LV PORTĀLS JAUTĀ

Obligātais militārais dienests. Vai vajadzīgs Baltijas valstīs?

LV portālam: Latvijas Aizsardzības ministrija, Igaunijas Aizsardzības ministrija
Inese Helmane, LV portāls11.05.2017
"ĪSUMĀ"
  • Būtiska obligātā dienesta ideja ir tā, ka valsts aizsardzība ir svarīgs jautājums visai sabiedrībai, ne tikai profesionāļiem vai izredzētajiem.
  • Atjaunojot obligāto militāro dienestu, vienu gadu ilgs dienests 1000 pilsoņiem Latvijā izmaksātu ap 104 miljoniem eiro.
  • Valsts aizsardzības risinājumam vajadzētu rasties diskusiju rezultātā, izvērtējot draudu novērtējumu un piemērotu resursu izmantojumu.
  • Iespēja paļauties uz brīvprātīgo atbalstu ir īpaši svarīga mazām valstīm, un tas ir iemesls, kāpēc šāda veida organizācijas finansē un atbalsta valdība.
  • Ikviens Latvijas Republikas pilsonis vecumā no 18 līdz 55 gadiem militārās prasmes var apgūt, dienot Zemessardzē.
Ir vai nav Latvijā vajadzīgs obligātais militārais dienests? Šis jautājums uzmanības lokā ir jau vairākus gadus. Arī tāpēc, ka esam atšķirīgā situācijā nekā Lietuva un Igaunija. Obligātā militārā dienesta jautājumā savu redzējumu pamato Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministrijas. Lietuvas Nacionālā aizsardzības ministrija uz LV portāla jautājumiem neatbildēja.

Latvijā militāro aizsardzību nodrošina profesionālā armija – Nacionālie bruņotie spēki, kuru sastāvā darbojas arī Zemessardze.

Savukārt Igaunijā blakus profesionālajai armijai ir obligātais militārais iesaukums astoņu mēnešu garumā vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un tiek apspriests, vai obligāto militāro dienestu uzsākt arī sievietēm.

Lietuvā obligāto militāro dienestu atjaunoja 2015. gadā uz pieciem gadiem, paredzot armijā iesaukt jauniešus vecumā no 19 līdz 26 gadiem.

LV portāls jautā: Kāpēc valstij vajag vai nevajag obligāto militāro dienestu?

Igaunijas Aizsardzības ministrija: Militārā aizsardzība ir tikai viena valsts aizsardzības daļa. Lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājību potenciālo krīžu laikā, vispirms būtu jāanalizē iespējamie apdraudējumi un efektīvākie veidi, kā [no tiem] izvairīties un reaģēt. Militārie draudi ir viens no iespējamiem riskiem, kas jāņem vērā un kurus nevar ignorēt. Diskusija par obligāto iesaukšanu nevar būt galvenais valsts militārās aizsardzības jautājums. Galvenie jautājumi ir: kā aizsargāt tautu, kādi ir draudi, resursi un iespējas. Reaģējot uz šiem jautājumiem, militārajiem plānotājiem un politisko lēmumu pieņēmējiem būtu jāatrod valstij visatbilstošākais risinājums, un [obligātais] iesaukums varētu būt viens no tiem.

Igaunijas gadījumā militārajā aizsardzībā paļaujamies uz divām profesionālām karaspēka daļām (Armijas izlūku bataljons, lielākā daļa jūras kara flotes un visi gaisa spēki) un ātrās reaģēšanas struktūru rezervē. Ātrās reaģēšanas vienības šobrīd kopumā aptver 21 000 spēcīgu, pilnībā apmācītu un aprīkotu rezervistu vienību. Vienības sastāv no rezervistiem, kuri ir izgājuši 8–11 mēnešus ilgu dienesta apmācību. Tāpat veicam rezervistu mācības, lai atsvaidzinātu zināšanas un pārbaudītu mobilizācijas sistēmu.

Būtiska obligātā dienesta ideja ir tā, ka valsts aizsardzība ir svarīgs jautājums visai sabiedrībai, ne tikai profesionāļiem vai izredzētajiem. Tā var kalpot kā sabiedrību saliedējoša ideja, kas, pareizi izmantota, var padarīt mūs visus spēcīgākus. Obligātā iesaukuma laikā jaunie vīrieši un sievietes ne tikai iegūst militāro apmācību, bet arī daudz plašāku zināšanu un pieredzes bāzi, sākot ar pirmās palīdzības sniegšanu un pašdisciplīnu un beidzot ar organizatorisko un vadīšanas praksi.

Latvijas Aizsardzības ministrija: Aizsardzības ministrija nav pret obligāto militāro dienestu, taču tā atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, cilvēkresursi un infrastruktūra, kuras nozares rīcībā šobrīd nav. Tāpat būtu nepieciešams ilgs sagatavošanās periods, lai sistēma sniegtu rezultātu.

Būtu jāveido rekrutēšanas centri, tostarp reģionālie. Tā kā jaunu komandējošo sastāvu nevar sagatavot īsā laika periodā, cilvēkresursiem būtu jānāk no jau esošajām NBS profesionālā militārā dienesta vienībām, tādējādi tās vājinot.

Tāpat būtu jāveic lieli ieguldījumi, lai uzbūvētu nepieciešamo infrastruktūru un iepirktu kolektīvo un individuālo ekipējumu.

Atjaunojot obligāto militāro dienestu, vienu gadu ilgs dienests 1000 pilsoņiem izmaksātu ap 104 miljoniem eiro.

Turklāt mūsdienu apdraudējuma apstākļos armijai ir jābūt augstā gatavībā un spējīgai reaģēt ātri. Karavīram nepieciešamas prasmes izmantot attīstītas militārās tehnoloģijas, kuras nevar apgūt īsā laika periodā, piemēram, prasmes izmantot pretgaisa aizsardzības un prettanku ieročus.

Obligātā militārā dienesta atjaunošana neatrisinātu iztrūkumu profesionālajā dienestā, un vēl aizvien būtu nepieciešams profesionālā dienesta personāla palielinājums un ieguldījums aizsardzības bruņojumā un tehnoloģijās.

Kāds, jūsuprāt, ir visefektīvākais nacionālās aizsardzības veids?

Igaunijas Aizsardzības ministrija: Atbilde uz jautājumu, kas ir vispiemērotākā un izmaksu ziņā efektīvākā pieeja, lai sasniegtu vēlamo militāro aizsardzību, balstīta uz draudu novērtējumu, no vienas puses, un piemērotu resursu izmantošanu, no otras. Valsts aizsardzības risinājumam vajadzētu rasties diskusiju rezultātā, izvērtējot abus šos aspektus.

Ir vairāki valsts aizsardzības principi, kas ir balstīti obligātajā militārajā dienestā. Tā var būt, piemēram, bruņoto spēku rezerve (Somija, Igaunija), visaptveroša aizsardzība (Izraēla), teritoriālā aizsardzība (Šveice) vai kāds cits. Izvēlētā metode, kā jau minēts, balstās uz nācijas izveidoto aizsardzības modeli. Iesaukšanas sistēma var būt gan salīdzinoši lēta, gan ļoti dārga, kas atkarībā no draudu novērtējuma, resursiem un citiem būtiskiem aspektiem sabiedrībai var atmaksāties.

Latvijas Aizsardzības ministrija: Moderniem bruņotajiem spēkiem Latvijas ģeopolitiskajā telpā jāspēj sasniegt šādus mērķus: jābūt augstā gatavībā un jāspēj ātri reaģēt uz apdraudējumu; militārajam personālam jābūt apmācītam un jāspēj izmantot attīstītas militārās tehnoloģijas; jāsadarbojas un jābūt savietojamai ar sabiedroto spēkiem un jāsniedz ieguldījums starptautiskajās operācijās. Savukārt Zemessardzes vienības ir izvietotas teritoriāli, un tām jāspēj reaģēt savā atrašanās vietā.

Nacionālo bruņoto spēku vienību reaģēšanas spēju paaugstināšanai ir sākti vairāki spēju attīstības projekti: tiek īstenots Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, sekmēta Speciālo uzdevumu vienības spēju attīstība, tiek nodrošināta izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spēju, kā arī kaujas inženieru spēju un netiešā uguns atbalsta spēju attīstība.

Tiek nodrošināta arī Zemessardzes kaujas gatavības paaugstināšana un personāla apmācību sistēmas uzlabošana, ieguldīti līdzekļi karavīru individuālā ekipējuma iegādē, kā arī uzlabots komandvadības un sakaru nodrošinājums.

Lai stātos pretim aktuālajiem drošības izaicinājumiem, Latvija arī stiprina sadarbību ar sabiedrotajiem, kas ietver sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā.

Jau kopš 2014. gada aprīļa dienesta pienākumus Latvijā pilda ASV karavīri, piedaloties operācijā "Atlantic Resolve", kuras mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā. Patlaban operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros Latvijā rotācijas kārtībā atrodas 225 ASV 4. kājnieku divīzijas karavīri ar savu kaujas tehniku, tai skaitā 15 tanki "Abrams" un sešas kaujas mašīnas "Bradley", 10. Aviācijas brigādes vienības "Fēnikss" karavīri un pieci "BlackHawk" helikopteri. Aprīlī Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē tika izvietoti arī trīs ASV armijas helikopteri "Chinook", lai operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros Baltijas valstīs atrastos pastāvīgi un piedalītos mācībās.

Tāpat šogad jūnijā Latvijā ieradīsies NATO daudznacionāla bataljona lieluma kaujas grupa, kuru vadīs Kanāda. Šo kaujas grupu veidos ap 1000 Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas karavīru, un tās klātbūtne Latvijā ievērojami stiprinās mūsu valsts drošību.

Valsts aizsardzību primāri nodrošina bruņotie spēki, taču tā ir arī visas sabiedrības kopīga atbildība. Katrs šīs valsts iedzīvotājs var izdarīt savu izvēli par to, kā aizsargāt valsti. Tas var būt profesionālais dienests, dienests Zemessardzē vai apzinīga un patriotiska attieksme pret savu valsti, gatavība to nepieciešamības gadījumā aizstāvēt, ieguldot savas zināšanas, spējas un pieredzi.

Vai būtu jāpievērš lielāka uzmanība pieaugušo civilajām apmācībām?

Igaunijas Aizsardzības ministrija: Katram iedzīvotājam ir iespēja piedalīties brīvprātīgo organizācijās: zemessardze, brīvprātīgie glābēji, palīgpolicija, meklēšanas komandas, jūras glābēji utt. Tās galvenokārt ir sabiedrībā balstītas un valsts atbalstītas organizācijas, kas ir aprīkotas un apmācītas pildīt noteiktus uzdevumus. Iespēja paļauties uz brīvprātīgo atbalstu ir īpaši svarīga mazām valstīm, un tas ir iemesls, kāpēc šāda veida organizācijas finansē un atbalsta valdība.

Latvijas Aizsardzības ministrija: Ikviens Latvijas Republikas pilsonis vecumā no 18 līdz 55 gadiem militārās prasmes var apgūt, dienot Zemessardzē. Šogad rudenī ir plānots sākt arī īpašu militāro apmācību augstskolu studentiem. (Līdzīgs apmācību modelis jau sekmīgi pastāvēja līdz 2009. gadam, augstskolu studentu apmācību Aizsardzības ministrija bija spiesta pārtraukt saistībā ar ekonomisko krīzi.)

Šāda prakse – iespēja brīvprātīgi apgūt militārās zināšanas un prasmes augstskolas laikā – ir ierasta daudzās NATO valstīs (piemēram, ASV un Apvienotajā Karalistē).

Pilotprojekts tiks sākts Rīgā, bet nākotnē tajā plānots iesaistīt arī reģionu augstskolas. Apmācība noritēs paralēli studijām augstskolā, pēc iespējas to salāgojot ar augstskolu programmām (maksimāli izmantojot brīvlaikus, nedēļas nogales). Šobrīd vēl norit darbs pie apmācību programmas izveides.

KOMENTĀRI
3
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv