ATKLĀTĀ VĒSTULE

Frakcijas „No sirds Latvijai” atklātā vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim

12. Saeimas frakcijas un deputāti24.07.2017

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs, Māri Kučinski!

Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā. Jūsu pasaulē nav strīdu un konfliktu, vardarbības ģimenēs, bērni no tā visa ir pasargāti un nekad nepiedzīvo ļaunumu, visi bērni apmeklē vispārizglītojošās skolas, ir draudzīgi un saticīgi, mācās kopā, ir sekmīgi un visi pabeidz skolu, nav nepieciešamas ne internātskolas, ne pedagoģiskās korekcijas klases, ne vakarskolas, lai risinātu bērnu sociāli emocionālās problēmas un atgrieztu viņiem motivāciju un pašvērtējumu, vēlmi dzīvot un būt noderīgiem sabiedrībai.

Iespējams, ka, lūkojoties pa Ministru kabineta logiem uz Brīvības ielu, kāds Latvijā tam varētu noticēt. Izskatās, ka tam tic arī Izglītības un zinātnes ministrija, kas sagatavojusi un Ministru kabinetā iesniegusi "Grozījumus Vispārējās izglītības likumā", kas tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 13.07.2017. Tikai tāds varētu būt izskaidrojums Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinātajiem grozījumiem, kas paredz izslēgt no likuma pedagoģiskās korekcijas klases, vakarskolas, kā arī samazināt izglītojamo tiesības iegūt vidējo izglītību. Diemžēl Latvijas relitāte ir cita.   Vairāku gadu pētījumi rāda, ka Latvijas skolās salīdzinoši ar citām valstīm ir augstāks vardarbības līmenis, Latvijā joprojām liels procents izglītojamo neapmeklē izglītības iestādes, sekmju līmenis, ņemot vērā pēdējos centralizēto eksāmenu rezultātus, pazeminās. Latvijā nabadzība nav izskausta, sociāli neaizsargātas un maznodrošinātas ir tieši ģimenes ar bērniem. Uz šāda fona Izglītības un zinātnes ministrija izjauc atbalsta sistēmu izglītojamajiem, kas nāk no sociāli visievainojamākās vides.

Uzskatām, ka jau ir paveikts liels ļaunums Latvijas izglītības sistēmai, samazinot finansiālo atbalstu internātskolām, uzveļot visu atbildību par šo skolu uzturēšanu pašvaldībām, kas jau ir novedis pie tā, ka šīs skolas tiek pakāpeniski likvidētas. Piekrītam, ka vēsturiskā atbalsta sistēma, kas līdz šim nodrošināja bērnu ar īpašām sociālām vajadzībām iekļaušanos izglītības sistēmā, ir pilnveidojama, taču to nedrīkst pilnībā likvidēt, vietā neko nepiedāvājot. Diemžēl ministrijas atrunas, ka visu atrisinās jaunā kompetenču pieeja un Eiropas Savienības projekti, ir priekšlaicīgas un nepamatotas, tā kā jaunā kompetenču projekta ieviešanas rezultāti vēl nav zināmi, bet Eiropas projekti neveic sistēmiskas un strukturālas izmaiņas, tie piedāvā īstermiņa risinājumus.

Mūsu aicinājums ir, pirms kaut ko likvidēt, izsvērt, kas un kāds atbalsta mehānisms bērniem tiek piedāvāts likvidējamās sistēmas vietā. Mēs aicinām skatīties un vērtēt iesniegtos grozījumus ilgtermiņā, izvērtējot to ietekmi gan uz izglītības sistēmu, gan tautsaimniecību kopumā, īpaši izvērtējot izglītības pieejamības aspektu.

Uzskatām, ka iesniegtais likumprojekts "Grozījumi vispārējā izglītības likumā" ir nepietiekami pamatots un neatbild uz būtiskiem jautājumiem:

  1. Kāpēc tiek ierobežotas izglītojamo iespējas iegūt vidējo izglītību, ja izglītojamais  ir uzsācis vidējo izglītību vairāk kā  divas reizes? Šādi tiek ierobežotas izglītojamo tiesības Izglītības likumā 12. pantā 1. punktā noteiktās tiesības par valsts budžeta līdzekļiem apgūt vidējo izglītību. Tas samazina vidējās izglītības pieejamību.
  2. Kāpēc tiek izslēgtas tā saucamās Pedagoģiskās korekcijas programmas? Sniegtie ministrijas fakti apliecina, ka Pedagoģiskās korekcijas klases ir nepieciešamas, ka tajās tiek uzņemti un mācās 1319 bērni. Uzskatām, ka katrs bērns, kuram tiek sniegts atbalsts un viņš iegūst izglītību, vēlāk sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kopējā tautsaimniecībā. Likumprojekta anotācijā nav sniegts skaidrojums, kas tiek piedāvāts pedagoģisko korekcijas programmu vietā. Vispārējas atrunas, ka jaunais kompetenču projekts visu atrisinās, ir nepamatotas, nav sistēmiski norādīts, kā tieši tiks nodrošinātas šo bērnu tiesības uz izglītību atbilstoši viņu spējām, kā tiks nodrošināts atbalsts ilgtermiņā un sistēmiskā līmenī.
  3. Kāpēc tiek izslēgtas vakara maiņu skolas kā skolu veids? Līdz šim vakarskolas ir ieņēmušas būtisku vietu izglītības sistēmā, nodrošinot vispārējās obligātās izglītības pieejamību un otrās iespējas izglītību daudziem tūkstošiem Latvijas izglītojamo. Tas ir nodrošinājis iespēju - iegūt izglītību arī pēc obligātās izglītības vecuma pārsniegšanas, pieaugušajiem paaugstināt savu izglītības līmeni un mācīties mūžizglītības kontekstā. Šo skolu likvidācija nevis paaugstinās sekmības līmeni, bet vēl vairāk veicinās noslāņošanos sabiedrībā.

Uzskatām, ka nepamatoti ir arī grozījumi, kas nosaka Vispārējās pamatizglītības uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Likumprojekta anotācijā nav sniegta argumentācija, kas ietvertu konkrētus datus un īstenoto pētījumu rezultātus, kas apliecinātu lēmuma pamatotību. Tajā minēto problēmu, ka vecākiem jauniešiem zūd motivācija mācīties, psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās šobrīd organizētajam mācību procesam nevar atrisināt ar tehniskiem risinājumiem, nosakot, ka izglītojamie uzsāk mācības vienu gadu ātrāk. Ir vajadzīgas izsvērtas un pamatotas sistēmiskas, nevis tehniskas izmaiņas. Pret šādu tehnisku reformu ir izglītības jomā darbojošās sabiedriskās organizācijas, arodbiedrība un vecāku organizācijas. Anotācijā minēto, ka šī reforma ir izdiskutēta, nevar uzskatīt par patiesu, tā kā, piemēram, pieminētajā RPIVā organizētajā diskusijā tika uzsvērti daudzi riski, kas norāda uz šādas reformas negatīvo ietekmi gan uz bērnu attīstību, gan uz izglītības sistēmu kopumā. Ministrija nav godprātīgi šos riskus izvērtējusi. Uzskatām, ka eksperimenti ar bērniem nav pieļaujami.

Izstrādātajos grozījumos ir arī atbalstāmi priekšlikumi, kā, piemēram, kas paredz izveidot Izglītības satura un izglītības darba organizācijas normatīvo bāzi kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešanas uzsākšanai, kā arī paplašināto mācību organizācijas formas izpratni, kas padara elastīgāku pedagoga un izglītojamā sadarbību.

Mēs uzskatām, ka kopumā veiktie grozījumi pasliktinās izglītības sistēmas pieejamību un kvalitāti.

Mēs aicinām Jūs - Ministru prezident un valdības ministrus iedziļināties piedāvātajos grozījumos, un pieprasīt izglītības un zinātnes ministram sagatavot likumprojektu, kas ir izdiskutēts, pamatots un kvalitatīvi izstrādāts, nepieļaujot, ka Saeimā kārtējo reizi tiek iesniegts nekvalitatīvs likumprojekts!

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE

Vienotiem spēkiem

„Es esmu gatavs veltīt visus savus spēkus, lai mobilizētu partiju un padarītu to par jaudīgu ...

Viedokļi/Atklātā vēstule
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv