SKAIDROJUMI

Būtiskākie tiesību akti iekšlietās, izglītībā un kultūrā, kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī

Valsts kanceleja08.01.2018
"ĪSUMĀ"
  • Lai veicinātu elektroniskās pārvaldes attīstību, paredzēta zemāka valsts nodeva par informācijas saņemšanu elektroniskā veidā.
  • Paredzēts sociālais atbalsts tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā zaudēs darbu.
  • 2018. gada 1. janvārī stājas spēkā Psihologu likums un sākas psihologu reģistrācija Psihologu reģistrā, kā arī sertifikātu izsniegšana psihologiem darbībai noteiktā profesionālās darbības jomā.
  • No 2018. gada 1. janvāra sācies pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas process. Pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājus vērtēs reizi sešos gados.
  • Tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūs pašiem jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID.
  • 2018. gada 1. janvārī stājies spēkā Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kas paredz finansiāla atbalsta sniegšanu profesionālām radošajām personām radošās dīkstāves posmos.
Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām apkopojusi būtiskākos jaunos tiesību aktus un to grozījumus, kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī un skar lielu sabiedrības daļu, ieviešot dažādas izmaiņas. Ievērībai! Šī ir tikai daļa no normatīvajiem aktiem, kas stājas spēkā šogad. Ar visiem likumiem un noteikumiem var iepazīties www.likumi.lv, savukārt ar to skaidrojumiem šeit pat LV portālā!

Iekšlietas

Ministru kabineta 2017. gada 29. augusta noteikumi Nr. 505 "Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra "paredz konceptuāli jaunu pieeju valsts nodevu apmēra noteikšanai, piemēram, gadījumos, ja persona pieprasa informāciju papīra veidā par sevi, savu bērnu, kurš jaunāks par 18 gadiem, aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu (izņemot ziņas par aktuālo deklarētās dzīvesvietas adresi, kas ir 2,50 eiro), valsts nodevas apmērs ir mazāks (piecu darbdienu laikā 5 eiro), bet, pieprasot par trešajām personām, – lielāks (piecu darbdienu laikā 12,50 eiro).

Lai veicinātu elektroniskās pārvaldes attīstību, noteikumi paredz diferencēt valsts nodevu ne tikai atkarībā no termiņa, kādā sniedzama informācija, bet arī informācijas sniegšanas veida (papīra formā vai elektroniski), t.i., paredzot zemāku valsts nodevas apmēru par informācijas saņemšanu elektroniskā veidā (par sevi, savu bērnu, kurš jaunāks par 18 gadiem, aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu – 2,50 eiro, bet par citu personu – 10 eiro), salīdzinot ar papīra izziņu (5 eiro un 12,50 eiro). Tādējādi tiks veicināta elektronisko pakalpojumu izmantošana un elektronisko dokumentu aprite.

Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 557 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem" ir pārskatītas piemērojamo valsts nodevu summas un noteiktas tādos apmēros, kas veicina migrācijas procesu optimālu administrēšanu.

Valsts nodevas likme par ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu ir 60 eiro, bet par pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts mazāk nekā trīs darbdienas pirms likumīgā uzturēšanās termiņa Latvijas Republikā beigām, – 120 eiro.

Savukārt valsts nodevas likmes par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu ir noteiktas atkarībā no dokumentu izskatīšanas termiņa:

  • 30 dienu laikā – 100 eiro;
  • 10 darbdienu laikā – 200 eiro;
  • piecu darbdienu laikā – 400 eiro.

Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšana 10 darbdienu laikā izmaksās 100 eiro, bet piecu darbdienu laikā – 200 eiro.

Tāpat ir paredzēti jauni valsts nodevas objekti, proti, noteikta valsts nodeva par pieprasījumu ielūguma apstiprināšanai un par pieprasījumu izsaukuma apstiprināšanai, kas iesniegts elektroniski, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv tiešsaistes formu.

Izglītība

2018. gada 1. janvārī stājas spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredz sociālo atbalstu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā zaudēs darbu.

Sociālais atbalsts būs pieejams tiem pedagogiem, kuru kopējais pedagoga darba stāžs valsts un pašvaldības izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējās izglītības programmas, ir vismaz 25 gadi, tai skaitā pēdējie pieci gadi pirms izglītības iestādes likvidācijas vai 8 pirms reorganizācijas nostrādāti izglītības iestādē, kura īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas. Sociālā atbalsta maksimālais apjoms paredzēts līdz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

2018. gada 1. janvārī stājas spēkā Psihologu likums un sākas psihologu reģistrācija Psihologu reģistrā, kā arī sertifikātu izsniegšana psihologiem darbībai noteiktā profesionālās darbības jomā. Psihologu likums regulē psihologu profesionālo darbību, nosakot izglītības un kompetenču prasības atbilstoši izveidotajai sertifikācijas sistēmai, psihologu profesionālās darbības jomu iedalījumu, psihologa pienākumus un tiesības, kā arī pievērš īpašu uzmanību psihologa klientu tiesību aizsardzībai.

Papildu informācija: Psihologu likums (https://likumi.lv/doc.php?id=290115) un Psihologu reģistrācija (http://ikvd.gov.lv/registracija/psihologu-registracija/).

No 2018. gada 1. janvāra sācies pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas process (pārējo izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana tika sākta jau 2017. gadā). Pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājus vērtēs reizi sešos gados. Šāda sistēma izveidota, lai ieviestu vienotu izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanu, veicinātu pārskatāmu, uz attīstību vērstu izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību un valsts līmenī sniegtu ieteikumus tās pilnveidei. Tādējādi tiek palielināta sabiedrības līdzdalība izglītībā un nostiprināta izglītības iestāžu vadītāju atbildība par izglītības kvalitāti izglītības iestādē.

Turpinot Studējošo un absolventu reģistra ieviešanu, no 2018. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski tiks iesniegti dati par augstskolās studējošajiem. Tas nozīmē, ka tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūs pašiem jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošajiem.

Kultūra

2018. gada 1. janvārī stājās spēkā:

1. Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kas paredz finansiāla atbalsta sniegšanu profesionālām radošajām personām (šādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās: arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija, zinātniskā jaunrade) radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā un pensijas vecumā (ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai).

Ik gadu paredzēts sniegt finansiālu atbalstu 175–200 radošām personām. Atbalsta pasākumu programmu administrēs Valsts kultūrkapitāla fonds.

Likums paredz, ka atbalstu varēs saņemt radošā persona, kurai:

  1. piešķirts radošās personas statuss;
  2. kura ir radījusi un publiskojusi autortiesību vai blakustiesību objektu kādā no profesionālās mākslas nozarēm pēdējo trīs gadu laikā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas;
  3. kura atbalsta pieprasīšanas un saņemšanas brīdī neatrodas darba vai valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās vai citās līdzīga rakstura pastāvīgās nodarbinātības attiecībās;
  4. kurai atbalsta piešķiršanas brīdī ienākumi iepriekšējo trīs kalendāro mēnešu laikā nesasniedz pusi no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra vidēji mēnesī;
  5. kura nesaņem bezdarbnieka vai slimības pabalstu;
  6. kura nav sasniegusi pensijas vecumu vai nesaņem izdienas pensiju;
  7. kura nesaņem atbalsta pasākumus no nevienas citas profesionālās radošās organizācijas.

2. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums, kas paredz radīt ietvaru pakāpeniskai un plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma – 357 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto dievnamu un to reliģisko rituālu priekšmetu – sakārtošanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

3. Grozījumi Arhīvu likumā un likumā "Par grāmatvedību" paredz samazināt administratīvo slogu komersantiem un institūcijām personu dokumentu glabāšanā un sakārtošanā. Turpmāk personu dokumentus par sociālās apdrošināšanas stāžu no 1999. gada varēs glabāt 10 gadus līdzšinējo 75 gadu vietā, jo pensiju tagad aprēķina pēc Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs uzkrātās informācijas. Veikto izmaiņu rezultātā darba devējiem samazināsies administratīvais slogs aptuveni par 100 tūkstošiem eiro gadā.

4.  Grozījumi Muzeju likumā paredz tiesības muzejiem veikt saimniecisko darbību, tostarp suvenīru un iespieddarbu tirdzniecību, ja tā ir nepieciešama muzeja pamatfunkciju un darbības veicināšanai.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv