SKAIDROJUMI

Infografika: Cietušo aizsardzības un vardarbības apkarošanas pasākumi

Linda Balode, LV portāls; Liene Miķelsone, LV portāls15.03.2018
"ĪSUMĀ"
  • Viens no valdības uzdevumiem ir turpināt attīstīt vardarbībā cietušo bērnu rehabilitāciju, sniegt atbalstu ģimenēm, kurās konstatēta vardarbība, kā arī sniegt atbalsta pasākumus cietušajām personām.
  • Būtiskākie grozījumi Krimināllikumā, kas stājās spēkā šī gada sākumā, ir saistīti ar vardarbības apkarošanu ģimenē un cietušo aizsardzību pret vardarbību, kā arī veicina emocionālās vardarbības apkarošanu.
  • Ieviešot Cietušo direktīvu, paredz vairākus jaunus cietušo tiesību aizsardzības mehānismus, cietušo pratināšanas īpatnības, kā arī īpaši aizsargājamas cietušo kategorijas.
  • Kopš 2015. gada augusta tiek nodrošināta cietušo personu konsultēšana pa tālruni 116006.
  • Kopš 2014. gada grozījumi Civilprocesa likumā paredz iespēju vardarbības veicēju izolēt no ģimenes, nodrošināt cietušajai personai pagaidu aizsardzību, kā arī atvieglotu pierādījumu nastu vardarbības upuriem.
Pēdējo gadu laikā liela uzmanība ir pievērsta cietušo bērnu aizsardzībai un atbalstam ģimenēs, kas ir cietušas no vardarbības. Cietušajiem ir iespēja gan varmāku izolēt no ģimenes, gan pieprasīt pagaidu aizsardzību, kā arī saņemt konsultāciju, zvanot uz cietušo atbalsta telefonu. No šī gada ar izmaiņām Krimināllikumā tiek pastiprināti veicināta arī emocionālās vardarbības apkarošana.

Viens no valdības uzdevumiem ir turpināt attīstīt vardarbībā cietušo bērnu rehabilitāciju, sniegt atbalstu cietušajām personām un ģimenēm, kurās konstatēta vardarbība.

"Ja persona ir cietusi noziedzīga nodarījuma ietvaros, ir bijusi tiesa un vainīgā persona ir notiesāta, nav pietiekami, lai atjaunotu cietušā stāvokli sabiedrībā, jo ir jāsniedz īpašs atbalsts, kas palīdz personai atgriezties normālā dzīvē," skaidro Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

TM norāda, ka būtiskākie grozījumi Krimināllikumā, kas stājās spēkā šī gada sākumā, ir saistīti ar vardarbības apkarošanu ģimenē un cietušo aizsardzību pret vardarbību, kā arī veicina emocionālās vardarbības apkarošanu. Plašāk ar minētajiem grozījumiem var iepazīties LV portāla publikācijā "Grozījumi Krimināllikumā stiprina cietušo aizsardzību".

Cietušo direktīva

Savukārt 2016. gada februāra grozījumi Kriminālprocesa likumā, ieviešot Cietušo direktīvu (2012/29/ES), paredz vairākus jaunus cietušo tiesību aizsardzības mehānismus, cietušo pratināšanas īpatnības, kā arī īpaši aizsargājamas cietušo kategorijas, piemēram, nepilngadīgie, dzimumnozieguma upuri u.tml.

Kā norāda L. Medina, jaunie tiesību aizsardzības mehānismi ir paredzēti tiem gadījumiem, kad persona ir atzīta par īpaši aizsargājamo cietušo kategoriju. Proti, cietušais ir īpaši jutīgs pret jebkādām darbībām, piemēram, pats nopratināšanas un izmeklēšanas process var būt traumatisks.

Cietušo atbalsta telefons

Kopš 2015. gada augusta ir paplašinātas arī Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas – tiek nodrošināta cietušo personu konsultēšana. To praksē pilda krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", kurā ir aktivizēts īpašs telefona numurs 116006.

Biedrības "Skalbes" direktore Zane Avotiņa stāsta, ka "centrs jau divus gadus nodrošina konsultāciju sniegšanu pa tālruni tiem cilvēkiem, kuri izjūt šādu nepieciešamību, kuri ne tikai likumiski ir cietuši, bet arī izjūt emocionālus pārdzīvojumus pēc dažādiem negadījumiem vai noziegumu piedzīvošanas".

Viņasprāt, reizēm cietušo atbalsta tālrunis darbojas kā tilts no cietušā līdz institūcijai, kurā persona var saņemt atbilstošu palīdzību. Zvanot uz telefona numuru 116006, persona var saņemt:

  • emocionālu atbalstu (konsultanti palīdz noorientēties, mazina emocionālo spriedzi, normalizē emocionālās reakcijas);
  • informatīvu palīdzību (konsultanti skaidro, kur saņemt palīdzību, piemēram, iedrošina vērsties policijā);
  • informāciju par citiem valsts pakalpojumiem (piemēram, par valsts kompensācijām, par valsts tiesisko aizsardzību, par valsts apmaksātiem rehabilitācijas pakalpojumiem vardarbības gadījumā).

Aizsardzības pasākumi

Kopš 2014. gada grozījumi Civilprocesa likumā paredz iespēju fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības veicēju izolēt no ģimenes (mājokļa), nodrošināt cietušajai personai tūlītēju (vienas darba dienas laikā) pagaidu aizsardzību, kā arī paredz atvieglotu pierādījumu nastu vardarbības upuriem (vienlaikus pastiprinot atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai).

Kā skaidro L. Medina, Valsts policijai (VP), tostarp arī pašvaldības policijai, minēto grozījumu regulējums ļauj plašākas pilnvaras rīkoties tajos gadījumos, kad ģimenē vai mājsaimniecībā ir kāda vardarbīga situācija. Proti, policija var pieņemt lēmumu, ka personai, kas rada draudus, ir nekavējoties jāatstāj mājoklis uz laiku līdz 8 dienām.

"Arī bāriņtiesai ir papildu pilnvaras lūgt bērna vārdā tiesai pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ja gadījumā bērna vecāks vai aizbildnis pats to nevar izdarīt," papildina L. Medina.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem datiem policijas lēmumu par nošķiršanu skaits ir iespaidīgi audzis, ja salīdzina 2014.–2017. gadu. Proti, policija 2014. gadā pieņēma 100 lēmumus par nošķiršanu, 2015. gadā – 81, 2016. gadā – 198, bet 2017. gadā (līdz 15.11.2017.) tie bija 587 lēmumi.

No vardarbības ģimenē cieš arī vīrieši

VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja vecākā inspektore Kristīne Lāce-Štrodaha vērš uzmanību, ka vardarbība ģimenē būtiski ietekmē gan atsevišķus indivīdus, gan sabiedrību kopumā, gan tautsaimniecību, līdz ar to pagājušajā gadā arī VP kā vienu no prioritātēm noteica cīņu pret vardarbību ģimenē.

Pērn VP lielu uzmanību pievērsa darbinieku izglītotībai un informētībai. K. Lāce-Štrodaha stāsta, ka "policijas darbiniekus nodrošināja ar dažādiem papildlīdzekļiem, piemēram, ar izdales materiāliem, bukletiem, kurus varēja izsniegt cietušajiem".

VP apkopo datus par personām, kas ir cietušas no vardarbības ģimenē, taču tie neatspoguļo pilnu ainu. "Ne visos gadījumos cietušie norāda vai policija saprot, kāds ir bijis personu attiecību statuss," skaidro K. Lāce-Štrodaha, papildinot, ka visvairāk policijas redzeslokā cietušās personas ir sievas (t.sk. sievietes civilattiecībās), taču ir arī 24 vīrieši.

Tāpat VP pārstāve norāda, ka vislielākais cietušo īpatsvars ir attiecību statusā – māte un dēls (54 gadījumi), civilattiecības (273 gadījumi) un sieva un vīrs (187 gadījumi).

Vardarbība ir iznākusi gaismā

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa stāsta, ka 2017. gadā ir ļoti audzis to personu skaits, kas vērsās pirmās instances tiesā, bet šos gadījumus nevajadzētu tulkot kā vardarbības pieaugumu. "Vardarbība ir iznākusi gaismā, vairs nav šī klusuma plīvura, un personas zina, ka var nākt uz tiesu un lūgt aizsardzību."

Tāpat tiesnese atgādina, ka 2014. gads bija lūzuma punkts likumdošanā, kad ar grozījumiem Civilprocesa likumā mainīja izpratni par to, kas ir vardarbība ģimenē, ka cietušajiem ir tiesības saņemt valsts aizsardzību, ir tiesības palikt savā mājā, kā arī ir tiesības nākt uz tiesu un lūgt šo aizsardzību.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv