, tas ļoti noder, jo viņi izstaro pievienoto vērtību, katrs aiz sevis atstāj kādu pozitīvu nospiedumu.

Pēdējos divos gados esam konstatējuši vēl kādu svarīgu aspektu – ģimenes pieņem lēmumus par labu vienai vai otrai dzīvesvietai, vērtējot tieši vispārējās izglītības piedāvājumu un kvalitāti. Zināms magnēts jaunajām ģimenēm ir bijusi jaunā privātā sākumskola, mums ir divas labas valsts ģimnāzijas. Uzskatu, ka tuvākajos gados izglītības kvalitātes latiņa vēl ir jāceļ. Un vēl – ja gribam būt iedzīvotājiem draudzīga pilsēta, ir jādraudzējas ar tehnoloģijām. Cēsīs visur publiskajā telpā ir nodrošināta Wi-Fi tīkla pieejamība, arī CATA autobusos. Cilvēks, piemēram, var Cēsu pils parkā brīvā dabā strādāt ar savu datoru, tāpat arī autobusā ceļā uz Rīgu.

Daudzi pašvaldību vadītāji saka, ka likumu ietvara dēļ pašvaldības neko nevar reāli darīt uzņēmējdarbības veicināšanai, pretimnākšanai uzņēmīgiem cilvēkiem. Jūs esat atraduši veidu, kā to tomēr var izdarīt?

Dzīvība vecpilsētā zināmā mērā sākās, pateicoties pašvaldības grantu programmai uzņēmējiem "Dari Cēsīm". Ja uzņēmējs vecpilsētas teritorijā atver kaut ko, tad mēs atbalstām. Tagad īpaši daudz brīvu telpu pirmā stāva līmenī nav palicis. Ir tādas, kuras īpašnieki kaut kādu iemeslu dēļ neiznomā: prasa pārmērīgi lielu naudu vai paši nezina, ko grib, un mums nav izdevies pārliecināt viņus savu īpašumu "palaist" brīvā nomas tirgū.

Katru gadu ir viena ielas rekonstrukcija vecpilsētā, arī lielie kultūras pasākumi, kas vasarā notiek, nosacīti radīja tādu kā ticību, ka vecpilsētu ir iespējams soli pa solim reanimēt. Tagad Rīgas ielā top jauna viesnīca, netālu norisinās kādas vēsturiskās ēkas rekonstrukcija – tur nāks iekšā bankas filiāle, un tad pa Rīgas ielu uz leju, šķiet, vēl kāds ēdināšanas uzņēmums. Vietējiem uzņēmējiem šobrīd gan ir grūts laiks ielas rekonstrukcijas dēļ. Toties, kad tā būs pabeigta, šai videi būs pilnīgi cits izskats. Pieredze liecina, ka, tiklīdz tiek sakārtots kāds infrastruktūras elements, tā arī apkārtējie namīpašnieki mēģina sakopt savu teritoriju un ēkas. Tam ir tāds sniegabumbas efekts.

Šāda pašvaldības politika devusi arī reālus rezultātus – pēdējā laikā ik gadu Cēsu novadā izveidots ap 200 darbvietu, tātad spēkā ņemas arī ekonomiskā aktivitāte.

Kas ir pašvaldības lielākā rūpe? Cilvēki! Kā zināms, pašvaldības budžets galvenokārt veidojas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Ja ir cilvēki, tad ir budžets, kustība, būs izglītība, slimnīcas, kultūras iestādes. Nekustamā īpašuma nodoklis dod tikai 10 procentus no pašvaldības ieņēmumiem. Otrkārt, svarīga ir ārējā finansējuma – ES fondu, valsts budžeta līdzekļu – piesaiste. Šajā virzienā daudz strādājam un, iespējams, esam vieni no labākajiem Latvijā.

Pašvaldības uzdevums ir radīt infrastruktūru un sajūtu, ka cilvēki šeit ir gaidīti un jutīsies labi. Viņi šo teritoriju piepilda ar saturu. Ikviens īstenotais projekts ir saistīts ar cilvēkiem. Piemēram, ļoti sliktā tehniskā stāvoklī bija Ruckas muiža. Pēc mūsu piedāvājuma Ieva un Kaspars Gobas pirms gadiem pieciem saskatīja tur iespēju izveidot mākslinieku rezidenču centru. Tomēr tas bija neatlaidīgs astoņu deviņu mēnešu darbs, kamēr mēs pārliecinājām un viņi pieņēma lēmumu par atgriešanos Cēsīs, kas ir Kaspara dzimtā puse.

Tāpat jau oktobrī Cēsīs, vecpilsētā, tika atklāta Latvijas IT milža "Draugiem Group" pirmā reģionālā filiāle, kurā attālināti strādās dažādu koncerna uzņēmumu darbinieki – no programmētājiem līdz klientu apkalpotājiem. Savā ziņā "draugus" uzņēmuma vēstures dēļ uzskatām par Cēsu uzņēmumu. Tāpat mums saskan vērtības, redzējums par attīstību, un viņi saskata potenciālu mūsu pilsētā, Cēsu cilvēkos.

Veiksmīgs projekts ir radošo industriju centrs – koprades māja "Skola6". Samērā ātri, apmēram gada laikā, 35 uzņēmēji un radošo profesiju pārstāvji tur sāka strādāt paši un radīja arī jaunas darbvietas.

Ja koncertzālē nebūtu Jura Žagara ar savu komandu, grūti teikt, kas notiktu. Arī "ZINOO" nav iedomājams bez tā veidotāja Paula Irbina. Vecajā Cēsu alus brūzī, kur top zinātnes un mākslas centrs, darbojas Gundars Skudriņš ar savu komandu. Arī uzņēmums "Santas rezidence", atjaunojot ēkas kādreizējās sanatorijas ēku kompleksā, nāca ar saviem cilvēkiem, idejām. Pirms dažiem gadiem, apmeklējot Cēsis, kultūras ministre Dace Melbārde teica – objekti ir objekti, bet jums tajos visos darbojas motivēti cilvēki – radošas, valstī pazīstamas personības ar lielu enerģiju. Tā ir lielākā vērtība!

Ar kādiem nosacījumiem jūs privātpersonām vai nevalstiskām organizācijām piedāvājat pašvaldības īpašumus, kurus paši nespējat vai nevēlaties apsaimniekot?

Ruckas muižu esam nodevuši valdījumā biedrībai "Elm Media", lai šeit attīstu kultūras funkciju un diezgan sliktā stāvoklī esošais īpašums tiktu atjaunots un radoši izmantots.

Bijušajai domes Attīstības nodaļas vadītājai Ditai Trapencierei bija ideja par radošo industriju centru. Kad Cēsu profesionāli tehniskā vidusskola pārcēlās uz jaunām telpām un ēka palika tukša, mēs devām iespēju – re, kur tev ir māja, strādā! Tā tapa "Skola6". Sākumā piešķiram kādu sēklas finansējumu, un tā tas aiziet.

Šobrīd arhitekts Ervīns Krauklis, kas arī pārcēlies uz Cēsīm, kopā ar domubiedriem ir nodibinājis biedrību Cēsu vecpilsētas vēsturiskā centra saglabāšanai – lai koka logu vietā neliek plastmasas logus, durvis un tamlīdzīgi. Tātad ir sabiedriskā iniciatīva, un pašvaldībai ar pārdomātu metodi tā ir jāatbalsta, un šādi tas ritenītis sāk griezties. Viņam arī pieder ideja par jauna formāta īres nama izveidošanu Cēsīs, kas būtu lielisks publiskās un privātās partnerības paraugs, kur kopā nāktu pašvaldība ar zemi un komunikāciju pieslēgumu, uzņēmēji ar investīcijām, pretī saņemot dzīvokļus saviem speciālistiem, un nosacīta kritiskā masa ar individuāliem privātajiem interesentiem, kuri vēlas dzīvot sakārtotā vidē, netērējot par to nesamērīgus līdzekļus. Un tas viss – realizējot to apjomīgā koka arhitektūrā ar pasīvās mājas standartu, kāda Latvijā vēl nav bieži sastopama.

Kopumā jau nekāda jauna Amerika nav jāatklāj, vienkārši vajadzīga savstarpēja uzticēšanās, atbalsts un varbūt kādos atsevišķos momentos iedrošināšana un stimulēšana.

Cēsīs ļoti aktīvas ir dažādas senioru organizācijas, mākslas festivālu rīko Cēsu pils ģilde, šeit jau iesakņojies fonda "Dots" rīkotais festivāls "Lampa". "Lampu" speciāli neuzmeklējām, viņi nāca ar savu ideju pie mums. Mēs gan ļoti ātri reaģējām, satikāmies, vienojāmies par sadarbības modeli un – festivāls ir šeit! Pašvaldībai pat šodien vēl nav rakstiska līguma ar viņiem, visa sadarbība notiek savstarpējas uzticības gaisotnē.

Uzņēmēji, piemēram, Santa Anča, Skudriņš, jau nākuši ar privātām investīcijām...

Jā, tā ir, un briest vēl jauni projekti.

Nozīmīga ir arī programma par degradēto teritoriju revitalizēšanu. Vai tā attiecināma arī uz plāniem saistībā ar bijušās Cīrulīšu sanatorijas ēku atjaunošanu un to izmantošanu uzņēmējdarbībā?

Padomju laikā Cīrulīšos bija skaista sanatorija ar 80 tūkstošu cilvēku apmeklējumu gadā. Šobrīd no milzīgās teritorijas tiek izmantota ļoti maza daļa: tur ir "Žagarkalns", "Ozolkalns" un uzņēmums "Venden". Bet starptautiska mēroga biznesa konsultanti apgalvo – šai vietai ir liels potenciāls. Tuvu Cēsis ar savu pievienoto vērtību, no otras puses – Gaujas nacionālā parka teritorija. Šobrīd tiek īstenots Gaujas dabas taku projekts, kas ļaus aplūkot tādas klintis un ainavas, ko apmeklētāji līdz šim nav redzējuši.

Bet ir arī lielais plāns par jaunu zinātnes centru Cīrulīšos ar fokusu uz kosmosa un ar to saistīto zinātnes disciplīnu izpēti. Tas ļaus atrisināt vēl kādu problēmu: Cēsīs apmeklētāju ziņā ir ļoti laba vasara, salīdzinoši laba ziema (ja ir sniegs), bet švaks pavasaris un rudens – kad ir tāds laiks kā tagad, ārā īsti iet negribas un aktivitātes brīvā dabā nav iespējamas. Tad ģimenes parasti lūkojas pēc iespējām brīvo laiku pavadīt iekštelpās. Jau tagad ievērojams potenciāls šajā ziņā ir mūsu jauniešu zinātnes un izklaides centram "ZINOO". Uz tā bāzes gatavojamies būvēt jaunu, daudz plašāku centru, esam tikuši līdz arhitektu metu konkursam. Šo centru veidojam tā, lai tas ar saviem 100 tūkstošiem apmeklētāju gadā teritorijai iedotu vilkmi: daudz vieglāk būtu gan mūsu restorānu un kafejnīcu, gan viesnīcu saimniekiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Varbūt pat atklātos brīva vieta vēl jaunu objektu atvēršanai, jo apmeklētāju plūsma būtu nevis saraustīta, bet vienmērīgāka.

Cēsīs liela problēma ir dzīvokļi – nav pašvaldības dzīvojamā fonda, piemēram, pieaicinātiem vajadzīgiem speciālistiem. Attīstības plānā minēta iecere par īres nama būvi... Kā sokas ar to?

Ir procesā viens kopīgs Aizsardzības ministrijas (AM) un pašvaldības īres nams. Esam nonākuši līdz iepirkuma izvērtēšanai, un domāju, ka līdz nākamā gada beigām tas tiks atklāts. Māja būs gan AM vajadzībām, jo Cēsīs ir instruktoru skola, gan arī tajā būs dzīvokļi pašvaldībai, kur varētu dot dzīvojamo platību pilsētai nepieciešamiem ārstiem, skolotājiem, izglītības iestāžu direktoriem.

Tāpat arī norunāta tikšanās ar vairākiem uzņēmējiem, kuri izrādījuši iniciatīvu un interesi mājokļu jautājuma risināšanā, un mēģināsim noskaidrot – kas ir bremzējošie faktori un ko pašvaldība var palīdzēt, lai projekti "aizietu".

Kā palīdzēt?

Piemēram, piedāvājot aprīkotus pašvaldībai piederošus zemes gabalus. Tāpat arī mūsu rokās ir nekustamā īpašuma nodokļa instruments, un varam piemērot atvieglojumus, piemēram, īres namiem.

Vienlaikus ir pašvaldības saistošie noteikumi par atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai. Tās visas ir privātas ēkas, bet Cēsu pašvaldība jau kuro gadu atbalsta līdzfinansējumu šim nolūkam. Jo ir skaidrs – cik mēs tagad ar Eiropas naudiņu nosiltināsim, tik arī būs. Mums ir saistošie noteikumi par atbalstu kultūrvēsturisko pieminekļu glābšanai. Tādējādi esam Jāņa baznīcu diezgan daudz atbalstījuši. Vēl ir noteikumi par atbalstu daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu atjaunošanai. Iespējams, varētu būt saistošie noteikumi par mājokļu projektu atbalstu Cēsu novadā. Ja grib, tad daudz kas iespējams.

Par ražošanu. Zinu, ka jūsu viedoklis ir tāds, ka ne tik tālā nākotnē ražošanā galveno slodzi nesīs roboti un darbvietu skaita palielināšanā tai vairs nebūs tik svarīgas nozīmes. Kuri Cēsu novadā ir spēcīgākie ražotāji?

Mums palaimējies, ka pilsētā atrodas nu jau Latvijā lielākais alus darītājs – "Cēsu alus". Tāpat arī kokapstrādes uzņēmums "Staļi", logu un durvju ražotājs "Altehs", zemnieku saimniecība "Kliģeni", tad vēl automātisko ātrumkārbu remontrūpnīca "Rekro". Kā arī, kaut arī ne ražotājs, tomēr liels darba devējs ir pasažieru pārvadātājs CATA. Cēsīm vairāk raksturīga ir vidējā un mazā komercdarbība. Lielie rūpniecības smagsvari kopš padomju laikiem koncentrējušies citviet. Protams, ka lielajiem uzņēmumiem ir daudz nozīmīgāka loma pilsētas dzīvē, tostarp atbalstot kultūras, sporta vai izglītības projektus. Mazie un vidējie uzņēmēji vairāk cīnās paši par savu pastāvēšanu un attīstību, un mums ir vien jāpriecājas, ka tie ir.

Ko pašvaldība var darīt, lai viņiem palīdzētu?

Uzņēmēju galvenais lozungs ir – pašvaldība var palīdzēt tādējādi, ka nemaisās viņu biznesā, tātad netraucē.

Piemēram, ar sarežģītām formalitātēm, lai iegūtu atļauju atvērt vasaras terasi kafejnīcai?

Apmēram tā. Ražojošiem uzņēmumiem pašvaldība dod nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Šajā plānošanas periodā vairākās ražošanas teritorijās sakārtojam gan ielas, gan inženiertīklus, gan arī domājam par nelielu ražošanas industriālo parku. Bet šobrīd uzņēmēji ne tik daudz satraucas par infrastruktūru vai produkcijas noietu kā par cilvēku resursiem.

Profesionālā izglītība ir vienīgais veids, kā pašvaldība var iesaistīties cilvēkresursu sagatavošanā. Cēsu arodskolai ir jaunas telpas, jauns direktors, kas tagad izstrādā stratēģiju, kā skolas mācību kvalitāti virzīt tā, lai jaunieši, beidzot skolu, būtu gatavi darba tirgum. Otrkārt, Cēsīs ir Rīgas Tehniskās universitātes filiāle, kas reģionā palīdz nodrošināt inženierzinātņu studijas un ar kuru saistām cerības par IT mobilo aplikāciju programmēšanu. Šādi speciālisti būs vajadzīgi: kaut vai "Draugiem Group" Cēsu filiālē. Viņi sāks ar mazumiņu, biroju ar astoņām darbvietām. Tā solīti pa solītim ejam uz priekšu.

Cik svarīgi jūsu skatījumā ir kontakti ar latviešu diasporu – cēsniekiem, kuri nu mīt ārvalstīs?

Mūsu uzdevums ir stāstīt, kas Cēsīs notiek, kā mainās pilsēta, un uzzināt tautiešu domas, noskaņojumu. Nekad nav bijis pašmērķa aiz rokas pārvest mājās tik un tik cēsnieku. Mēs varam tikai aicināt, piemēram, apsvērt iespēju uzkrāt kapitālu ārzemēs, lai sāktu savu biznesu Cēsīs, kas daudziem arī izdevies. Bet beigās lēmums jāpieņem pašam cilvēkam. Ir ģimenes, kas brauc atpakaļ, bet arvien ir arī kādi, kuri dodas projām. Kādu mēnesi tā bilance ir "pa nullēm", kādu – nedaudz mīnusos vai plusos.

Atgriešanās iemesli ir dažādi: ģimene grib, lai bērni sāk mācīties skolā Latvijā; ir cilvēki, kuri, ārvalstīs strādājot, ir uzkrājuši kapitālu un tagad var šeit veidot savu mazo uzņēmējdarbību; ir cilvēki, kuri atgriežas, piemēram, vecāku dēļ – tēvam vai mātei pasliktinājusies veselība un kādam ir jāpieskata saimniecība. Domāju, ka drīz parādīsies vēl nākamā grupa – ļaudis, kuri ārzemēs nostrādājuši ilgus gadus, sasnieguši pensijas vecumu un ar tās valsts pensiju šeit varēs dzīvot pietiekami situēti.

No malas skatoties, jums tāds mazliet dīvains novads: Cēsu pilsēta ar vienu "cālīti" – Vaives – pagastu. Kāda loma novadā ir tam?

Vaive ir skaista vieta, arī tur tūristiem ir ko redzēt. Bet Vaives iedzīvotājiem prioritāte ir ceļi un sabiedriskais transports, tostarp – skolēnu autobusi. Labais darbs bija Rāmuļu ceļa sakārtošana ar vienkāršo ceļa segumu. Tas ir pietiekami lēts, ātri uzklājams bez kādām ļoti smagām birokrātiskām procedūrām. Uzreiz redzam, kā tur attīstās nekustamā īpašuma tirgus.

Vēl svarīgi ir sabiedriskie centri, kur cilvēki var sanākt un darīt visu ko derīgu. Pēc citiem pakalpojumiem Vaives iedzīvotāji dodas uz Cēsīm, tāpēc svarīgs sabiedriskais transports.

Saistībā ar Cēsu kā pievilcīgākās dzīvesvietas radīšanu esat deklarējuši, ka pašvaldībai ir jābūt draudzīgākai iedzīvotājiem. Ko tas reāli nozīmē?

Iedzīvotājiem atvērta un draudzīga pašvaldība – šis mērķis ietver diezgan daudz aspektu, un to nevar sasniegt vienā dienā. Tālab mums vajadzētu uzlūkot, ka katrs cilvēks, kurš ienāk pašvaldības ēkā, ir mūsu darba devējs, jo no viņa nodokļiem mēs saņemam atalgojumu un šeit strādājam. Cilvēki jāapkalpo tā, lai viņi justos apmierināti. Nesen atgriezāmies no sabiedrības vadītāju konferences Liepājā ar divām atziņām: tuvākajos gados absolūti lielākā daļa iedzīvotāju lietos un vēlēsies saņemt pakalpojumus digitālajā vidē, kā arī mums jādod iespēja mūsu iedzīvotājam pateikt, kādu viņš redz pašvaldību, ko un kā sagaida no tās. Bieži vien domājam, ka zinām, ko gaida iedzīvotājs, un atbilstoši tam "būvējam" servisu. Reizēm tas ir neveiksmīgs.

Viena no pēdējām uzskatāmām pašvaldības atvērtības aktivitātēm ir tā, ka mēnesi divas reizes nedēļā dažādās novada vietās, kopskaitā desmit, vakarpusēs rīkojam tikšanās ar iedzīvotājiem, kurās piedalās komunālās, sociālās, izglītības nodaļas, būvvaldes, pašvaldības policijas, slimnīcas pārstāvji. Šajās apkaimju sapulcēs ikreiz piedalās aptuveni 30–50 cilvēku. Nesen šāds pasākums bija arī Vaivē. Visas izteiktās idejas atzīmējām, tās tiks apkopotas un prezentētas deputātiem, lai lemtu par tālāko rīcību to īstenošanā. Tas bija lielisks ieskats katras apkaimes lokālajos jautājumos un problemātikā, un cilvēki novērtēja, ka dodamies pie viņiem, nevis otrādi.

Nākamais solis bija Cēsu novada iedzīvotāju forums oktobra nogalē, kurā lūdzām iedzīvotāju iesaisti stratēģiskāku ilgtermiņa ideju un risinājumu definēšanā, lai Cēsis nudien būtu izcila vieta dzīvei.

Kā strādā jūsu deputātu korpuss? Vēlēšanas tikko notikušas, bet, raugi, Vecpiebalgā jau deputātu nemieri, priekšsēdētāja nomaiņa, nemaz nerunājot par dažām citām pašvaldībām.

Zināmā mērā ir notikusi paaudžu nomaiņa, līdz ar to pieeja kļuvusi nedaudz liberālāka: nekas šajā pasaulē nav par velti – ja kādam sniedzam atbalstu, pretimnākšanu, tad kādam citam par to ir jāmaksā. Kopumā noskaņojums ir uz sadarbību vērsts, jo absolūti lielākā daļa domes sēdē pieņemto lēmumu ir ar vienbalsīgu balsojumu. Ja kāda jautājuma risināšanā nav vienprātības, to atliekam, lai padziļināti sagatavotu atkārtotai izskatīšanai kādā no nākamajām sēdēm. Tādējādi nonākam pie vienota viedokļa.

Kas ir tāds, ko, jūsuprāt, vajadzētu mainīt normatīvajā regulējumā, lai atvieglotu pašvaldību darbu?

Jebkurā sektorā speciālisti aizvien vairāk laika tērē nevis saturam, bet papīriem. Piemēram, ir aplēsts, ka veselības nozarē pēdējā gada laikā ārstam nedēļā jātērē vismaz divas stundas vairāk papīru rakstīšanai nekā iepriekš. Tā varētu aplūkot ikvienu nozari – visur prasa daudz vairāk atskaišu, arvien palielinot birokrātisko slogu.

Otrkārt, es uzskatu, ka Latvijā administratīvi teritoriālo reformu novadu lieluma un teritorijas izkārtojuma ziņā nevar uzskatīt par optimālu. Ir ļoti lieli novadi, un ir ļoti mazi, kā, piemēram, mūsējais, Cēsu novads. Tādā ziņā bijušo rajonu karte tomēr rāda daudz racionālāku ainu. Lielākā teritorijā ir cits skats gan uz kultūras, izglītības, gan sociālajām iestādēm. Viss maksā naudiņu.

Cēsu pilsētas pašvaldībā dažādos amatos, sākot no Attīstības nodaļas vadītāja, strādājat kopš 2001. gada. Tātad labi pārzināt pašvaldības struktūras darbu un jau no gadu distances varat vērtēt, kas padarīts, vai virziens pareizs. Arī izglītībai acīmredzot ir nozīme: jums ir MBA grāds biznesa vadībā, esat šajā specialitātē studējis arī doktorantūrā.

Nereti smejos, ka mana iespēja bija kā Japānā – izdienēt no strādnieka līdz rūpnīcas vadītājam. Taču vadības iemaņas ir jāpilnveido visu mūžu: nav divu vienādu situāciju, divu vienādu cilvēku, risinājumu, arī konfliktu... Katru sarunu beidzot, tu mācies no tā, kā esi šo procesu vadījis, kas ir bijis pareizi un kas nav. Otrkārt, motivācija strādāt un dzīvot Cēsīs man ir ļoti augsta, jo mūsu dzimta šeit ir jau piektajā paaudzē. Man šķiet, ir dzīves laime strādāt pilsētā, kurā esi dzimis un audzis un kura tev patīk. Atstāt kaut kādu nospiedumu, ko varbūt pēc gadiem trīsdesmit tavi pēcnācēji rādīs saviem vienaudžiem – lūk, tas ir mana tēva vai vectēva laikā noticis vai mainījies. Tā būs gandarījuma augstākā pakāpe. Lai Cēsis būtu izcila vieta dzīvei!

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv