LV PORTĀLS JAUTĀ

Vai vecākiem pensijā jāsaņem 1% no bērnu sociālajām iemaksām?

LV portālam: IMANTS PARĀDNIEKS, Saeimas deputāts; ANDRIS SILIŅŠ, Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, Saeimas deputāts, ALEKSIS JAROCKIS; Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors; MĀRIS MIČEREVSKIS, vēsturnieks, rakstnieks, Rīgas domes deputāts.
Inese Helmane, LV portāls19.10.2017
"ĪSUMĀ"
  • Priekšlikumā ir daudz zemūdens akmeņu.
  • Finanšu ministrijas rīcībā nav detalizētas informācijas par visiem plānoto izmaiņu aspektiem, kā arī atbilstošas analīzes.
  • Cerams, ka tas ir tikai pirmais solis daudzu būtisku uzlabojumu virzienā, kas attiecas uz personu ar bērniem sociālo nodrošinājumu.
  • Pašreizējā sistēma, kas pastāv salīdzinoši neilgu laiku, ir novecojusi un vairs nav aktuāla.
Labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikums, ka pensionāriem papildus pašreizējai pensijai ir jāsaņem viens procents no bērnu samaksātajām sociālajām iemaksām, tiek vērtēts dažādi. Vieni to uztver kā sengaidītu risinājumu, bet citi tajā saredz daudz zemūdens akmeņu.

Oktobra sākumā Demogrāfisko lietu padomes sēdē Saeimā labklājības ministrs savu priekšlikumu pamatoja ar to, ka tādā veidā tiktu veicināta gan nodokļu maksāšana, gan paaudžu solidaritāte. J. Reira priekšlikums paredz, ka 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas tiek novirzītas pensiju apdrošināšanai, tiks papildus samaksāts katra nodokļu maksātāja vecākiem – pensionāriem.

Piemēram, ja algas apmērs ir 500 eiro, tad vecākiem novirzītais 1% būtu 5 eiro mēnesī. Ja šo summu saņems abi vecāki, tad tā tiks sadalīta uz pusēm.

Šādu atbalstu saviem vecākiem sniegtu tikai tie nodokļu maksātāji, kuri tos maksā vispārējā režīmā ar likmi 34,09%. Turklāt – jo vairāk ir bērnu, kas maksā nodokļus Latvijā, jo lielāku pensijas piemaksu saņemtu vecāki.

Šī priekšlikuma īstenošanai Labklājības ministrija veidos darba grupu, iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrības pārstāvniecību. Plānots, ka darba grupa darbu sāks jau šogad un priekšlikumus izstrādās līdz 2018. gada jūlijam.

LV portāls jautā: Kā vērtējat labklājības ministra priekšlikumu, ka 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas tiek novirzītas pensiju apdrošināšanai, tiktu papildus samaksāts katra nodokļu maksātāja vecākiem pensionāriem?

Foto: Edijs Pālens, LETA
Andris Siliņš, Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, Saeimas deputāts:

Tā ir ministra, ne Labklājības ministrijas ideja, kas tiks vērtēta un apspriesta darba grupā. Tajā ir daudz zemūdens akmeņu. Es personīgi nenāktu ar šādu ideju, pret to izturos rezervēti, bet arī neizslēdzu, ka ideja par bērnu 1% sociālo iemaksu novirzīšanu savu vecāku pensijai varētu tikt iedzīvināta un nākamgad īstenota.

 

Foto: Edijs Pālens, LETA
Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors:

Šobrīd Finanšu ministrija nevar izvērsti izvērtēt Labklājības ministrijas piedāvātos grozījumus par piemaksām pensionāriem no viņu bērnu sociālās apdrošināšanas iemaksām, jo mūsu rīcībā nav detalizētas informācijas par visiem plānoto izmaiņu aspektiem, kā arī atbilstošas analīzes par finanšu plūsmas ietekmi uz valsts speciālo budžetu un individuālajiem pensiju uzkrājumu kontiem. Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt arī šo grozījumu leģitīmo aspektu, kā arī ar administrēšanu saistītos jautājumus.

Papildus vēršam uzmanību, ka ģimenes abpusējais rūpju pienākums jau izriet gan no Satversmes, gan no Civillikuma normām un ir realizējams bez sarežģītiem administratīviem risinājumiem.

Foto: Ieva Čīka, LETA
Imants Parādnieks, Saeimas deputāts:

Ir patiess prieks, ka pienācis laiks, kad Labklājības ministrija (LM) ministra personā ir nākusi klajā ar šādu iniciatīvu, ko savulaik rosināja Demogrāfijas lietu apakškomisija un vēlāk arī Demogrāfijas lietu centrs (DLC). Līdz šim visi izteiktie priekšlikumi gan par iespējamo sociālās apdrošināšanas iemaksu daļas novirzīšanu savu vecāku pensijas lieluma noteikšanai, gan pensiju kapitāla indeksēšanu atkarībā no bērnu skaita (kas iekļauts DLC programmā "Māras solis"), kā arī citi priekšlikumi saistībā ar taisnīgu un pienācīgu vecuma pensijas noteikšanu vecākiem ar bērniem tika no LM puses noraidīti, argumentējot ar nepieņemamu fiskālo ietekmi vai "neatbilstību sociālās apdrošināšanas sistēmas solidaritātes principiem".

Ceru, ka tas ir tikai pirmais solis daudzu būtisku uzlabojumu virzienā, kas attiecas uz personu ar bērniem sociālo nodrošinājumu.

Pats fakts, ka joprojām nav novērsta absolūti klaja netaisnība pret sievietēm, kuras audzina bērnus, – samazinot viņu pensijas kapitālu bērna kopšanas laikā, jo netiek veiktas pilnas sociālās iemaksas pensiju kapitālā no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta, tādējādi, piemēram, trīs bērnu mammai samazinot pensiju 8–12% apmērā, ir pilnīgi neiedomājams. Taču LM reakcija uz šo problēmu ir pasīva. Pat ierosinājums – ja nevaram atrast tam papildu līdzekļus no sociālā budžeta, tad vismaz pārdalīt, novirzot no bezdarbnieku pabalsta iemaksām (no kurām 100 % apmērā tiek veiktas iemaksas pensiju kapitālā) uz māmiņalgas pilnu apjomu, – netika atbalstīts!

Ceru, ka LM rosinājums tiks pieņemts vistuvākajā laikā un tam sekos citi.

Personu ar bērniem pensiju sakarā DLC ir saņēmis ekonomikas zinātņu doktora, sociālās apdrošināšanas sistēmas eksperta Edgara Voļska zinātnisko analīzi par nepieciešamām un iespējamām izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, kā arī ilgtermiņa ietekmes novērtējumu.

Foto: Latvijas Attīstībai
Māris Mičerevskis, vēsturnieks, rakstnieks, Rīgas domes deputāts, kas  ideju par to, ka, bērniem sākot strādāt, viņu maksātā sociālā nodokļa lielākā daļa tiek novirzīta vecāku pensijas uzkrājumam, savukārt atlikusī daļa nonāk sociālā budžeta kopējā katlā, kopā ar vēsturnieku Andri Tihomirovu izteica 2010. gadā:

Šo ideju vērtēju ļoti pozitīvi, šis variants varētu "nostrādāt". Savulaik ar kolēģi ilgi par pensiju jautājumu domājām, jo pašreizējā sistēma, kas pastāv salīdzinoši neilgu laiku, ir novecojusi un vairs nav aktuāla. Pensiju sistēmas ideju jau ieviesa industriālā laikmeta beigās, jo rūpniecībā strādājošais jau ap 60 gadu vecumu vairs nevar darīt šādu darbu.

Pensiju maksājumiem no valsts budžeta Latvijā tiek tērēta gandrīz trešā daļa. Pensiju sistēma īsti vairs nestrādā nevienā Rietumeiropas valstī. Tiek meklēti jauni risinājumi, bet tēma ir ļoti sāpīga.

Ja ieviestu sistēmu, ka pensionāri papildus pensijai saņemtu maksājumu no bērnu sociālajām iemaksām, jārisina jautājums par cilvēkiem, kuriem nav bērnu. Bet to varētu izdarīt.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv