LV PORTĀLS JAUTĀ

Kāpēc pārtikai vajadzētu vai nevajadzētu zemāku PVN likmi

LV portālam: RINGOLDS ARNĪTIS, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, NORIS KRŪZĪTIS, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors, un PĒTERIS STRAUTIŅŠ, “DNB bankas” ekonomists
Inese Helmane, LV portāls20.03.2017
"ĪSUMĀ"
  • Par tirgotāju godaprātu te nevajadzētu šaubīties.
  • PVN samazinājums būtu labs risinājums, kā atbalstīt mūsu ražotājus un celtu viņu konkurētspēju, salīdzinot ar citu valstu ražotājiem.
  • Ļoti skeptiski skatos uz jebkādām samazinātajām PVN likmēm. Ir ļoti maz gadījumu, kad tās būtu labākais risinājums kādai problēmai.
Diskusija par pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai nerimst jau vairākus gadus. Šogad tā atsākusies ar vēl lielāku sparu, ekspertu darba grupai, kurā strādāja četru ministriju, lauksaimnieku, pārtikas tirgotāju un citu iestāžu un organizāciju pārstāvji, vienojoties, ka 5% PVN likme jāievieš visiem dārzeņiem, augļiem un ogām, kuru analogus var izaudzēt arī Latvijā. Saskaņā ar vienošanos darba grupā šāds priekšlikums tiks iesniegts zemkopības ministram Jānim Dūklavam, lai tālāk ziņojumu virzītu izskatīšanai valdībā.

Iepriekšējos gadus aktīva pretiniece zemākai PVN likmei pārtikai bija Finanšu ministrija (FM). Taču šoreiz ministrija vēl turpina darbu pie šī jautājuma, tāpēc atbildes uz LV portāla jautājumiem nevarēja sniegt, skaidroja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Plānots, ka FM pozīcija šajā jautājumā pilnībā tiks formulēta ziņojumā valdībai.

Vai atbalstāt samazinātu PVN pārtikai? Ja jā - cik lielu un vai visai pārtikai, vai arī atsevišķām produktu grupām?

Ringolds Arnītis: Atbalstu samazinātu PVN atsevišķām pārtikas grupām. Tie būtu produkti, kurus ražojam un audzējam uz vietas, Latvijā, un patērējam svaigā veidā vai minimāli apstrādātus, piemēram, augļi, dārzeņi, gaļa. Samazinājumam būtu jābūt būtiskam, vismaz līdz 5%.

 


 

Foto: Evija Trifanova, LETA
Noris Krūzītis: LPTA atbalsta samazināto PVN pārtikai. Vērtējot situāciju Latvijā, kur PVN ieņēmumi ir otra lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija, iespējams, būtu grūti piemērot samazināto PVN daudzām produktu grupām. Atbalstām, ka to būtu lietderīgi sākt ar svaigiem dārzeņiem un augļiem.

 

 



 

Foto: Evija Trifanova, LETA
Pēteris Strautiņš: Ļoti skeptiski skatos uz jebkādām samazinātajām PVN likmēm. Ir ļoti maz gadījumu, kad tās būtu labākais risinājums kādai problēmai. Ir vairāki argumenti, kurus mēdz izvirzīt šādu likmju atbalstīšanai. Viens no tiem – sociālais. Ja samazinās PVN, tad cilvēkiem būs vieglāk nopirkt šo produktu. Taisnība, bet, ja cena samazinās, tas reducējas mazāku nodokļu ieņēmumu veidā, tātad tie jāpaaugstina citur. Cilvēki ar zemākiem ienākumiem pārtikai tērē lielāku daļu no ienākumiem. Taisnība, bet šādam nolūkam labāks ir lielāks neapliekamais minimums. Pie vienas un tās pašas fiskālās cenas tas cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem iedos vairāk. Cilvēki ar lielākiem ienākumiem tērē vairāk pārtikai, tātad saņems lielāku labumu no zemajām likmēm. No lielāka neapliekamā minimuma visi algu pelnītāji saņems vienādi. Ļoti viegli administrējama sistēma. Turklāt tiešie pabalsti ir vēl precīzāka palīdzība trūcīgajiem, bet ar lielākiem administratīvajiem izdevumiem, arī risku pamudināt "sēdēt uz pabalstiem" u.c. motivācijas problēmām. Tāpēc es drīzāk izvēlētos lielāku ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, bet varbūt arī kādus pabalstus var palielināt. Lai spriež sociālās jomas speciālisti.

Otrs arguments ir atbalsts ražotājiem. Pārtikas cenu samazināšanās veikalos nevar nozīmīgi ietekmēt tās patēriņu. Ir pieejami dati, kas rāda, ka kopš deviņdesmito gadu vidus pārtikas pirktspēja (cik var nopirkt par vidējo algu) ir krasi augusi. Kartupeļiem apmēram piecas reizes, piena un gaļas produktiem divas trīs reizes. Taču visstraujāk ir samazinājies tieši kartupeļu patēriņš, gan kopumā (apmēram uz pusi), gan uz vienu iedzīvotāju. Atsevišķu gaļas un piena produktu patēriņš ir nedaudz audzis, kas skaidrojams ar ienākumu kāpumu. Cilvēki uzņem kalorijas citādi, ar dārgākiem produktiem. Taču kāpums ir neliels. Ņemot vērā, ka kopš deviņdesmito gadu vidus reālais IKP uz cilvēku audzis apmēram trīs reizes, pārtikas cenu samazinājums apmēram par 10% radītu tikai niecīgu ietekmi.

Varbūt zemāks PVN nedaudz novirzītu patēriņu uz dārgākiem produktiem, no tā nedaudz iegūtu pārtikas pārstrādātāji, bet ne izejvielu ražotāji. Turklāt tādas izejvielas kā graudi, svaigpiens ir viegli eksportējamas, vietējais tirgus vairs nav izšķirošs.

Piebildīšu, ka aplama ir pati ideja palīdzēt kādas noteiktas nozares ražotājiem. Valstij ir jārada gluds spēles laukums, nevis īpaši jāizceļ, piemēram, pārtikas vai koksnes pārstrādātāji.

Ir tikai viens produkts, attiecībā uz kuru es varbūt atbalstītu samazināto PVN. Tās ir grāmatas. Ir ļoti grūti citādi imitēt efektu, kuru uz ekonomikas radošo jomu rada varbūt nedaudz lielāks grāmatu pārdošanas apjoms. Ieguvums noteikti ir neliels, bet arī fiskālā cena maza.

Vai uzskatāt, ka, samazinot PVN pārtikai vai atsevišķām produktu grupām, cenas kritīsies arī veikalos un līdz ar to noteiktus produktus pirks vairāk?

R. Arnītis: Cenu veidošanos ietekmē daudzi faktori, tomēr, samazinot PVN, tām vajadzētu samazināties.

N. Krūzītis: Lielākie pārtikas mazumtirgotāji "Rimi" un "Maxima" ir vairākkārt publiski pauduši, ka ir atbildīgi tirgotāji un ka PVN samazinājuma gadījumā attiecīgi samazināsies produktu cena. Svaigiem dārzeņiem un augļiem cenu izmaiņas ir gan sezonālas, gan arī cenu svārstības mēdz būt īsu periodu, ko nosaka piegādātāji, bet par tirgotāju godaprātu te nevajadzētu šaubīties. Sezonas laikā Latvijā tiek ievesti lieli daudzumi nezināmas izcelsmes svaigu dārzeņu un augļu un mazumtirdzniecībā realizēti, nemaksājot PVN. Samazinot PVN svaigiem dārzeņiem un augļiem, samazinātos arī negodīgas peļņas iespēja, kas dotu iespēju vietējiem svaigo dārzeņu un augļu ražotājiem pārdot vairāk. Varam prognozēt, ka vietējo ražotāju produkcijai cena varētu arī samazināties.

P. Strautiņš: Cenas kritīs, bet produktus vairāk nepirks iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ.

Jautājums par PVN samazināšanu pārtikai valdības dienaskārtībā parādās ar apskaužamu regularitāti jau vairākus gadus, tomēr šis priekšlikums vienmēr tiek noraidīts. Vai samazinātais PVN pārtikai būtu labākais risinājums, kā valsts nāktu pretī saviem pārtikas ražotājiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem?

R. Arnītis: PVN samazinājums būtu labs risinājums, kā atbalstīt mūsu ražotājus un celtu viņu konkurētspēju, salīdzinot ar citu valstu ražotājiem. Šobrīd vēlamies panākt, lai sāktu vismaz ar dārzeņu un augļu sektoru, jo, neko nemainot, arī nekad nevarēsim pārliecināties par rezultātu. Citu valstu pieredze rāda pozitīvas izmaiņas, pieaugot gan ražošanas apjomam, gan samaksātajiem nodokļiem.

N.Krūzītis: Šobrīd tā ir valdības iniciatīva – izveidot darba grupu, kas strādā pie samazinātā PVN piemērošanas, un ir apsveicami, ka ledus ir izkustējies. PVN samazinājums ir atbalsts mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem, bet, iespējams, ka ir arī citi instrumenti, kad tiešs atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām var būt ļoti efektīgs. Samazinātais PVN svaigajiem dārzeņiem un augļiem ir efektīvs veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, un to jau piemēro vairākums Eiropas valstu. Jā, tas ir atbalsts vietējiem ražotājiem un veicinās ražošanas attīstību un lielāku nodokļu nomaksu šajā nozarē.

P. Strautiņš: Ideja ir dienaskārtībā tāpēc, ka tā izklausās labi, mīļi. Samazinātais PVN arī kādam būtu izdevīgs, taču nedaudz. Viņi daudzkārt pārspīlē ietekmi, noticot paši savai propagandai. Esmu mēģinājis to skaidrot, bet pārtikas ražotāju vidū samazinātais PVN ir ieguvis totēmisku statusu, un racionāli argumenti vairs nestrādā.

KOMENTĀRI

Neizniekosim veiksmi!

Jaunākie IKP dati priecē acis, Latvijas ekonomika ir iegājusi straujākas izaugsmes fāzē, tā ...

Komentārs
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv