VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
29. augustā, 2016
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: E-vide
2
9
2
9

Aleksejs Popovs par talantu, medaļām, kriptogrāfiju kā nākotnes darbu

LV portālam: ALEKSEJS POPOVS, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

“Vēl pirmajās klasēs sāku interesēties par to, kā datori strādā un vai tiešām tiem var iemācīt darīt kaut ko pilnīgi jaunu. Toreiz īsti nezināju, ko nozīmē "programmētājs", bet ar absolūtu pārliecību teicu sev, ka tas ir tas, par ko vēlos kļūt.”

FOTO: СТУДПРОФ.РФ

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas nu jau absolventam Aleksejam Popovam pieder viss pasaules informātikas olimpiāžu medaļu komplekts – sudrabam un bronzai augusta vidū klāt nācis arī zelts. Par uzvarām starptautiskajās olimpiādēs vislielāko paldies viņš saka pasniedzējam Sergejam Meļņikam, bet kā talismanu jau ilgu laiku uz visām olimpiādēm Aleksejs līdzi ņem suvenīru veikalā nopirktu mazu, mīkstu pingvīnu. Patlaban talantīgais jaunietis jau ir devies uz ASV, jo šoruden sāks mācības prestižajā Masačūsetsas tehnoloģiju institūtā: viņš vēlas nodarboties ar datorzinātni, pētīt un attīstīt kriptogrāfiju.
īsumā
  • Talants ir tikai kaut kas, kas cilvēkam norāda virzienu, kurā viņš pēc tam pats meklē kaut ko, kas viņam patiešām interesē un kur viņš vēlētos ieguldīt daudz darba.
  • Vislielāko paldies informātikas kontekstā ir pelnījis pasniedzējs Sergejs Meļņiks.
  • MIT ir viena no dažām augstskolām, kas visiem uzņemtajiem studentiem, tajā skaitā arī ārzemniekiem, garantē iespēju atļauties studijas.
  • Kriptogrāfija ir ļoti cieši saistīta ar jautājumiem par to, ko ar datoru var izdarīt, bet ko tomēr ne, un šis darbs uz robežas starp iespējamo un neiespējamo man šķiet ļoti aizraujošs.

Apsveicu ar zelta medaļu 28. vispasaules informātikas olimpiādē! Olimpiādē piedalījāties jau sesto gadu, nodrošinot sev pilnu medaļu komplektu - zelts šogad, bet sudrabs un trīs bronzas ­­­godalgas iepriekšējās olimpiādēs. Kā tas ir  - būt pasaulē labākajam starp 308 programmētājiem no 80 valstīm? Kāda burvju nūjiņa jums bija līdzi, lai uzvarētu?

Paldies! Gribu precizēt: man, protams, patīk būt nosauktam par pasaulē labāko, bet labāko rezultātu šajās sacensībās tomēr uzrādīja ķīnietis Ce Dzjiņs. Atšķirībā no, piemēram, olimpiskajām spēlēm, starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs piešķir samērā daudz godalgu, parasti aptuveni ievērojot proporciju 1:2:3:6, proti, medaļas saņem puse dalībnieku, no tiem puse saņem bronzu, trešdaļa - sudrabu, bet sestdaļa - zeltu. Tāpēc mana iegūtā zelta medaļa nozīmē, ka esmu starp šīs olimpiādes labākajiem 8 procentiem.

Burvju nūjiņa? Jau ilgu laiku uz visām olimpiādēm līdzi ņemu talismanu - kaut kad ļoti sen Berlīnes zoodārza suvenīru veikalā nopirktu mazu, mīkstu pingvīnu.

Runā, ka jebkurā panākumā ir 99% darba, bet 1% talanta. Kā jūs to vērtējat savu panākumu kontekstā? Cik stundas dienā veltāt informātikas un matemātikas apguvei?

Gan no personīgās pieredzes, gan novērojot to, kas notiek Latvijas "olimpiešu" aprindās, varu atzīt, ka talants cilvēkam norāda virzienu, kur meklēt un atrast interesējošo un tad ieguldīt daudz, daudz darba. Jēdzienu "talants", manuprāt, ir vērts izmantot, kad runā par virzieniem, piemēram, kad skolotājs mēģina noskaidrot, kuriem no skolēniem ir vērts mēģināt priekšmetu apgūt padziļināti. Panākumi - tas jau ir pilnīgi cits līmenis.

Mācību gada laikā matemātikai un informātikai man sanāca veltīt 5-6 stundas nedēļā, bet vasarā gatavojāmies ļoti intensīvi, katru darba dienu nodarbībās pavadot 6-8 stundas.

Kā tiek organizētas šādas pasaules līmeņa olimpiādes – vienu vai vairākas dienas, kādi uzdevumi ir jārisina?

Tās ir divas sacensību dienas, ar vienu atpūtas dienu starp tām. Katrā no sacensību dienām dalībniekiem piedāvā trīs uzdevumus, katrā no tiem var iegūt no 0 līdz 100 punktiem, un to risināšanai ir atvēlētas piecas stundas. Organizatori mēdz nedaudz eksperimentēt ar uzdevumu formātu, bet galvenā doma ir aptuveni šāda: dalībniekam ir aprakstīts jautājums, uz kuru atbilde ir atkarīga no ievaddatiem. Piemēram, šogad vienā no uzdevumiem bija jānoskaidro, kur dzelzceļu tīklam jāpiebūvē vēl viens ceļš, lai maksimālais laiks, kas var būt nepieciešams, lai no vienas stacijas nokļūtu līdz citai, būtu pēc iespējas īsāks. Lai uz šo jautājumu atbildētu, jāredz konkrētā tīkla shēma. Tad dalībniekam jāuzraksta datorprogramma, kas, saņēmusi ievaddatus, spēj pareizi uz šo jautājumu atbildēt. Programmu vērtēšana notiek automātiski, pārbaudot, vai uz žūrijas sagatavotajiem ievaddatu komplektiem olimpiādes dalībnieka iesniegtais risinājums tiešām izvada pareizo atbildi. Ja tā ir, risinājums tiek novērtēts atkarībā no tā, cik efektīvs tas ir, proti, cik ātri tas izvada pareizo atbildi.

Kā notiek gatavošanās olimpiādei? Kas ir jāizdara, lai vispār tajā varētu piedalīties?

Lai piedalītos starptautiskajā olimpiādē, vispirms jāiztur nacionālie atlases posmi. Latvijā tas nozīmē rajona olimpiādi, valsts olimpiādi, īpašo atlases olimpiādi un Baltijas informātikas olimpiādi. Atlases process ir ļoti caurskatāms, jo vērtēšana notiek automātiski un noteikumi, kas paredz, kuri dalībnieki tiek tālāk, ir zināmi iepriekš.

Vasarā četri izlases dalībnieki (un parasti arī daži cilvēki, kas nav tikuši valsts izlasē, bet vēlas sagatavoties nākamā gada olimpiādēm) katru darba dienu apmeklē nodarbības, kur viņi mācās teoriju (algoritmus, datu struktūras, uzdevumu risināšanas paņēmienus u.tml.) un risina uzdevumus (parasti tie ir iepriekšējo gadu starptautisko olimpiāžu vai citu valstu nacionālo olimpiāžu uzdevumi), bet sestdienās piedalās treniņsacensībās, piecu stundu laikā mēģinot atrisināt trīs uzdevumus, lai sagatavotos ne tikai olimpiādes saturam, bet arī norisei.

Esat pa šiem gadiem piedalījies sešās starptautiskās informātikas olimpiādēs, vienā matemātikas un vienā lingvistikas olimpiādē un teicis, ka dalība tajās jums ļoti patīk. Vai ir zināma arī tāda lieta kā satraukums, stress? Kā tiekat ar to galā?

Protams! Ja ir ieguldīts tik daudz laika, olimpiādei gatavojoties, protams, ir cerības un pārdomas par sasniedzamo rezultātu. Tāpat arī draugi un skolotāji mēdz dalīties savās cerībās, un tad ļoti gribas tās piepildīt. Uztraucas visi, tur nav ko slēpt! Olimpiādes norises vietā nonākt stresā ir ļoti viegli - tur var sagaidīt gan neierasts ēdiens, gan neērta gulta vai nejauks konkurents. Organizatori, protams, mēģina panākt, ka visi dalībnieki atrodas vienādi labos apstākļos, bet visas sadzīves problēmas nav ne paredzamas, ne izslēdzamas un var "izsist no sliedēm".

Ar stresu cenšos tikt galā, ievērojot ļoti vienkāršus noteikumus: katru dienu laicīgi doties gulēt un pārāk daudz nedomāt par savām vai citu cerībām (un vispār par rezultātu). Palīdz arī sentimentālas lietas, piemēram, vakarā pirms sacensībām ar labu draugu parunāt par dzīvi vai pēdējās minūtēs pirms sacensībām samīļot talismanu.

Kāpēc jums radās tik liela interese par eksaktajām zinībām, par programmēšanu? Vai jūsu ģimenē ir datorspeciālisti, matemātiķi?

Jau pirmajās klasēs sāku interesēties par to, kā datori strādā un vai tiešām tiem var iemācīt darīt kaut ko pilnīgi jaunu. Toreiz īsti nezināju, ko nozīmē "programmētājs", bet ar absolūtu pārliecību teicu sev, ka tas ir tas, par ko vēlos kļūt. Ģimenē citu matemātiķu vai programmētāju nav, bet mani vecāki ļoti atbalstīja jebkādu manu interesi, tāpēc man bija pieejamas labas grāmatas, drīz tiku arī pie sava datora, bet vēlāk vecāki uzzināja par programmēšanas kursiem "Progmeistars" un mudināja mani pieteikties nodarbībām. Bez jebkādas pārspīlēšanas jāatzīst - šis lēmums izrādījās liktenīgs.

Jūsu mamma "Facebook" ir publicējusi garu pateicības vēstuli daudziem skolotājiem, kas jūs pa šiem 12 gadiem ir atbalstījuši. Kam pats sakāt vislielāko paldies? Kas ir tie cilvēki, kas jums ir snieguši vislielāko atbalstu?

Vislielāko paldies, vismaz informātikas kontekstā, neapšaubāmi ir pelnījis jau minēto programmēšanas kursu vecākais pasniedzējs Sergejs Meļņiks. Tieši viņš 2010. gadā ievēroja manas spējas un vēlmi mācīties, pastāstīja par informātikas olimpiādēm un piedāvāja palīdzēt tām gatavoties. Viņš ir arī vispasaules informātikas olimpiādes komandas vasaras nodarbību vienīgais rīkotājs. Es apbrīnoju, cik daudz sava laika un resursu viņš velta tam, lai palīdzētu motivētiem skolēniem sagatavoties olimpiādei. Neviens normatīvs vai augstākstāvošs pārstāvis nenosaka, cik komandai pienāktos treniņnodarbības un kā tām būtu jānotiek. Es apzinos - ja nebūtu saticis Meļņiku, diez vai es tagad varētu lepoties ar starptautisko olimpiāžu medaļām vai iekļūšanu prestižā universitāte.

Protams, pateicība pienākas arī maniem vecākiem, kuri vienmēr ir atbalstījuši manus mēģinājumus apgūt ko jaunu, Latvijas un starptautisko olimpiāžu rīkotājiem un sponsoriem, kuri dara visu iespējamo, lai labākajiem informātiķiem nodrošinātu iespēju satikties ar līdzīgi domājošiem vienaudžiem no visas pasaules, un visiem olimpiāžu dalībniekiem, ar kuriem esmu sacenties, sarunājies, brīvos brīžos spēlējis kārtis un no kuriem esmu iedvesmojies.

Pirms pāris gadiem Latvija par jums vairāk uzzināja elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas "e-klases" sakarā – izveidojāt šīs mājaslapas papildinājumu bez reklāmām, "Skaisto klasi". Toreiz elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas "e-klase" izstrādātāji SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centrs" (DEAC) norādīja, ka "Skaistās klases" izmantošana ir pretrunā ar Autortiesību likumu. Paša radīto programmas paplašinājumu izņēmāt no interneta vietnēm. Kā ar šodienas skatu vērtējat šos divarpus gadus vecos notikumus?

DEAC pārstāvjiem tā arī neizdevās pamatot, ka "Skaistās klases" izmantošana vai izplatīšana pārkāptu Autortiesību likumu, taču viņi nepārprotami norādīja uz to, ka viņiem ir vairāk laika un resursu, ko tērēt strīdiem par šo jautājumu, tai skaitā tiesā.

Uzskatu, ka esmu rīkojies pareizi, gan izveidojot paplašinājumu, gan izņemot to no pieejamības. Iespēja apskatīt vietņu saturu pašam piemērotākajā veidā ir jebkura interneta lietotāja neatņemamas tiesības, bet diemžēl tolaik man nebija resursu, lai ar DEAC par šīm tiesībām cīnītos. Prieks, ka toreiz SIA "Marolind" uzņēmās "Skaistās klases" izvietošanu, tādējādi atkal to padarot pieejamu lietotājiem, bet Datu valsts inspekcija izmeklēja DEAC patvaļu, izmantojot un trešajām personām nododot manu personīgo informāciju.

Kā vispār vērtējat IT vidi Latvijā? IT uzņēmumi visu laiku sūdzas, ka trūkst datorspeciālistu, programmētāju? Vai daudzsološam programmētājam Latvijā būtu piemērota darba vide?

Jāatzīst, ka nezinu ļoti daudz tieši par IT industriju Latvijā, jo šobrīd vairāk domāju par akadēmisko karjeru. Bet, spriežot pēc manu draugu un kolēģu stāstiem, programmētājiem Latvijā tiešām ir ļoti daudz darba iespēju gan lielos uzņēmumos, gan iesācējuzņēmumos.

Rudenī sāksiet mācības prestižajā tehnoloģiju augstskolā – Masačūsetsas tehnoloģiju institūtā (MIT) ASV. Kādi ir noteikumi, lai tur varētu studēt?

ASV augstskolām nemēdz būt formālu kritēriju, pēc kuriem uzņem studentus. Vidusskolas absolventam, kurš vēlas studēt kādā ASV universitāte, ir jānokārto daži eksāmeni, jāuzraksta pāris īsas esejas par saviem hobijiem, sasniegumiem un citiem līdzīgiem jautājumiem, un tad uzņemšanas komisija lemj, vai konkrētā augstskola ir piemērota konkrētajam studentam un otrādi.

MIT ir viena no dažām augstskolām, kas visiem uzņemtajiem studentiem, tajā skaitā arī ārzemniekiem, garantē iespēju atļauties studēt (angliski "meeting full financial need"). Tas nozīmē, ka augstskola aprēķina, kādas ir studenta viena gada kopējās izmaksas par studijām, dzīvošanu, ēdināšanu un citām sadzīves lietām. MIT tie sanāk aptuveni 65 tūkstoši ASV dolāru. Tad, pamatojoties uz informāciju par studenta ģimenes ienākumiem, nosaka, cik lielu daļu no šīs summas ģimene var atļauties apmaksāt. Visu pārējo sedz augstskolas fondi.

Kas jums likās tik pievilcīgs tieši MIT? Vai pieteicāties arī Stenforda universitātē, kas faktiski atrodas pašā Silīcija ielejā?

Svarīgs faktors, protams, bija tieši stipendiju politika, kas nodrošināja, ka varēšu atļauties studijas. Tāpat man ļoti patīk, ka MIT studentiem ir ļoti daudz iespēju apgūt arī priekšmetus, kas nav saistīti ar viņu speciālizāciju (kas man šķiet veselīgāk un interesantāk, nekā Eiropas pieeja, kur katrs students ir piesaistīts konkrētai fakultātei), un ka MIT ir ļoti daudz iespēju sadarboties gan ar citiem studentiem, gan arī ar profesoriem.

Biju plānojis pieteikties vēl dažās citās prestižajās augstskolās ar šo stipendiju politiku, bet, tā kā savu pieteikumu MIT biju nosūtījis salīdzinoši agri, apstiprinājumu par to, ka esmu uzņemts, saņēmu vēl, pirms biju nosūtījis pārējos pieteikumus, nolēmu tos nemaz nesūtīt, jo visvairāk gribēju studēt tieši MIT.

Cik zināms, MIT esat vienīgais bakalaura studijās no Latvijas. Kāds ir jūsu skaidrojums, kāpēc tā? Vai tāpēc, ka iekļūt MIT ir ļoti grūti, tur mācās labākie no labākajiem pasaulē?

Tas, ka iekļūt MIT ir grūti, ir vispārzināms fakts, bet ārzemniekiem šis uzdevums ir vēl grūtāks nekā amerikāņiem, jo stipendiju politikas dēļ MIT nācās ieviest ārzemju studentu skaita ierobežojumu (šobrīd tas ir ap 10%), jo citādi uzņemšanas komisija nevarētu būt pārliecināta, ka MIT fondos pietiks naudas, lai apmaksātu visu ārzemnieku studijas (jo par ārzemnieku izglītošanu MIT nesaņem dotācijas no federālās vai štata valdības). Tāpēc konkurence ir milzīga.

Turklāt pieteikšanās ASV augstskolām ir netriviāls process, jo gan formāts, gan termiņi ļoti atšķiras no Eiropas augstskolām, tāpēc esmu redzējis daudzus, kas nemaz nepiesakās, jo uzskata, ka tas prasa pārāk lielu piepūli un varbūtība tikt uzņemtam ir pārāk zema. Citi nejūtas gatavi studēt tik tālu no mājām vai nav informēti par stipendiju iegūšanas iespējām, tāpēc uzskata, ka nevarēs atļauties studijas ASV.

Vai domājat arī mācīties/darboties MIT "Media Lab", kur izstrādā dažādus inovatīvus un radikālus risinājumus?

Iespējams, ka jā. MIT ir programma (UROP), kuras ietvaros bakalaura studiju studenti var sadarboties ar profesoriem un laboratorijām, strādājot pie kāda neliela projekta, saņemot gan pētniecības pieredzi, gan arī atalgojumu. "Media Lab" ir viena no laboratorijām, kurā vienmēr ir interesanti projekti, tāpēc noteikti apsvēršu iespēju iesaistīties kādā no tiem.

Esat teicis, ka gribat nodarboties ar datorzinātni, pētīt kriptogrāfiju un to attīstīt. Kāpēc izvēlaties tieši šo IT nozari? Ar ko tā jums ir interesanta? Kāda ir kriptogrāfijas pielietošana praktiskajā dzīvē?

Kriptogrāfija ir ļoti cieši saistīta ar jautājumiem par to, ko ar datoru var izdarīt, bet ko tomēr ne (vai var, bet tikai ļoti ilgā laikā). Darbs uz robežas starp iespējamo un neiespējamo man šķiet ļoti aizraujošs. Tieši tagad kriptogrāfijā tiek veikti ārkārtīgi interesanti un skaisti atklājumi, jo, kaut gan agrāk gandrīz vai vienīgais kriptogrāfijas pielietojums bija tikai datu šifrēšana, lai tos no kāda slēptu, tagad ar kriptogrāfiju var atrisināt arī ļoti daudzus citus interesantus uzdevumus.

Drošu elektronisko parakstu veidošana ir vienkāršākais un izplatītākais modernās kriptogrāfijas pielietojums, bet šobrīd zinātnieki strādā arī pie tādiem uzdevumiem kā, piemēram, šifrētas datubāzes un pārbaudāma skaitļošana, un tie var ļaut pārliecināties, ka pakalpojumu sniedzēji, kuriem uzticam kādu informāciju, to var izmantot un apstrādāt tikai iepriekš saskaņotos veidos. Tam ir liela nozīme tieši tagad, kad cilvēki arvien vairāk informācijas uztic sociālajiem tīkliem, interneta veikaliem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, un liela daļa interneta lietotāju sāk apzināties, ka bieži viņi nemaz nevar kontrolēt savu privāto datu izmantošanu.

Vai nākotnē (varbūt jau šobrīd) programmatūrā nebūs iekļauts mākslīgais intelekts, kas darīs iespējamu, ka programmatūra pati sevi attīsta un uzlabo? Piemēram, veikala tīklu pārdošanas atskaites sistēma, analizējot datus, pati sev "pieaudzē" mārketinga funkciju, prognozējot no milzu datu analīzes, ka rudenī pirks gaiši pelēkas krāsas apģērbus, un sistēma, arī pati no sevis sāks attiecīgo mārketinga kampaņu (bez īpašas cilvēku/menedžeru iejaukšanās)?

Mākslīgais intelekts vispār ir ļoti interesanta ideja, un, strādājot pie tās, datorzinātnieki ir izgudrojuši ļoti daudz algoritmu un rīku, kas izrādījās noderīgi arī citur. Arī jaunu programmu ģenerēšana pēc dotas specifikācijas ir uzdevums, kurā sasniegts netriviāls progress. Taču tas viss joprojām ir ļoti tālu no reāliem pielietojumiem. Man šķiet, ka vismaz tuvākajā laikā mākslīgais intelekts varēs kļūt tikai par programmētāja palīgu, jo specifikācijas, pēc kurām jāģenerē kods, joprojām ir jāuzraksta cilvēkam - tikai viņš zina, kāda programma viņam vispār ir vajadzīga, un šobrīd tāds uzdevums gandrīz vienmēr ir sarežģītāks par "parasto" programmēšanu.

No citas puses raugoties, ir daudzi uzdevumi, kas datoriem tiešām jau tagad padodas labāk nekā cilvēkiem, piemēram, jūsu pieminētā milzu datu analīze. To līdzīgiem uzdevumiem (reklāmai, mārketingam, risku novērtēšanai utt.) jau lieto daudzi uzņēmumi, un tas ir radījis dažus interesantus jautājumus par atšķirību starp cilvēka un datora "domāšanu". Piemēram, Eiropas Savienībā šobrīd notiek darbs pie likumprojekta, kas paredzētu, ka, ja uzņēmums ar datorprogrammas palīdzību pieņem lēmumus par klientu apkalpošanu (piemēram, par apkalpošanas atteikumu vai paaugstinātas pakalpojuma maksas piemērošanu), tad klientam ir tiesības pieprasīt skaidrā un saprotamā angļu valodā rakstītu paskaidrojumu par to, kāpēc konkrētais lēmums bija pieņemts. Taču daudzas no tā saucamajām mašīnmācīšanās metodēm neparedz iespēju argumentēt pieņemtos lēmumus, tās tikai meklē matemātiskas likumsakarības, kuram var būt ļoti maz sakara ar realitāti.

Kāds ir jūsu sapņu darbs un kur? Kāda loma, jūsuprāt, ir atalgojumam?

Šobrīd domāju, ka mans sapņu darbs ir labā komandā nodarboties ar pētniecību jomā, kas man patiešām interesē (šobrīd tā ir kriptogrāfija). Tas varētu būt darbs institūtā vai progresīvā industrijas uzņēmumā, darbs ASV vai Latvijā, vai kaut kur pilnīgi citur. Man ir ļoti svarīgi just, ka nodarbojos ar ko svarīgu, kas patiešām var palīdzēt cilvēkiem. Tāpat šobrīd šķiet, ka atalgojumam ir sekundāra loma, jo galvenais ir justies lepnam par padarīto darbu (protams, ja atalgojums ir pietiekams, lai nebūtu jāuztraucas par naudas trūkumu, bet man šķiet, ka man tam pietiek ar samērā nelielām summām). Bet varētu būt, ka šobrīd vēl ir par agru spriest par ko tādu, jo laika gaitā dažas no šīm vērtībām, iespējams, arī mainīsies, lai cik pievilcīgas tās man nešķistu šobrīd.

Ar ko nodarbojaties brīvajā laikā?

Ļoti daudz klausos mūziku, piemēram, man ļoti patīk Latvijas "underground" skatuve, jo tajā var patīkami šaurā lokā klausīties interesantu mūziku, kas ir entuazistu radīta ar vēlmi pateikt kaut ko jaunu, nevis izpatikt kādam vai kļūt populāram. Pirms dažiem gadiem sāku arī lasīt dzeju, tāpēc, kravājot somu lidojumam uz universitāti, kā pirmos iekšā ieliku dažus latviešu dzejas krājumus - gan oriģinālvalodā, gan arī ar atdzejojumiem angļu valodā, lai ar šo savas kultūras daļu varētu iepazīstināt arī kursabiedrus. Gandrīz tikpat ilgi, cik ar programmēšanu, nodarbojos ar peldēšanu, bet, studējot universitātē, ceru beidzot izmēģināt savas spējas paukošanā.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI