SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. februārī, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
5
5

Paplašinot Tieslietu padomes pilnvaras, stiprina tiesu neatkarību

Stājas spēkā 12.02.2018.
Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Likumā “Par tiesu varu” paplašinātas Tieslietu padomes pilnvaras un kompetence tiesnešu karjeras jautājumos, kā arī stiprināta padomes kapacitāte.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Šodien, 12. februārī, stājas spēkā Grozījumi likumā "Par tiesu varu", samazinot izpildvaras un likumdevējvaras ietekmi tiesnešu karjeras jautājumos. Ar likuma izmaiņām nostiprināta tiesu pašpārvaldes institūciju kompetence šajā jomā.

īsumā
  • Turpmāk pirmās un otrās instances tiesas priekšsēdētāja amatā iecels Tieslietu padome, kurai ir paplašinātas pilnvaras arī citos tiesnešu karjeras jautājumos.
  • Likumā precizētas tiesneša amata kandidātam izvirzāmās prasības, kā arī noteikti papildu nosacījumi, kas liedz pretendēt uz tiesneša amatu.
  • Lai stiprinātu Tieslietu padomes pārvaldību, tiek veidota jauna struktūrvienība – padomes sekretariāts.

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" paplašina Tieslietu padomes kompetenci rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā, izraudzīšanas kārtībā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā, rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā.

Ja līdz šim saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 33. panta otro daļu un 40. panta otro daļu pirmās un otrās instances tiesas priekšsēdētājus amatā uz pieciem gadiem iecēla tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, turpmāk tiesas priekšsēdētāju iecels Tieslietu padome pēc ministra priekšlikuma. Tāpat Tieslietu padomes kompetencē nonāk tiesas priekšsēdētāja atbrīvošana no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra priekšlikuma, ja tiesas priekšsēdētājs amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību.

Ar grozījumiem likuma 42. panta trešajā daļā precizēta apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprināšanas kārtība. Saskaņā ar to apgabaltiesas tiesu kolēģiju apstiprinās apgabaltiesas priekšsēdētājs. Līdz šim tā bija tieslietu ministra kompetence un viņš lēmumu pieņēma pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma. Nozares ekspertu vērtējumā, arī šis ir solis, lai mazinātu izpildvaras ietekmi uz tiesu varas darba organizāciju.

Lai Tieslietu padomei nodotu arī tiesneša amata, tostarp Augstākās tiesas tiesneša amata, kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanu, ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" precizētas un strukturētas tiesnesim izvirzāmās prasības. Piemēram, likuma 51. panta pirmajā daļā noteiktas obligātās prasības, kas izvirzāmas tiesneša amata kandidātiem:

  • jābūt Latvijas pilsonim;
  • jāprot valsts valoda augstākajā līmenī;
  • nepieciešama augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikācija, kā arī maģistra vai doktora grāds;
  • jābūt nevainojamai reputācijai;
  • jābūt vismaz 30 gadus vecam.

Savukārt likuma 52. pants papildus konkretizē rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātam izvirzāmās prasības:

  • vismaz piecu gadu stāžs juridiskajā specialitātē pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas vai vismaz piecu gadu atrašanās tiesas priekšsēdētāja palīga vai tiesneša palīga amatā;
  • nokārtots kvalifikācijas eksāmens.

Vienlaikus likumā "Par tiesu varu" precizēti nosacījumi personām, kuras nevar būt tiesneša amata kandidāti, papildinot 55. pantu ar diviem jauniem punktiem. Tajos runa ir par liegumu ieņemt tiesneša amatu personām, kurām pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process (no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi) vai kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.

Lai nodrošinātu, ka kasācijas instances tiesas tiesnešu atlasē un tiesnešu pagaidu aizstājēju izvēlē izšķirīga nozīme ir atbilstoši kvalificētu tiesnešu vērtējumam par kandidātu, likuma izmaiņas noteic, ka atzinumu par tiesnesi vai tiesneša amata kandidātu, kas pieteicies aizstāt Augstākās tiesas departamenta tiesnesi amata vakances vai pagaidu prombūtnes laikā, un par tiesneša amata kandidātu sniedz attiecīgā Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce. Tās atzinumam ir saistošs spēks.

Likums noteic arī apgabaltiesas tiesneša aizstāšanas kārtību, precizē tiesneša tiesības ieņemt citus amatus. Goda tiesneša nosaukumu turpmāk piešķirs Tieslietu padome, nevis Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Turklāt Goda tiesnesim turpmāk vairs nebūs tiesnešu aizvietošanas tiesības. Ar likuma grozījumiem noteikta arī Tieslietu padomes kompetence apstiprināt tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku mācību programmas saturu.

Lai stiprinātu Tieslietu padomes pārvaldību, saskaņā ar likuma grozījumiem tiek veidots padomes sekretariāts. Likuma 89.10 pants noteic, ka Tieslietu padomes sekretariāts ir Augstākās tiesas struktūrvienība. Līdz šim šos pienākumus veica Augstākās tiesas administrācija.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI