LV PORTĀLS JAUTĀ

Eiropas nākotnes scenāriji. Latvijas eiroparlamentāriešu viedokļi.

LV portālam: KRIŠJĀNIS KARIŅŠ, ARTIS PABRIKS, ROBERTS ZĪLE
Guntars Laganovskis09.05.2017
"ĪSUMĀ"
  • K. Kariņš: "Aizvien vairāk tiek runāts par vairāku ātrumu Eiropu kā iespējamo ES nākotnes modeli, taču šāds modelis faktiski pastāv jau šobrīd. Manuprāt, neviens no Junkera piedāvātajiem modeļiem nav uztverams atrauti no pārējiem."
  • A. Pabriks: "Mūs interesē tāda ES nākotne, kurā mēs skaidri varam parādīt, ka ES institūcijas dod pievienoto vērtību nacionālo valstu politikai. Lai cilvēki saprot, ka dalības ES dēļ mums kaut kā ir vairāk, labāk, esam respektētāki nekā tad, ja būtu ārpus ES."
  • R. Zīle: "Vienīgais atbalstāmais ES nākotnes scenārijs ir darīt mazāk, bet labāk. Tas nozīmē atstāt dalībvalstīm pašām virkni lēmumu pieņemšanas tiesību."
Eiropas Savienības valstis atrodas krustcelēs – tām jāizvēlas, kā pēc Lielbritānijas izstāšanās veidot bloka nākotni. Kādu to saistībā ar Latvijas interesēm redz un ko domā darīt no mūsu valsts ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti?

Marta sākumā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers nāca klajā ar pieciem Eiropas Savienības tālākās attīstības scenārijiem, kurus nosacīti var iedalīt gradācijā no ES lomas reducēšanas līdz tikai vienotā tirgus uzrauga statusam līdz pat ES pārtapšanai par federālu valsti.

Pirmais EK dalībvalstīm piedāvātais scenārijs paredz saglabāt līdzšinējo ES sadarbības modeli. Otrais – koncentrēties tikai uz vienoto tirgu. Citas politikas jomas, piemēram, klimata vai drošības politika, paliktu valstu ziņā. Trešais scenārijs paredz tā dēvēto vairāku ātrumu Eiropu – valstis rīkojas tāpat kā pašlaik, taču tās, kuras to vēlas, vairāk sadarbojas konkrētās jomās. Ceturtais bloka nākotnes modelis piedāvā valstīm koncentrēties uz rezultātiem atsevišķās politikas jomās, vienlaikus darot mazāk jomās, kuras uzskata par mazāk perspektīvām. Savukārt piektais scenārijs piedāvā "pilna ātruma Eiropu" – dziļāku valstu savstarpējo integrāciju, vairāk pilnvaru un tiesību bloka kopējām institūcijām. Savienības attīstības plāns, kuram būtu jāiemieso dalībvalstu kopējais viedoklis, jāizstrādā līdz decembrim.

EK turpmākajos mēnešos rīkos diskusijas ar EP un dalībvalstīm par Eiropas nākotni, no kuras būs atkarīga arī Latvijas kā dalībvalsts politiskā, ekonomiskā un drošības situācija. Lai noskaidrotu no Latvijas ievēlēto EP deputātu viedokli par mūsu valstij vēlamākajiem nākotnes scenārijiem un viņu rīcību to sasniegšanai, LV portāls lūdza sniegt savu komentāru visiem astoņiem mūsu eiroparlamentāriešiem. Atbildes mēneša laikā sniedza tikai trīs no viņiem – Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks un Roberts Zīle. 

Uz e-pasta vēstulēm neatbildēja Iveta Grigule, Tatjana Ždanoka, Andrejs Mamikins, Sandra Kalniete un Inese Vaidere.

LV portāls jautā: Kāpēc un kāds ES nākotnes scenārijs, jūsuprāt, ir visatbilstošākais Latvijas interesēm? Ko jūs kā EP deputāts domājat un varat darīt Latvijā un ES institūcijās šo interešu īstenošanas labā?

Foto: Zane Bitere/ LETA
Krišjānis Kariņš ("Vienotība", darbojas Eiropas Tautas partiju grupā):

"ES tika izveidota kā atbilde kariem un konfliktiem, kas gadsimtiem ilgi postīja Eiropas kontinentu. Tas ir sadarbības modelis, kas jau 60 gadus Eiropā nodrošina mieru un labklājību. Mūsdienu pasaulē ir skaidrs, ka jebkuras tautas spēks īstenojas caur tās draudzībām, caur sabiedrotajiem, caur tiem, kas domā līdzīgi. Latvijas interesēs ir spēcīga ES.

Aizvien vairāk tiek runāts par vairāku ātrumu Eiropu kā iespējamo ES nākotnes modeli, taču šāds modelis faktiski pastāv jau šobrīd. Manuprāt, neviens no Junkera piedāvātajiem modeļiem nav uztverams atrauti no pārējiem. Būtiskāk ir spēt definēt tos jautājumus, kas mums kā valstij ir vitāli svarīgi, un koncentrēties uz to sasniegšanu. Arī es, strādājot Eiropas Parlamentā, esmu izvirzījis darba prioritātes, kuras uzskatu par nozīmīgām mūsu valstij un iedzīvotāju labklājības veicināšanai. Uzskatu, ka mūsu interesēs ir, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus pārtop no vēlmes par īstenību, t.sk. enerģētikā. Šobrīd aktīvi strādāju pie likumdošanas, lai izveidotu Eiropas enerģētikas savienību, kuras mērķis ir samazināt Eiropas atkarību no importētajiem energoresursiem un zemākas cenas patērētājiem. Politiķu galvenajai prioritātei jābūt sabiedrības labklājībai. Uz to jābūt virzītai visai Latvijas politikai arī Eiropas līmenī."

Foto: Ieva Čīka/ LETA
Artis Pabriks ("Vienotība", darbojas Eiropas Tautas partiju grupā):

 "Pašreizējā ES vadība ir norūpējusies par to, kas notiek pasaules un Eiropas politikā. Skaidrs, ka laba plāna nevienam nav, un tas ir saprotami, jo pasaules politiskās un ekonomiskās izmaiņas ir ļoti nopietnas. Viena no lielākajām problēmām ES ir tā, ka ilgstoši pastāv politiskās uzticības krīze un sabiedrība nesaprot, kāds labums ir no ES. Sabiedrība ir aizmirusi ES nozīmi, kāda tā bija pagājušā gadsimta 50. un 60. gados. Tas ilgtermiņā atstājis negatīvu iespaidu, kas tagad vainagojies ar "Brexit".

Runājot par Latviju, mums interesē tāda ES nākotne, kurā mēs skaidri varam parādīt, ka ES institūcijas dod pievienoto vērtību nacionālo valstu politikai. Lai cilvēki saprot, ka dalības ES dēļ mums kaut kā ir vairāk, labāk, esam respektētāki nekā tad, ja būtu ārpus ES. Mums ir jāattīsta tādas politikas, kas dod pēc iespējas ātrāku rezultātu, piemēram, varam turpināt tālāk attīstīt ES robežapsardzi, domāt par kopīgām ekonomikas sildīšanas un starptautiskās tirdzniecības aktivitātēm u. tml. Uzskatu, ka šobrīd grūti runāt par tālām vīzijām, jo cilvēki pieprasa redzamus rezultātus jau tagad. Par tām varēsim spriest tad, kad iedzīvotāju uzticība būs atgūta. Nedrīkstam baidīties ķerties klāt sasāpējušiem jautājumiem, cerot, ka tie atrisināsies paši no sevis. Uzskatu, ka Sīrijas bēgļu krīze ir tiešas sekas pasīvajai ES ārpolitikai.

Deputāta darbs galvenokārt saistīts ar likumdošanas iniciatīvām, lobēšanu, kolēģu pārliecināšanu, sadarbību ar citu dalībvalstu deputātiem. Mūsu galvenais uzdevums – pārstāvēt Latvijas intereses. Tas nozīmē, ka katra kādas nacionālas valsts vai Eiropas Komisijas iniciatīva mums ir jāizpēta un jāizanalizē, vai un kādu labumu tā dod Latvijas iedzīvotājiem, vai tā ir vai nav atbalstāma. Eiropas Parlamenta deputāti tomēr ir arī Latvijas politiķi, tāpēc, cik vien laiks mums atļauj, cenšamies būt aktīvi arī Latvijas nacionālajā politikā."

Foto: Ieva Lūka/ LETA
Roberts Zīle (nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā):  

"EK piedāvātie ES attīstības scenāriji nav plāns, bet gan taktiska spēle, piedāvājot plašāko iespējamo bloka turpmākās attīstības diapazonu. No piedāvātajām vīzijām gan ciešāka ES federalizācija, gan divu ātrumu Eiropas attīstība nerisinās problēmas, kādās Eiropa šobrīd ir nonākusi. Vēl jo vairāk, jau esošajā ES līgumā ir atruna par brīvprātīgu dalībvalstu bloku veidošanu, iekļaujoties tādā vai citādā "ātrumā" kādā specifiskā likumdošanas virzienā. Taču, kā rāda pieredze kaut vai ar iestrēgušo finanšu transakciju nodokļa ieviešanu atsevišķu dalībvalstu grupai (no kuras nu jau izstājusies arī Igaunija), Eiropas "saskaldīšana ātrumos" nestrādā.

Tādēļ vienīgais atbalstāmais ES nākotnes scenārijs ir darīt mazāk, bet labāk. Tas nozīmē atstāt dalībvalstīm pašām virkni lēmumu pieņemšanas tiesību. Kā EP deputāts un savas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas viceprezidents arī cenšos veidot šādu parlamenta nostāju. Kā zināms, likumdošanas iniciatīvas funkcijas gan ir tikai EK."

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv