LV PORTĀLS JAUTĀ

Nepilsoņi un pašvaldību vēlēšanas. Vai vajadzētu piešķirt balsstiesības?

LV portālam: ANDRIS JAUNSLEINIS, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, LIESMA OSE, Dr.paed., RPIVA vadošā pētniece, bijusī Valsts prezidenta sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja, KRISTĪNE PAKĀRKLE, Latvijas Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece, VLADIMIRS SOKOLOVS, “Pilsoņu un nepilsoņu savienības” priekšsēdētājs, INGRĪDA BĒRZIŅA, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece
Linda Balode, LV portāls25.04.2017
Strauji tuvojas kārtējās pašvaldību vēlēšanas, kuras šogad notiks 3. jūnijā. Tajās būs jāievēl deviņu republikas pilsētu un 110 novadu domes deputāti. Ne visiem ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, piemēram, vēlēšanu tiesības nav paredzētas Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem. Vai tās viņiem būtu jāpiešķir?

Latvijas Republikas Satversmes 101. punkts nosaka: "Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu." Pašvaldību vēlēšanās var piedalīties pilntiesīgi Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Turpretī nepilsoņiem, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, nav balsstiesību pašvaldību vēlēšanās. Taču Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem nepilsoņiem ir iespēja iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, kas ļautu piedalīties jebkurās vēlēšanās.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pēdējie statistikas dati (01.01.2017.) liecina, ka Latvijā ir 242 560 nepilsoņu, kas ir 11,39% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita.

LV portāls jautā: Latvijas nepilsoņi ir daļa no Latvijas sabiedrības. Kāpēc Latvijā vajadzētu vai nevajadzētu dot balsstiesības pašvaldību vēlēšanās arī nepilsoņiem?

Foto: Ieva Makare/ LETA
Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis:

Jautājumā ir ietverta daļēja atbilde. Latvijas nepilsoņi ir daļa no Latvijas sabiedrības, taču uz šo situāciju skatos šādi – nepilsoņa statusa saglabāšana ir katra nepilsoņa personīgs lēmums. Proti, nepilsoņiem ir iespēja iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, tādā veidā iegūstot arī tiesības piedalīties vēlēšanās. Lielāks akcents jāliek tieši uz naturalizāciju.

 

Foto: Ieva Čīka/ LETA
Liesma Ose: Dr.paed., RPIVA vadošā pētniece, bijusī Valsts prezidenta sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja:

Manuprāt, vajadzētu. Tas potenciāli veicinātu vietējo identitāšu, piemēram, krāslavietis, ventspilnieks, liepājnieks, tukumnieks, nostiprināšanos iepretim nepilsoņa kā vērotāja, nevis līdzdalībnieka pozīcijai.

Par nepilsoņu daudzveidīgo, nebūt ne izteikti prokrievisko politisko attieksmi vairāk var iepazīties 2014. gada "Baltic Institute of Social Sciences" (BISS) projektā "Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze: IZPĒTE, PROGNOZES, RISINĀJUMI UN DIALOGS" un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) pētnieku 2016. gada pētījumā "Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi".

Foto: Boriss Koļesņikovs
Kristīne Pakārkle, Latvijas Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece:

Latvijas nepilsoņa statuss ir tiesiskais statuss, kas atšķiras gan no pilsoņa, gan ārvalstnieka, gan bēgļa, gan arī bezvalstnieka statusa.

Nepilsoņi atšķirībā no bezvalstniekiem ir Latvijas Republikas valstspiederīgie. Nepilsoņiem ir Latvijas Republikas izdota pase, tie atrodas Latvijas Republikas aizsardzībā, atrodoties ārvalstīs, tiem ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās tiesības ar Latvijas pilsoņiem.

Latvijas nepilsoņiem ir tiesības jebkurā brīdī iegūt Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Latvijas pilsonību iespējams iegūt pēc naturalizācijas eksāmena nokārtošanas. Tomēr jāatzīmē, ka, lai arī valsts un pašvaldību līmenī tiek rīkoti naturalizācijas procesu atbalstoši un veicinoši pasākumi, pēdējos gados naturalizācijas tempi ir salīdzinoši zemi. Tas liecina par iedzīvotāju zemo motivāciju iegūt Latvijas pilsonību.

Palielinot nepilsoņiem tiesību apjomu, tostarp piešķirot pašvaldību vēlēšanu tiesības, motivācija iegūt Latvijas pilsonību vēl vairāk samazinātos. Tādējādi nebūtu atbalstāms, ka nepilsoņu tiesību apjoms tiek pielīdzināts pilsoņu tiesībām. Pozitīvi būtu vērtējamas iniciatīvas, kas attīsta iedzīvotājos piederības sajūtu valstij un veicina vēlmi iegūt Latvijas pilsonību.

Pastāv aizdomas, ka daļa no nepilsoņiem varētu būt neieinteresēta Latvijas pilsonības iegūšanā saistībā ar to, ka viņiem ir Krievijas Federācijas (KF) pilsonība. Ja šāda informācija nonāktu PMLP rīcībā, viņi nepilsoņa statusu zaudētu. KF regulāri sniedz informāciju, cik Latvijas pilsoņu ir ieguvuši KF pilsoņa statusu. Diemžēl nav pieejama precīza informācija, cik nepilsoņu ir ieguvuši KF pilsonību, jo KF šādu informāciju nesniedz.

Vēlos norādīt, ka tiesības uz pilsonību ir cilvēktiesības. Tomēr šīs cilvēktiesības, tāpat kā jebkuras citas, ir izmantojamas labā ticībā.

Foto: Edijs Pālens/ LETA
Vladimirs Sokolovs, "Pilsoņu un nepilsoņu savienības" priekšsēdētājs:

Nepilsoņi ir neatņemama Latvijas sabiedrības daļa jau kopš neatkarības atjaunošanas, jo viņi, tāpat kā pilsoņi, piedalās gan saimnieciskajā darbībā, gan sociālajā un kultūras dzīvē.

Manuprāt, piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās ir mūsu, pilsoņu, problēma. Proti, ja arī nepilsoņiem būtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, viņi vēlētu Latvijas pilsoni. Turpretī, liedzot šādu iespēju nepilsoņiem, mēs tikai atzīstam un pierādām, ka arī ne visi pilsoņi ir "pareizie". Mēs baidāmies, ka ievēlēsim neīstos cilvēkus, un tādā veidā tikai acīmredzamu padarām pilsoņu sabiedrības daļas šķelšanos.

Demokrātijā politiķi cīnās par vēlētāju balsīm jeb par cilvēkiem, kuriem ir tiesības vēlēt. Tikai pragmatisku apsvērumu dēļ, proti, ka nepilsoņiem nav balsstiesību, viņu vēlmes un prasības tiek ignorētas. Igaunijā tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās nepilsoņiem piešķīra jau 1993. gadā, un kaimiņvalsts pieredze rāda, ka nepilsoņi ir tikpat atbildīgi pret politiku kā pilsoņi. Nepilsoņi ir tādi paši nodokļu maksātāji, tāpēc viņiem ir jādot tiesības izvēlēties savas pašvaldības vadītājus.

Eiropas Savienībā 18 valstīs no 27 (arī Igaunijā un Lietuvā) tās pastāvīgajiem trešo valstu iedzīvotājiem ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās.

Ingrīda Bērziņa, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece:

Vēlēšanas ir pilsoņu atbildības demonstrējums caur iesaistīšanos politiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā visā valsts teritorijā. Savu artavu atbildības par norisēm savā dzīvesvietā un valstī kopumā Latvijas iedzīvotājs var sniegt jau šobrīd, iegūstot pilsonību. Tiem, kas to patiesi vēlas, nav šķēršļu šajā procesā. Citiem vienīgais šķērslis ir šādas vēlmes un, iespējams, atbildības trūkums. Arī bieži pieminētās it kā augstās prasības valsts valodas prasmes un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudījumos nav uzskatāmas par būtisku kavēkli pilsonības iegūšanai.

Tādēļ nebūtu atbalstāma vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem, ja viņi nav pauduši vēlmi arī formāli, ievērojot noteikto procedūru, apliecināt pastāvīgo saikni ar Latviju, pieņemot un atzīstot savas mītnes zemes valsts valodu, vēsturi, kultūru u. tml.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv