LV PORTĀLS JAUTĀ

Vai domes priekšsēdētājam būtu nosakāms astoņu gadu limits?

LV portālam: RIČARDS VUŠKĀNS, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Kultūras komisijas vadītājs (viens no iesniedzējiem parakstu vākšanai par divu termiņu limitu pašvaldību priekšsēdētājiem), SERGEJS DOLGOPOLOVS, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, JĀNIS EGLĪTS, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, MĀRIS PŪĶIS, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks
Linda Balode, LV portāls26.05.2017
Šī gada aprīlī portālā www.manabalss.lv sāka vākt parakstus par divu termiņu limitu pašvaldību priekšsēdētājiem. Trīs jauniešu – Līnas Putenes, Ričarda Vuškāna un Jēkaba Ščipčinska – iniciatīva mudina veikt grozījumus likumā "Par pašvaldībām", tajā nosakot limitu – astoņi gadi (divi termiņi) – pašvaldību domes priekšsēdētājiem. Šobrīd likumā nekāds ierobežojums ieņemt pašvaldības vadītāja amatu nav noteikts.

Jaunieši savā komentārā norāda, ka viens no demokrātijas stūrakmeņiem ir regulāra varas nomaiņa, kas palīdz novērst korupcijas riskus, kā arī to, ka grozījumi likumā "Par pašvaldībām" veicinātu jaunu personību pieplūdumu pašvaldību vēlēšanās.

Visilgāk priekšsēdētāja amatā priekšsēži ir bijuši Mālpils, Iecavas, Aglonas, Aizputes, Babītes, Balvu, Ciblas, Dundagas, Daugavpils novada, Ērgļu, Jelgavas, Liepājas pilsētas, Jēkabpils pilsētas, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jelgavas novada, Jaunpils, Madonas, Sējas, Ventspils pilsētas, Viesītes, Liepājas pilsētas, Līvānu, Mārupes, Naukšēnu, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Priekuļu, Rēzeknes novada, kā arī Rundāles, Vaiņodes un Zilupes novada pašvaldībā. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus norāda, ka "šo sarakstu nevar saukt par absolūtu, jo katram ir sava izpratne, kas ir ilgi".

Šobrīd ir savākti 1419 paraksti. Likuma "Saeimas kārtības rullis" 5.3 nodaļa paredz kolektīvā iesnieguma izskatīšanu. Ja parakstīsies ne mazāk kā 10 000 pilsoņu, kuri rosinājuma iesniegšanas dienā būs sasnieguši 16 gadu vecumu, tad ir iespēja iesniegt Saeimā kolektīvo iesniegumu par grozījumiem likumā "Par pašvaldībām", proti, noteikt divu termiņu limitu pašvaldību domes priekšsēdētājiem.

LV portāls jautā: Kāpēc ir vai nav vajadzīgi grozījumi likumā "Par pašvaldībām", kas noteiktu divu termiņu limitu domes priekšsēdētājam?

Ričards Vuškāns, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Kultūras komisijas vadītājs (viens no iesniedzējiem parakstu vākšanai par divu termiņu limitu pašvaldību domes priekšsēdētājiem):

Šobrīd šāds limits nepastāv. Daudzviet Latvijā pašvaldību priekšsēdētāji atrodas amatā gadiem, rekordisti – vairāk nekā divdesmit gadus. Divu termiņu limits samazinātu korupcijas riskus, kas saistīti ar ilgstošu atrašanos pie varas, ko apstiprina arī zinātniski, sertificēti pētījumi.

Tas veicinātu politiķu rotāciju vadošajos amatos, dotu iespēju jauniem politiķiem nomainīt vecos, kā arī palielinātos konkurence, jo tā jebkurā jomā ir vitāli svarīgs faktors darba efektivitātes augšanai. Tāpat tas mazinātu "lokomotīvju" principu Latvijas politikā, jo partijām būtu jākoncentrējas uz idejām un to realizāciju, nevis jau sen pazīstamām sejām.

Foto: Ieva Lūka/ LETA
Sergejs Dolgopolovs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs:

Šis jautājums pēc būtības tiks skatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tikai pēc tam, kad iniciatīva par grozījumiem likumā "Par pašvaldībām" tiks oficiāli iesniegta Saeimā un nodota izskatīšanai komisijā.

Manuprāt, ierosinājums veikt grozījumus likumā "Par pašvaldībām", proti, ieņemt domes priekšsēdētāja amatu divus termiņus, ir fragmentārs un nerisina problēmu kopumā.

Domi veido vēlēti deputāti, un domes priekšsēdētājs ir tikai viens no domes deputātiem, kuru domes priekšsēdētāja amatā no sava vidus ievēlē attiecīgās domes deputāti. Domes priekšsēdētāja pilnvaras ir ierobežotas un noteiktas likumā. Jebkuru lēmumu par pašvaldībai nozīmīgiem jautājumiem, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, izlemj nevis domes priekšsēdētājs vienpersoniski, bet to pieņem dome balsojot. Tādējādi vispirms būtu jāizvērtē, kādi būs ieguvumi, nosakot likumā pilnvaru termiņa ierobežojumu pašvaldību domes priekšsēdētājam. Tāpat būtisks ir lēmējvaras un izpildvaras funkciju strikts nodalījums pašvaldībās, apsverot arī iespēju ieviest izpildvaras tiešās vēlēšanas.

Pastāv arī citi iespējamie risinājumi pašvaldību darbības uzlabošanai, līdz ar to par visiem jautājumiem, kas skar pašvaldību darbu, vispirms jābūt diskusijām sabiedrībā, pirms likumdevējs šajā jautājumā pieņem galīgo lēmumu.

Jānis Eglīts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs:

Tā kā šobrīd ir uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai par ierosinājumu veikt izmaiņas likumā "Par pašvaldībām", nosakot pašvaldības priekšsēdētāja ieņemamā amata limitu (8 gadi), gaidīsim sabiedrības viedokli. Ja tiks savākts nepieciešamais parakstu skaits, tad šī iniciatīva ir vērtējama un par to ir nepieciešamas plašākas diskusijas.

Vienlaikus būs nepieciešamas izmaiņas arī vairākos normatīvajos aktos. Tajā pašā laikā nebūtu samērīgi ierobežot pilsoņu izvēles iespējas, ieviešot divu termiņu jeb astoņu gadu limitu pašvaldību priekšsēdētāja amatā. Par šiem ierobežojumiem būtu jālemj pilsētu vai novadu iedzīvotājiem vēlēšanās, nevis Saeimai vai Ministru kabinetam.

Foto: Lita Krone/ LETA
Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks:

Šī priekšvēlēšanu gaisotne Latvijā atšķiras no agrākajām ar vēlmi nomainīt pašreizējās pašvaldības, izmantojot šādam mērķim valsts budžeta apmaksātas sabiedriskā medija programmas. Tas ir jaunums, ko agrāk valdošās partijas nav atļāvušās. Priekšlikums noteikt divu termiņu limitu domes priekšsēdētājam ir skatāms saistībā ar iepriekš minēto aktivitāti. To nevarēs piemērot nākamajam pašvaldību darbības periodam, taču tas pauž to pašu ideju – vairums priekšsēdētāju esot aizsēdējušies.

Parasti vēlēšanu rezultātā Latvijā nomainās aptuveni trešā daļa pašvaldību priekšsēdētāju. Tas nodrošina zināmu stabilitāti – iepriekš uzsāktie darbi tiek turpināti, priekšrocības vietējiem vēlētājiem vai vietējiem uzņēmējiem tiek saglabātas. Nespējot ar idejām, priekšlikumiem vai agrāk paveikto pārliecināt vēlētājus, tiek rosināts pēc iespējas vairāk tagadējo vadītāju nomainīt. Trešā daļa jauno nav maz. Tas nodrošina jaunas pieejas un ļauj labot iepriekš pieļautās kļūdas. Tas atbilst normālam pārstāvniecības demokrātijas vērtējumam – notiek pakāpeniska līderu nomaiņa.

Atšķirīgās vēsturiskās situācijās un atsevišķās teritorijās prasība ierobežot atrašanās laiku vēlētā amatā var dot gan pozitīvu, gan negatīvu efektu. Šādi ierobežojumi var kļūt tiesiski, to ieviešana prasa izmaiņas likumos un aprēķināmus papildu izdevumus, taču tehniskie un finanšu jautājumi nebūt nav svarīgākie.

Pastāv vairāki riski, kas varētu rosināt priekšlikuma piekritējus vai pretiniekus precizēt savu viedokli. Pirmkārt, neformālā līdera vietā būs jāievēl mazāk efektīvs formālais līderis, otrkārt, samazināsies stratēģiskās vadības efektivitāte, treškārt, normālas profesionālās garantijas šķitīs par dārgu.

Minētie grozījumi būtu izdevīgi nestabilitātes veicinātājiem, partijām, kuru līdzšinējā reģionālā politika ir bijusi kļūdaina, kā arī ienācējiem politikā, kam nav skaidrības, kas Latvijā darāms. Turpretī neizdevīgi tie būtu iedzīvotājiem pašvaldībās ar stratēģisko vadību, uzņēmējiem pašvaldībās, kurās izprot līdzsvaru starp konkurenci un savējo aizsardzību, kā arī cilvēkiem, kas izprot nosacījumus straujākam ekonomiskās aktivitātes un labklājības pieaugumam.

Gribu atgādināt, ka sistēmas maiņu nevajadzētu pakārtot interešu grupu vēlmei nomainīt vienu vai otru pašvaldības priekšsēdētāju.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv