PERSONĪBA

Augstākais ierēdnis ekonomikā

LV portālam: JURIS STINKA, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
Inese Helmane, LV portāls09.06.2017
"ĪSUMĀ"
  • Profesionālais izaicinājums – tas vadījis mani visu karjeras laiku.
  • Man ir izdevies piesaistīt darbam ministrijā spēcīgus profesionāļus.
  • Ja šobrīd Latvijā produktivitāte ir tikai 48% no ES vidējā, tad EM mērķis ir panākt, lai 2020. gadā tā būtu 52%.
  • Mums ir visi priekšnoteikumi, lai 2–3 gadu laikā pietuvotos 5% izaugsmei.
  • Vienkāršoti nodokļu režīmi mazajiem uzņēmējiem pastāv lielākajā daļā pasaules valstu, un Latvijai nevajadzētu būt izņēmumam.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs JURIS STINKA pirms apmēram gada atgriezās valsts pārvaldē, bet jau augstākā ierēdņa ekonomikā amatā. Šis postenis viņam ir liels izaicinājums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viena no ministrijas prioritārēm ir produktivitātes celšana tautsaimniecībā, kas ir tikai 48% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.

Darbs Valsts ieņēmumu dienestā, 11 gadi Finanšu ministrijā – pēdējais amats, kad nolēmāt ministriju atstāt, bija valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. Daži gadi privātajā jomā, vadot Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālo asociāciju. Pirms apmēram gada uzvara Ekonomikas ministrijas (EM) konkursā uz valsts sekretāra amatu. Kāpēc aizgājāt un kāpēc pēc dažiem gadiem atgriezāties darbā valsts pārvaldē?

Profesionālais izaicinājums – tas vadījis mani visu manas karjeras laiku. Pēc 11 valsts pārvaldē nostrādātiem gadiem jutu, ka profesionālās attīstības un izaugsmes turpināšanai pienācis brīdis pamest komforta zonu un gūt jaunu pieredzi, zināšanas un iedvesmu līdz tam neiepazītā pasaulē.

Četri gadi privātajā sektorā bija ļoti noderīga pieredze. Strādāju globāla mēroga privātā kompānijā, kur personāla vadība, stratēģiskā plānošana, ikdienas darba vadība ir izkopta augstākajā līmenī. Tam ir izšķiroša loma sīvas konkurences apstākļos. Skatījums vairāku gadu perspektīvā uz priekšu un uz to orientētas, pastāvīgas pārmaiņas ir šo kompāniju attīstības pamatā. Tas attiecas arī uz darbiniekiem – ir nepārtraukti jāpilnveidojas, lai augšupeja karjerā notiktu ik pēc trim četriem gadiem un nesāktos stagnācija. Darbs šajā kompānijā bija arī lieliska iespēja paskatīties uz valsts pārvaldes darbu ar uzņēmēju acīm, aktīvi līdzdarbojoties dažādās uzņēmēju organizācijās.

Laiks, kad tika izsludināts konkurss uz Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatu, sakrita ar brīdi, kad lūkojos pēc jauniem izaicinājumiem. Jāatzīst, ka šis amats ar izaicinājuma apmēru pārsniedza jebkuras no alternatīvām. Sava loma lēmumā pieteikties bija arī patriotismam.

Stājoties valsts sekretāra amatā, atzināt, ka pirmais darbs būs komandas veidošana un viens no lielākajiem izaicinājumiem – nodrošināt Latvijas ekonomikas produktivitātes pieaugumu. Kā izdodas šos mērķus īstenot?

Izdodas! Taču gan viens, gan otrs darbs ir ļoti, ļoti laikietilpīgs, un, lai cik labi rezultāti ir sasniegti, vienalga ir, kur tiekties tālāk. Man ir izdevies piesaistīt darbam ministrijā spēcīgus profesionāļus. Kopā esam pilnveidojuši ministrijas struktūru un ieviešam jaunas darba metodes atbilstoši tam ekonomikas modelim, kādu Latvijā vēlamies attīstīt vidējā termiņā.

Produktivitāte Latvijas tautsaimniecībā tiešām ir lielākais izaicinājums. Mēs atpaliekam no citām ES valstīm. Darba algas aug, cilvēku kļūst mazāk. Vienīgā izeja – kāpināt produktivitāti. Tāpēc tā ir viena no ministrijas prioritātēm gan iekšēji, gan valsts mērogā. Ja šobrīd Latvijā produktivitāte ir tikai 48% no ES vidējā, tad EM mērķis ir panākt, lai 2020. gadā tā būtu 52%. Lai tas īstenotos, sava artava jāiegulda gan valstij, gan uzņēmējiem.

Vairāki simti tūkstošu strādājošo Latvijā saņem minimālo vai mazāk nekā minimālo algu. Kāds tam varētu būt pamats – darbinieku zemā kvalifikācija, aplokšņu algas, kas cits?

Viss minētais, kā arī izglītības sistēmas īpatnības – ražojam speciālistus profesijās, kas neatbilst darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības struktūrai. Patlaban tā balstīta uz zemo algu priekšrocībām, nevis inovācijām un augstu pievienoto vērtību. Tāpēc EM šo gadu sāka, definējot, ka Latvijā jārada jauns inovatīvas ekonomikas modelis, izvirzīja četrus izmērāmus mērķus – produktivitātes pieaugums, eksporta kāpums, Latvijai piesaistīto investīciju kāpums un cilvēkkapitāla uzlabojums – un izstrādāja detalizētu darba plānu šo mērķu sasniegšanai. Taču vēlreiz – lai izveidotu jaunu ekonomikas modeli, jāmainās ne tikai valsts pārvaldei. Arī uzņēmējiem un sabiedrībai.  

Vai pats kādreiz esat saņēmis minimālo jeb mazāk nekā minimālo algu?

Studiju laikā strādāju vecāku lauku saimniecībā. Darbs toreiz bija fiziski smags, bet ienākumi – nestabili. Taču arī tā bija lieliska pieredze.

Kad vadījāt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālo asociāciju, kopā ar VID aktīvi cīnījāties pret kontrabandas cigaretēm. Vai ikdienā esat saskāries ar ēnu ekonomiku, piemēram, cigarešu piedāvāšanu tirgos, aplokšņu algām, čeku neizsišanu?

Protams. Esmu ne vien saskāries, kā droši vien katrs Latvijas iedzīvotājs, bet arī ziņojis VID par šiem gadījumiem.

Pasaules Banka uzskata, ka pakāpeniski būtu jāatsakās no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma, jo tas ir veids, kā optimizēt nodokļus, un stimulē vien sīku biznesu ar zemu ražīgumu, bet EM un Finanšu ministrija vienojušās šo režīmu saglabāt. Vai MUN ir ļoti stiprs uzņēmēju lobijs, kuri ir ieinteresēti šo krīzes risinājumu saglabāt mūžīgi?

Ir uzņēmēju kategorijas, kurām šī ir alternatīva ēnu ekonomikai vai bezdarbam. Cita lieta, ka MUN radīja pārāk lielas iespējas izvairīties no nodokļu samaksas un nenodrošināja strādājošajiem pietiekamas sociālās garantijas. Tās ir lietas, ko EM risināja, strādājot pie nodokļa modeļa mazajiem uzņēmējiem un uzņēmējdarbības uzsācējiem jeb "MUN 2.0".

Vienkāršoti nodokļu režīmi mazajiem uzņēmējiem pastāv lielākajā daļā pasaules valstu, un Latvijai nevajadzētu būt izņēmumam. Tikai mums pakāpeniski jāvirzās uz to, ka MUN ir pievilcīgs nevis ar mazāku nodokļu slogu, bet ar mazāku administratīvo slogu.  Tāpēc EM "MUN 2.0" ietvaros rosina ieviest arī saimnieciskās darbības kontu, kurā nodoklis tiktu aprēķināts un nomaksāts automātiski, neprasot no uzņēmējiem nekādus papildu laika resursus formalitātēm.

Valsts sekretāra alga ir 2441 eiro bruto. Vai tā ir adekvāta ministrijas galvenajam ierēdnim? Vai valsts pārvaldē, arī Ekonomikas ministrijā, būtu vajadzīgas reformas – mazāks darbinieku skaits, augstāks atalgojums?

Alga man bija zināma, pieņemot lēmumu startēt konkursā uz valsts sekretāra amatu. Un, jā, es ticu, ka, īstenojot reformas, valsts pārvalde var paveikt vairāk un kvalitatīvāk. Tieši tāpēc mēs, EM, esam stājušies uz pārmaiņu takas. Pie mums strādā entuziastiski, profesionāli cilvēki. Ar viņu atbalstu, sakārtojot procesus un ieviešot jaunas darba metodes un rīkus, vēlamies kļūt par progresīvāko valsts pārvaldes iestādi.  

Latvija ir iestigusi vidējo ieņēmumu slazdā, cilvēki turpina aizbraukt. Kādas ir "zāles", lai šos procesus mainītu?

Jau pieskārāmies produktivitātes tēmai. Tā sasniedzama ar investīcijām augstas pievienotās vērtības nozarēs, augstu izglītības kvalitāti, uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē un fokusu uz inovācijām. Šogad savā darbā esam ļoti koncentrējušies uz pasākumiem Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai.

Esam jau ielikti otrā ātruma Eiropas sadaļā. Ekonomikai ir jāaug straujāk, vismaz ar 5% iekšzemes kopprodukta gadā. Jautājums tikai – kad?

Mums ir visi priekšnoteikumi, lai 2–3 gadu laikā pietuvotos 5% izaugsmei. To veicinās gan investīciju projekti no Eiropas Savienības (ES) fondiem, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā ietvertie pasākumi, gan uzņēmēju aktīvā darbība un strauja "start-up" un inovāciju jomas izaugsme. Taču mums čakli jāstrādā jau šobrīd, lai šo izaugsmes līmeni noturētu ilgākā laika periodā. Esam maza, atvērta ekonomika, kas atkarīga no ārējiem faktoriem. Tāpēc lēmumiem jābūt savlaicīgiem un gudriem.

Jums ir jurista kvalifikācija un profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, liela pieredze nodokļu jautājumos. Kādu karjeru sev redzat nākotnē?

Valsts sekretāra amatā esmu pieņemts uz pieciem gadiem. Šajā laikā vēlos izdarīt daudz. Kas notiks pēc tam, to rādīs laiks. Iespējams, tas būs brīdis, kad īstenot vienu no saviem sapņiem – izveidot savu uzņēmumu.

Neesat nevienā sociālajā tīklā. Kāpēc?

Dators un telefons ir darba instrumenti, un ar tiem darbojamies lielu daļu no sava laika. Atlikušajā laikā es dodu priekšroku kvalitatīvām, nevis kvantitatīvām attiecībām ar cilvēkiem.

Vai ir kādi notikumi, personības, kas būtiski iespaidojušas jūsu dzīvi?

Būtiskākais notikums, kas iespaidojis manu dzīvi, ir Latvijas neatkarības atgūšana. Redzēju gan Latviju pirms tam, gan visas tās pārmaiņas, kas notika pēc tam. Tas ietekmēja manu dzīvi, paverot milzum daudz iespēju.

Savukārt personības, kas iespaidojušas dzīvi, noteikti ir mana ģimene. Tie ir un būs mani tuvākie cilvēki, kuru viedoklis man ir patiesi svarīgs.

Foto: no J. Stinkas personīgā arhīva
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?

Ģimenei un mūsu mājām. Man patīk uzlabot vidi ap mums – strādāt dārzā, kaut ko uzcelt, patīk redzēt ar savām rokām radīto rezultātu. Tā vislabāk atpūšos. Tāpat patīk ceļot. Ja agrāk gribējās apskatīt pēc iespējas vairāk objektu, tad tagad vēlos nesteidzīgi iedziļināties un izprast – cilvēkus, viņu dzīvi, tradīcijas, kultūru.

Kāds ir jūsu dzīves moto?

Pastāvēs, kas pārmainīsies.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv