Labrīt Daugavpilī!
Cienījamie Tautu foruma dalībnieki!
Man ir patiess prieks sveikt jūs Daugavpilī, kur esat pulcējušies, lai diskutētu par dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju devumu Latvijai, jo īpaši uzsverot to lomu valsts veidošanā un attīstībā! Ir zīmīgi, ka esam Daugavpils Vienības namā, kam šogad aprit 80. gadskārta, bet mūsu Latvijai nākamajā gadā – 100. Lai Tautu forums šodien ir kā zīmīgs Latvijas simtgades svinību aizsākums!
Tas ir dziļi simboliski, ka tiekamies Daugavpilī – pilsētā, kas vienmēr lepojusies ar tās multikulturālajām tradīcijām. Daugavpilī atrodas slavenais Baznīcu kalns, kur viens otram līdzās slejas četru konfesiju dievnami. Tos apmeklē cilvēki, kuri pieder atšķirīgām reliģijām un dažādām tautībām, tomēr viņi vienmēr ir cienījuši un respektējuši cita reliģisko un etnisko piederību. Daugavpils simbolizē mūsu spēju būt vienotiem savā dažādībā un kopīgiem spēkiem veidot Latvijas nākotni, saglabājot un kopjot katram savas tradīcijas, valodu un kultūru.
Latvijas teritorijā gadsimtu gaitā cieši blakus cits citam ir dzīvojuši daudzu tautību cilvēki. Viņu starpā vienmēr pastāvējusi Baznīcu kalnā vērojamā tolerance, kas likta arī mūsu neatkarības pamatos. Latvijas Republikas proklamēšanas aktā tika uzsvērts, ka visi ir aicināti piedalīties jaunās valsts veidošanā, kurā nebūs vietas apspiešanai un netaisnībai.
Godātie klātesošie!
Savas tautiskās piederības apzināšanās, vēlme pēc dzimtās valodas un kultūras saglabāšanas ir tās saknes, kas veido cilvēka identitāti, ietekmē viņa attieksmi pret līdzcilvēkiem un nosaka viņa likteni. Šīs saknes ļauj cilvēkam iesakņoties dzimtajā zemē un iedvesmo paveikt šķietami neiespējamo apstākļos. Un Latgalē tiešām dzīvo cilvēki, kuri ir spējīgi paveikt lielas lietas.
Un tagad maza atkāpe. Latgales tēma šajās dienās ir ļoti aktuāla. Man gribas pieminēt faktu, par ko bieži nerunājam: 1270. gadā Jersikas latgaļu priesteris Latviešu Jurģis pārtulkoja Evaņģēliju senkrievu valodā. Šis Evaņģēlijs tālāk tiek saukts par Jersikas jeb Latvieša Evaņģēliju. Manuprāt arī te Latgale nospēlējusi ļoti būtisku lomu, dodot Latvijai vārdu "latvietis". Latgale nav tikai sarkanbaltsarkanā karoga dzimtene, bet arī vārda "latvietis" dzimtene.
Tautu vēlme pēc brīvības bija tā, kuras dēļ beidza eksistēt padomju okupācija. Mazākumtautībām bija ļoti lieli nopelni Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā, jo mūs vienoja kopīga cīņa par mums svarīgām vērtībām – Latviju un brīvību.
Šodien gribu īpaši pieminēt leģendāro Latvijas Poļu apvienības priekšsēdētāju, vienu no Latvijas Tautas frontes līderēm Itu Kozakeviču. Viņa, būdama pārliecināta savas tautas tradīciju kopēja, pārstāvēja visus, kuriem dārga Latvijas brīvība. Itai Kozakevičai liktenis nebija lēmis dzīvot neatkarīgajā Latvijā, tomēr viņas nostāja vienmēr atgādinās par vērtībām, kas ir kopīgas visām Latvijas valstī dzīvojošajām tautām un ir neatkarīgas Latvijas valsts pamatā.
Valsts vislielākā bagātība ir tās cilvēki. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs justos tai piederīgs neatkarīgi no savas tautības vai reliģiskās pārliecības. Izmantojot iespēju, aicinu tos Latvijas iedzīvotājus, kuri vēl nav Latvijas pilsoņi, apsvērt pilsonības iegūšanu. Jo īpaši svarīgi, lai vecāki reģistrētu savus dzimušos bērnus Latvijas pilsonībā. To izdarīt ir ļoti vienkārši. Esmu pārliecināts, ka ir laiks beigt piešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem.
Latvijas iedzīvotāju dažādība ir mūsu spēks un bagātība. Starp pasaules mēroga slavenībām, ar kurām Latvija vienmēr ir lepojusies, ir visu Latvijā dzīvojošo tautu pārstāvji. Gribu pateikt paldies daudzajām mazākumtautību biedrībām un mākslinieciskajiem kolektīviem, kuri ar savu entuziasmu ikreiz bagātina mūsu dziesmu un deju svētkus.
Esot daudzveidīgi, varam būt atvērtāki pārējai pasaulei un izmantot visu jauno un progresīvo, ko tā piedāvā. Cienīsim viens otru mūsu dažādībā un visi kopā godāsim mūsu dzimteni Latviju!
Gribu novēlēt, lai Tautu forums rada iedvesmu jaunām idejām un sasniegumiem Latvijas izaugsmei! Ielūdzu nākamajā – Latvijas simtgades gadā – uz Tautu forumu Rīgas pilī!
