KOMENTĀRS

Vairāk nekā teicams rezultāts. Par 2017. gada 3. ceturkšņa IKP ātro vērtējumu

Pēteris Strautiņš, makroekonomikas eksperts30.10.2017
Šī gada 3. ceturksnī ekonomika gada griezumā augusi par 5,8%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos – pat par 6,2%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni pieaugums bijis 1,5%, kas ir ļoti tuvu iepriekšējo trīs ceturkšņu vidējam tempam. Vērtēju, ka šogad IKP kopumā augs par 4,5%; līdzīgs temps gaidāms arī nākamgad.

Notiek likumsakarīga un veselīga attīstība, ekonomika pamazām mostas no cikliski letarģiskās snaudas, no kuras nav tā īsti pamodusies kopš 2008.–2009. gada lielā šoka. Nav šaubu, ka šāds IKP pieaugums var radīt kognitīvu disonansi. Esam taču sev iestāstījuši, ka Latvijas ekonomika ir tik vāja. Var teikt, ka daļu no šī skaistā skaitļa veido veiksmīgas sakritības. Taču pamatā to nosaka rūpīgs uzņēmumu darbs, pirmkārt jau rūpniecībā paveiktais.

Lielākā un veiksmīgā sakritība ir 23% pieaugums celtniecībā. Skaidrs, ka tas ilgi tā nevar turpināties – šādu kāpumu izraisījuši jauno projektu plūdi pēc sausuma pērn. Nedaudz ironizējot, šeit izpaužas Latvijas ekonomikas darbības tā sauktais noklusējuma režīms – vai nu nenotiek nekas, vai notiek viss vienlaicīgi. Celtniecībā šobrīd ir otrais variants. Plūdi, šoreiz burtiskā nozīmē, atnesuši ļoti skaistu kāpumu enerģētikā, kura precīzais mērījums vēl nav zināms. Savukārt galvenās eksportējošās nozares – apstrādes rūpniecības – pieaugums par 8% ir likumsakarīgs un atspoguļo tās labo konkurētspēju.

Domājams, ka šobrīd, 4. ceturksnī, IKP pieaugums būs lēnāks, orientējoši, nedaudz virs 4%. Šajā periodā jau ir cits bāzes efekts, pagājušā gada 3. ceturksnī ekonomikā bija vājākā gada izaugsme kopš lielās krīzes. Atslābums varētu turpināties arī nākamā gada sākumā, bet pēc tam atkal var gaidīt paātrinājumu — tad visstiprāk izpaudīsies ES fondu makroekonomiskā ietekme, sāks parādīties "Rail Baltica" faktors. Ticama ir arī mājsaimniecību patēriņa kāpuma pakāpeniska pastiprināšanās nākamgad un 2019. gadā. Latvijas patērētāju optimisms uz kopējā Eiropas fona šobrīd ir diezgan vājš, un tas vēl var paaugstināties. Tendence ir labvēlīga, šodien publicētais oktobra ekonomiskā noskaņojuma indekss (ESI) rāda, ka patērētāju un uzņēmumu kopējais noskaņojums ir labākais kopš iepriekšējās desmitgades.

Ekonomikas ilglaicīgās izaugsmes potenciāls gandrīz noteikti ir lielāks par populārāko vērtējumu, kas ir 3%. Kas ir patiesā atbilde, to izšķirs uz ārzemēm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju izvēles – izmantot dzimtenes ekonomikas radītās papildu iespējas vai ne? Katrā ziņā eksporta potenciālais pieaugums ir krietni straujāks, un situācijā, kad ekonomika kopumā ir sabalansēta, arī iekšzemes pieprasījuma nozares var augt līdzīgi.

Runājot par iespējamiem politiskajiem lēmumiem, ir jāizmanto šis brīdis darba tirgū, lai veiktu reformas, kas var novest pie darbvietu zuduma, jo cilvēki tad var atrast citu darbu. Tiesa, darbvietas zudīs un radīsies dažādās vietās, tāpēc jārūpējas arī par mobilitātes iespējām. Pats galvenais ir īres dzīvokļu tirgus attīstība, par ko savā jaunākajā pārskatā raksta OECD.

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv