KOMENTĀRS

Par Veselības aprūpes finansēšanas likumu

Anda Čakša, veselības ministre27.09.2017
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts ietver būtiskas atbildes par valsts apmaksātu veselības aprūpes nodrošinājuma nākotni. Projekts uzskatāms par loģisku turpinājumu nesen pieņemtajam ziņojumam par veselības aprūpes sistēmas reformu. Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļauti visi nozares finansējuma avoti, jaunais finansējuma pieaugums, kas saistīts ar 1% no sociālajām iemaksām novirzīšanu veselības aprūpei. Likumprojektā ietverta nodokļu nomaksas sasaiste ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.

Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru, kā arī regulētu valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru.

Veselības apdrošināšanas iemaksas apmērs kalendārajā gadā (tiem, kuri nav sociālo iemaksu veicēji) no divpadsmit kārtīgas minimālās mēneša darba algas, paredz iemaksas 1% apmērā 2018.gadā, 3% - 2019.gadā, 5%- 2020.gadā.

2018.gads uzskatāms par pārejas periodu, savukārt no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu* saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas (bērni (līdz 18 gadu vecumam), pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas, I un II grupas invalīdi, personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, vai ir pilna laika studējošie u.c.). Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā.

Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji vai atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, vai nebūs veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu* (veselības aprūpes minimumu).

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā.

*Pakalpojumu saņemšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv