SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
16. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
2
10
2
10

Kā iekārtot sirsniņmāju atbilstoši jaunajām prasībām

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Jaunās prasības decentralizētajām kanalizācijas sistēmām stāsies spēkā pēc nedaudz vairāk kā pusgada. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi speciālus ieteikumus iedzīvotājiem par krājtvertņu un lokālo attīrīšanas iekārtu būvniecību un ekspluatāciju. Atsevišķas pašvaldības saistošos noteikumus par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrāciju ar ministriju ir jau saskaņojušas.
īsumā
  • Jaunās prasības skar visas ciemu un pilsētu individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, krājtvertnes un nosēdtvertnes, kas nav pievienotas centralizētai kanalizācijas sistēmai.
  • Latvijas iedzīvotāju izmantotās decentralizētās kanalizācijas sistēmas, to izbūves laiks, stāvoklis, ekspluatācija ir ļoti atšķirīga.
  • Ir pašvaldības, kas plāno reģistrācijas veidlapā prasīt informāciju arī par ūdens patēriņu, krājtvertnes tilpumu, izvešanas biežumu u. tml.

Līdz šim valstī nav bijusi apkopota precīza informācija par decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, to veidiem un lietotāju skaitu, kas ļautu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izveidot kopainu, skaidro VARAM Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Laura Jansone. Tāpēc Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" paredz gan reģistra izveidi pašvaldībās, gan prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai.

LV portālā publikācijā "Notekūdeņu krājbedres, arī sausās tualetes būs jāreģistrē" jau informējām, ka jaunās prasības skar visas ciemu un pilsētu individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, krājtvertnes un nosēdtvertnes, kas nav pievienotas centralizētai kanalizācijas sistēmai. To reģistrācija īpašā pašvaldību datubāzē sāksies 2019. gada 1. janvārī un ilgs līdz 2021. gada 31. decembrim. Iedzīvotājiem decentralizētās kanalizācijas sistēmas vajadzēs reģistrēt tikai tad, kad attiecīgā pašvaldība reģistru būs  izveidojusi un informēs par to iedzīvotājus – arī pienākums informēt tām ir noteikts MK noteikumos.

Noteikumi neattieksies uz lauku teritorijām, tostarp viensētām.

Saistošie noteikumi decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu jomā VARAM ir izstrādes un saskaņošanas procesā ar Rojas novada, Skrundas novada, Jūrmalas pilsētas, Dobeles novada, Salacgrīvas novada, Strenču novada, Jelgavas novada un Ludzas novada pašvaldībām.

Ieteikumi trīs veidu sistēmām

Ja uz nekustamā īpašuma ir dzīvojamā ēka, pārvietojama māja, pagaidu būve vai cits objekts, kurā var mitināties cilvēks vai notiek kāda saimnieciska darbība, vai arī uz nekustamā īpašuma ir tikai tualete, tad nekustamais īpašums ir kanalizācijas notekūdeņu rašanās avots un uz tā īpašnieku attiecas jaunie MK noteikumi.

SIA "IsMade" izstrādātajiem ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs, un tie attiecas uz iedzīvotājiem, kuru saimniecībā ir šādas decentralizētās kanalizācijas sistēmas vai plāno tādas uzstādīt:

  • notekūdeņu krājbedre;
  • nosēdtvertne ("septiķis");
  • notekūdeņu attīrīšanas iekārta ar jaudu līdz 5m³/DNN.

MK noteikumi neaizliedz lietot sausās vai pārvietojamās tualetes.

Ieteikumos iespējams atrast informāciju, kādu decentralizēto kanalizācijas sistēmu labāk izvēlēties atbilstoši teritorijas platībai un īpatnībām, mājas iedzīvotāju skaitam un izmaksām, kā šo sistēmu ierīkot un uzturēt.

Stāvoklis ļoti atšķirīgs

Latvijas iedzīvotāju izmantotās decentralizētās kanalizācijas sistēmas, to izbūves laiks, stāvoklis, ekspluatācija ir ļoti atšķirīga. Spriežot pēc sūdzībām, ko saņem ministrija un Valsts vides dienests, iedzīvotāji izmanto dažādus vides piesārņojumu izraisošus notekūdeņu uzkrāšanas un attīrīšanas risinājumus, kā arī ierīko nelegālus pieslēgumus lietus kanalizācijas sistēmai, atklāj L. Jansone.

No 2022. gada nebūs pieļaujamas tādas decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kas izraisa vides piesārņojumu ar neattīrītiem vai daļēji attīrītiem notekūdeņiem, dūņām, fekālijām u. tml., tai skaitā:

  • bedre (zemē izrakts caurums, virs kura izveidota iespēja nokārtot dabiskās vajadzības);
  • tiešā izlaide (zemē ierakts cauruļvads, kurā pa vienu galu notekūdeņi tiek iepludināti iekšā, bet pa otru galu notekūdeņi izplūst vidē – aiz kalniņa, grāvī vai iesūcināti zemē);
  • cauri bunduļi jeb nehermētiskas nosēdbedres (bedrē "iesēdināta" tilpne, kurai nav dibena vai sienās ir caurumi, plaisas, pa kurām noplūst notekūdeņi no bunduļa).

Iedzīvotājiem, kas dzīvo pilsētā vai ciematā un neizmanto centralizēto kanalizācijas sistēmu, būtu jādomā par to, kur tiek novadīti notekūdeņi no viņu īpašuma, vai tie tiek attīrīti, kādā stāvoklī ir īpašumā izmantotā decentralizētā kanalizācijas sistēma, kas ir jādara, lai sakārtotu notekūdeņu savākšanu vai attīrīšanu atbilstoši MK noteikumu prasībām.

Ar VARAM izstrādātajiem ieteikumiem var iepazīties šeit.

Prasību minimums

MK noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu nosaka prasību minimumu reģistrācijai, kas neliedz iespēju reģistra veidotājiem prasīt papildu informāciju. Spriežot pēc līdz šim izstrādātajiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem par decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem, ir pašvaldības, kas plāno reģistrācijas veidlapā prasīt informāciju arī par ūdens patēriņu, krājtvertnes tilpumu, izvešanas biežumu u. tml., lai varētu izsekot apsaimniekošanas prasību izpildei, atklāj L. Jansone.

"Ja arī uz nekustamā īpašuma ir tikai tualete, nekustamais īpašums ir kanalizācijas notekūdeņu rašanās avots un uz tā īpašnieku attiecas jaunie MK noteikumi."

Tāpat noteikumi dod tiesības pašvaldībām izstrādāt virkni saistošo noteikumu, kas papildina un detalizē noteikumu nosacījumus, arī par decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzraudzības un kontroles kārtību.

Lai arī šobrīd nav pienākums pirmreizējās reģistrācijas laikā apsekot visas decentralizētās kanalizācijas sistēmas, pašvaldības saistošajos noteikumos var apsekošanu vai pārbaudi paredzēt kā uzraudzības/kontroles procedūru. 

Atsevišķus ciematus var noteikt kā izņēmumus

MK noteikumi paredz tiesības pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikt ciematus, uz kuriem prasības neattieksies.

"Šī iespēja ir domāta gadījumiem, kad ciems pēc apdzīvotības blīvuma neatšķiras no lauku teritorijām, tāpēc prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai tajā var nepiemērot," norāda L. Jansone. "Atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" pašvaldības saistošos noteikumus nosūta ministrijai atzinuma sniegšanai. Ministrija noteikti izvērtēs, kādām apdzīvotajām vietām tās paredz noteikt izņēmumus, vajadzības gadījumā izsakot iebildumus."

Skrundā noteikumi skar 300 saimniecību

"Jaunie noteikumi Skrundā skar ap 300 privātmāju īpašnieku. Iedzīvotāji jau sākuši izrādīt interesi par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu reģistrēšanas kārtību," saka Skrundas novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Putniņš. "Aktivitāte pieaugs, tiklīdz būs spēkā Skrundas novada domes saistošie noteikumi, kurus plānots apstiprināt 26. aprīļa domes sēdē."

"Iedzīvotāji izmanto dažādus vides piesārņojumu izraisošus notekūdeņu uzkrāšanas un attīrīšanas risinājumus, kā arī ierīko nelegālus pieslēgumus lietus kanalizācijas sistēmai."

Jaunie noteikumi skars visus ēku īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, kuru īpašums atrodas Skrundas notekūdeņu aglomerācijas robežās un Skrundas novada ciemu administratīvajās robežās. Noteiktās prasības neattieksies uz ēkām, kurās ūdensapgādei izmanto grodu akas, bet kanalizācijai – sausās tualetes.

Reģistra izveidi un uzturēšanu nodrošinās SIA "Skrundas komunālā saimniecība". Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam būs jāierodas personiski pie reģistra uzturētāja un jāaizpilda reģistrācijas veidlapa.

Strenčos apzinās mājsaimniecības

Arī Strenču novada domē saistošie noteikumi, lai gan ir saskaņoti ar ministriju, vēl nav apstiprināti. To plānots darīt maijā, informē sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte.

Paralēli saistošo noteikumu izstrādei notiek mājsaimniecību apzināšana, kuras skars jaunās prasības. Strenču novada pašvaldība plāno izsūtīt mājsaimniecībām aizpildīšanai deklarācijas par iepriekšējā gada notekūdeņu apjomu. Iespējams, būs vajadzīgs speciālista atzinums, ka decentralizētā kanalizācijas sistēma ierīkota atbilstoši prasībām.

Jūrmala plāno modernizēt ūdenssaimniecību

Savukārt Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Jūrmalas pilsētas pašvaldībā" projekts paredz, ka administratīvajā teritorijā esoša nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma nav reģistrēta, sākotnējai decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijai iesniedz tikai apliecinājumu. Šaubu gadījumā pašvaldības kontrolējošā institūcija varēs pieprasīt iesniegt arī atbilstoša komersanta, kas specializējies šādu darbu izpildē, apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli, atklāj domes Kapitāla daļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Elviss Venters.

Plānojot ūdenssaimniecības modernizācijas projektus, līdz 2023. gadam paredzēts aptvert 98% no Jūrmalas iedzīvotāju skaita, kam būs iespēja ierīkot pieslēgumu centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, ierīkojot gandrīz 6000 jaunu pieslēgumu.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI