SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
06. martā, 2018
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
13
65
13
65

Kad un ko par klientu kontiem banka ziņos Valsts ieņēmumu dienestam

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Nodokļu nomaksas uzraudzībai likumā “Par nodokļiem un nodevām” bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikts pienākums reizi gadā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par naudas apgrozījumu klienta kontos, ja tas pārsniedz 15 000 eiro gadā. Tā kā vēl neviens sekas nav izjutis, bet bažas jau paustas, turklāt likuma normas nupat arī precizētas, būtu jāzina – kam jāpievērš uzmanība un kāpēc šāda ziņošana ir paredzēta.
īsumā
  • Sākot no 2019. gada, VID no bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņems ziņas par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 000 eiro vai vairāk.
  • Pirmo reizi informācija VID būs jāiesniedz nevis par apgrozījumu 2017. gadā, bet par klientiem, kuru kontu kopējā atlikuma summa 2018. gada 1. janvārī bija 15 000 eiro un vairāk.
  • Jau pašreiz VID veic fizisko personu riska analīzi, lai varētu identificēt tās fiziskās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek nomaksāti nodokļi. Jaunā regulējuma mērķis nav ieviest jaunus nodokļu kontroles pasākumus, bet gan pilnveidot pašreizējos.

Nodokļu reformas paketē likumu "Par nodokļiem un nodevām" Saeima pagājušā gada 28. jūlijā ar grozījumiem papildināja ar jaunu normu – 22.3 pantā (Informācijas par fiziskās personas konta apgrozījumu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam) nosakot kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu katru gadu līdz 1. februārim sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par klientiem (Latvijas Republikas rezidentiem), kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro, kā arī par bankas kontu atlikumiem gadu mijā.

Šogad februārī jaunā norma jau ir koriģēta, aktuālie likuma grozījumi stājas spēkā šodien, 6. martā, nosakot, ka būs jāziņo nevis par klienta katru kontu, bet gan summāro situāciju. Proti, jāziņo par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro vai vairāk.

Pārejas noteikumos ir paredzēts, ka pirmo reizi kredītiestādēm informācija VID šogad būs jāiesniedz nevis par apgrozījumu 2017. gadā, bet par klientiem, kuru kontu kopējā atlikuma summa 2018. gada 1. janvārī ir 15 000 eiro un vairāk, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontu atlikuma kopsummu. Šī informācija iesniedzama līdz šā gada 1.septembrim.

Likuma normas precizējums tika argumentēts ar to, ka iepriekš paredzētā kārtība (informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro) dod iespēju klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos.

Vairumam iedzīvotāju kredītiestādē ir labi ja viens konts, kuru cilvēks pārzina pēc principa: nauda iekšā–ārā. Un 15 000 eiro nav bagātīga summa, jau ir izrēķināts, ka jaunā prasība skars visus, kuri mēnesī uz rokas saņem vismaz 1250 eiro un kuriem algu pārskaita uz bankas kontu.

Par jauno regulējumu uz LV portāla jautājumiem atbildes sniedz Finanšu ministrija.

Pieprasījuma noguldījumi un konti

Likumā noteikts, ka tiks ņemta vērā nauda arī  pieprasījuma noguldījuma kontā. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu (67. pants) tā ir uz nenoteiktu laiku kredītiestādē noguldīta nauda ar pienākumu to izmaksāt pēc pieprasījuma. 68. pants paredz, ka termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi.

Vai likums attiecas tikai uz pieprasījuma noguldījuma kontiem un neattiecas uz termiņnoguldījumiem? Par tiem banka VID neziņos? Tie bankai nav jāņem vērā, nosakot klienta naudas kopsummu?

Finanšu ministrija skaidro – jā, likuma 22.3 pantā iekļautais regulējums ir attiecināms uz pieprasījuma noguldījuma kontiem, bet nav attiecināms uz termiņnoguldījumu kontiem. Tādējādi informācija par termiņnoguldījumu kontu VID nebūs jāsniedz.

Šāds konta tvērums noteikts, ņemot vērā regulējuma izstrādes mērķi, proti, pilnveidot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, lai VID padziļinātai analīzei novirzītu tieši tās personas, kuras, iespējams, gūst nedeklarētus ienākumus (tostarp "aplokšņu algas" veidā), kā rezultātā nodokļi budžetā netiek maksāti pilnā apmērā.

Ņemot vērā, ka termiņnoguldījumu kontā naudas līdzekļus ir iespējams iemaksāt tikai no maksājumu konta (jeb norēķinu konta), šāds konts, kurā personai ir ierobežotas iespējas veikt skaidras naudas darījumus, ziņošanai netiek pakļauts.

Informācija par klienta termiņnoguldījuma kontu netiek ņemta vērā, kredītiestādei izvērtējot klienta pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo atlikuma summu iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās.

Maksājumu konts

Lielai daļai iedzīvotāju ir tikai viens konts bankā – regulāro ienākumu (algas, pensijas, pabalstu u. c.) saņemšanai bankā, visu veidu norēķiniem.

Kas šī likuma kontekstā ir maksājumu konts?

Kā paskaidro FM, likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē maksājumu konts ir norēķinu konts. Taču minētajam kontam ir daudz plašāks pielietojums par regulāro ienākumu (algas, pensijas, pabalstu u. c.) saņemšanu vai visu veidu norēķinu veikšanu.

Proti, ar minētā konta starpniecību var veikt maksājuma pakalpojumus, kuru rezultātā maksājuma kontā ir iespējams ieskaitīt un izņemt skaidru naudu (tajā skaitā ar bankomātu starpniecību), veikt naudas pārvedumus, veikt regulāros maksājumus, veikt maksājumus ar maksājumu karti vai līdzīgu ierīci, kā arī citus maksājumus, kas uzskaitīti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.

Informācija par debeta un kredīta apgrozījumu, nevis pirkumiem veikalā

Debets un kredīts ir grāmatvedības termini. Debets ir naudas darījums, kas samazina konta atlikumu. Bankas konta pārskatā tas atspoguļojas ar mīnusa zīmi (piemēram, pirkums lielveikalā, hipotekārā kredīta ikmēneša maksājums, pārskaitījums mazbērnam dzimšanas dienā, samaksātais nekustamā īpašuma nodoklis utt.) Visu debeta ierakstu kopējā summa ir debeta apgrozījums.

Savukārt kredīts ir kontā ienākošā nauda (alga, pensija, pabalsts, saņemtais dāvinājums, konta papildinājums, ja bērni tā norāda palīdzību savam vecākam utt.).

Visu kredīta ierakstu summa veido kredīta apgrozījumu. 

Katrs savas internetbankas vietnē var redzēt šo informāciju. Pieprasot bankās konta pārskatu par jebkuru periodu, ir norādīts perioda sākuma atlikums, beigu atlikums, debeta un kredīta apgrozījums.

Vai cilvēkam būtu ieteicams pasekot līdz savam gada debeta un kredīta apgrozījumam? Daudzi ir kritiski pret likuma jauno regulējumu nevis tāpēc, ka pārkāpj kaut ko, bet tāpēc, ka cilvēkiem netīk jaukšanās privātajā dzīvē.

Nav šaubu, ka informācijas sniegšana par fiziskās personas pieprasījuma noguldījuma konta vai maksājumu konta apgrozījumu ir ierobežojums, kas skar privātpersonas tiesības, atzīst FM. Tādēļ, regulējumu izstrādājot, tika izvērtēts ierobežojuma samērīgums starp efektīvu nodokļu administrēšanu, no vienas puses, un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, no otras puses. Ņemot vērā, ka regulējums ir vērsts uz leģitīma mērķa – sabiedrības labklājības veicināšana – sasniegšanu, pilnveidojot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, tādējādi savlaicīgi novēršot nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaitu un nodrošinot, ka valsts budžets saņem tam pienākošos visus nodokļu maksājumus, tika secināts, ka regulējums ir uzskatāms par samērīgu.

Fiziskajai personai, kuras oficiālie ienākumi ir 15 000 eiro vai vairāk (un attiecīgi kura ir pakļauta regulējumam), nav pamata uztraukumam par to, ka VID iejauksies viņas privātajā dzīvē, jo informācija, kuru saņems VID atbilstoši regulējumam, parasti neradīs VID šaubas par ienākuma avotu, ņemot vērā, ka jau šobrīd VID ir pieejama informācija par fiziskās personas oficiālajiem ienākumiem.

Savukārt, tā kā regulējums paredz kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam sniegt tikai informāciju par pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada debeta apgrozījuma summu, nevis iesniegt kontu izrakstus, kur tiek atspoguļoti klienta veiktie darījumi, nav pamats uztraukumam, ka VID rīcībā būs tāda veida fiziskās personas privātās dzīves informācija kā, piemēram, restorānu apmeklējumi, veiktie pirkumi veikalos u. tml.

FM norāda, ka VID fiziskās personas privātajā dzīvē neiejauksies, izņemot, ja, veicot fizisko personu ienākumu un izdevumu analīzi, tiks konstatēts, ka personas izdevumu apmērs neatbilst tās oficiālo ienākumu apmēram.

Tādēļ personām, kurām ir tikai oficiāli ienākumi un kuru izdevumu apmērs atbilst ienākumu apmēram, nav īpaši nepieciešams sekot līdzi savam konta debeta un kredīta gada apgrozījumam.

Vai iemaksas bankomātā vienmēr var radīt šaubas

Likuma regulējums par informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus, kā arī personas darījumus vērtētu kopsakarā atbilstoši naudas plūsmai kontos.

Ko tas nozīmē? Kad VID pievērsīs uzmanību iedzīvotāja izdevumiem un ienākumiem? Vai salīdzinās  gadā ienākušos oficiāli deklarētos ienākumus (alga, pensija, pabalsti, ienākumi no saimnieciskās darbības u. c.) ar tēriņiem, izmaksām no konta? Kā te iekļaujas skaidras naudas regulāras iemaksas savos kontos ar bankomātu starpniecību? Tātad, ja cilvēks regulāri iemaksās skaidru naudu, iespējams, tas var radīt VID aizdomas, ka viņš saņem "aplokšņu algu"?

FM klāsta, ka regulējuma izstrādes laikā tika vērtēts arī jautājums, vai, sniedzot informāciju tikai par konta kredīta apgrozījumu, ir iespējams sasniegt regulējuma mērķi, proti, identificēt fiziskās personas, kuras gūst, iespējams, nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek nomaksāti nodokļi.

Ņemot vērā, ka fiziskajai personai pieprasījuma noguldījuma kontos vai maksājumu kontos ienākošo naudas līdzekļu apmērs katru gadu var mainīties, kā rezultātā ziņas par fizisko personu VID attiecīgajā gadā var netikt sniegtas, secināts, ka informācija par minēto kontu debeta apgrozījumu, ja tā apmērs ir 15 000 eiro vai vairāk, ir nepieciešama, lai VID rīcībā būtu pilnīga informācija par klienta iepriekšējos kalendārajos gados uzkrāto naudas līdzekļu izlietojumu.

Situāciju FM skaidro ar piemēru ( ja debeta apgrozījuma summas VID netiktu sniegtas). Personai uz 2018. gada 1. janvāri pieprasījuma noguldījuma kontā ir naudas līdzekļi 200 000 eiro apmērā, par kuriem kredītiestāde līdz 2018 .gada 1. septembrim ziņo VID. Savukārt 2018. gadā personas pieprasījuma noguldījuma kredīta apgrozījums ir 10 000 eiro (informācija VID 2019. gadā netiek sniegta), bet debeta apgrozījums 210 000 eiro (tātad konta atlikums uz 31. decembri ir 0 eiro). Ja šāda persona turpmākajos gados veiks darījumu, piemēram, iegādāsies nekustamo īpašumu, VID, nezinot pilnīgu informāciju par personas naudas plūsmu kontos, var paļauties, ka darījumam nav riska pazīmju, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju par personas kontā 2018. gada 1. janvārī esošajiem naudas līdzekļiem.

Tātad informācija tikai par kredīta apgrozījumu (kas raksturo personas ienākumus) liegtu VID iespēju identificēt personas, kuru izdevumi pārsniedz ienākumu apmēru.

Kas attiecas uz VID kontroles pasākumiem, proti, kad dienests pievērsīs uzmanību iedzīvotāju ienākumiem, FM paskaidro, ka jau pašreiz VID veic fizisko personu riska analīzi, lai varētu identificēt tās fiziskās personas, kuras gūst nedeklarētus ienākumus, no kuriem netiek nomaksāti nodokļi, "aplokšņu algas" risku, kā arī iespējamu nereģistrētās saimnieciskās darbības risku.

Regulējuma mērķis nav ieviest jaunus nodokļu kontroles pasākumus, bet gan pilnveidot pašreizējos, ņemot vērā, ka no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemtā informācija, nenoliedzami, ļaus padziļinātai analīzei novirzīt personas ar iespējami lielāku varbūtību, ka attaisnosies identificētais nodokļu nenomaksas risks.

Savukārt par skaidras naudas iemaksām ar bankomātu starpniecību FM norāda, ka saskaņā ar Darba likuma 70. pantu darba samaksa var būt aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Tātad tikai apstāklis, ka persona veic regulāras skaidras naudas iemaksas savā kontā ar bankomātu starpniecību, vēl neliecina par "aplokšņu algas" risku. Aizdomas par minēto risku VID radīsies, ja kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēja sniegtā informācija par personas kontu kredīta apgrozījumu neatbildīs VID rīcībā esošajai informācijai par personas deklarētajiem ienākumiem.

15 000 eiro – robežsumma vienā bankā

Apgrozījuma slieksnis 15 000 eiro ir noteikts klientam vienā bankā.

Ja cilvēkam ir konti vairākās bankās, ziņas par viņu VID nesaņems?

Jā, apgrozījuma slieksnis 15 000 eiro ir noteikts klientam attiecībā uz vienu kredītiestādi vai vienu maksājumu pakalpojuma sniedzēju, apstiprina FM.

Tādējādi, ja fiziskā persona savus naudas līdzekļus būs sadalījusi pa vairākām kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojuma sniedzējiem un šo naudas līdzekļu apmērs (gan ienākošie, gan izejošie) nevienā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja nebūs 15 000 eiro vai vairāk, VID informāciju par fizisko personu nesaņems.

Kas ir maksājuma pakalpojuma sniedzējs

Kāpēc likumā ir iekļauti arī maksājuma pakalpojuma sniedzēji?

Ne tikai kredītiestādes fiziskām personām sniedz ar maksājuma kontu saistītus pakalpojumus un iespējas veikt skaidras naudas darījumus, bet arī citi maksājuma pakalpojuma sniedzēji piedāvā šādas iespējas. Līdz ar to, kā skaidro FM, atbilstoši jaunajam likuma regulējumam pienākums sniegt informāciju VID par klientiem – fiziskām personām – ir kredītiestādēm un maksājuma pakalpojuma sniedzējiem, tostarp krājaizdevu sabiedrībām un pastam, ja tas ir tiesīgs sniegt maksājumu pakalpojumus.

Piemēram, ja fiziskai personai VAS "Latvijas Pasts" ir maksājuma konts, kura ienākošo (piemēram, skaidras naudas iemaksas) vai izejošo (piemēram, dažādi norēķini – komunālie maksājumi, maksājumi par elektroenerģiju, līzinga maksājumi u. tml.) naudas līdzekļu apmērs ir 15 000 eiro apmērā vai vairāk, tad arī "Latvijas Pastam" būs pienākums sniegt atbilstošo informāciju VID.

Ar maksājuma pakalpojuma sniedzējiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē tiek saprasti šādi likuma subjekti – pasta komersants, kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus; maksājumu iestāde; Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī licencēta maksājumu iestāde, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā, un krājaizdevu sabiedrība.

Labs saturs
65
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI