SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
30. novembrī, 2017
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
4
4

Pabalstu aprēķinam vidējās iemaksu algas noteikšanas kārtība vēl nemainīsies

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Darba ņēmējam vidējā iemaksu alga tiek aprēķināta par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, no kura piešķir pabalstu

LV portāla infografika

Nākamgad maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu aprēķināšanas kārtība nemainīsies, jo no likuma ir izslēgtas normas, kas šiem apdrošināšanas gadījumiem no 2018. gada paredzēja mainīt vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas kārtību, ja sociāli apdrošinātai personai darbā ienākumu nav bijis, jo viņa atradusies, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumā vai slimojusi.
īsumā
  • Ar grozījumiem likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" atceļot no 2018. gada paredzēto vidējās iemaksu algas aprēķina kārtību, tā tiek saglabāta tāda pati, kā ir pašreiz.
  • Sociālās apdrošināšanas pabalstus rēķina no vidējās iemaksu algas jeb bruto algas. Aprēķinā ņem vērā iemaksu algu 12 mēnešu periodā.
  • No vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda izslēdzamais laiks:
    • darba nespējas dienas;
    • grūtniecības un dzemdību atvaļinājums;
    • atvaļinājums bērna tēvam;
    • atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu;
    • bērna kopšanas atvaļinājums.

Likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" dod tiesības uz maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstiem personām, kuras ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"  31. pants noteic, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar grūtniecību; tiek piešķirts vecāku pabalsts; slimības gadījumā izsniegta B lapa). Tātad pabalsta noteikšanai neņem vērā pēdējos trīs mēnešus.

Piemēram, ja topošajai māmiņai grūtniecības atvaļinājums sāksies šogad decembra beigās un māmiņa līdz tam strādās, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta apmēra noteikšanai aprēķinās par 12 kalendāra mēnešu periodu no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada septembrim. Līdz ar to decembrī reģistrētie ienākumi netiks ņemti vērā.

Nereti 12 mēnešu laikā, ko ņem vērā pabalstu aprēķinam, cilvēks ir slimojis vai atradies bērna kopšanas atvaļinājumā. Šos periodus no aprēķina izslēdz, un pabalstus rēķina tikai par to periodu, kurā ir gūti ienākumi.

Pirms gada Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", lai gadījumos, kad nodarbinātības periodā ienākumu nav bijis, pabalsta saņēmējam apdrošināšanas iemaksu algu par šo laiku piesaistītu vidējiem iemaksu algas rādītājiem valstī. Maternitātes un paternitātes pabalstu gadījumā personas iemaksu algu bija paredzēts pielīdzināt 70 procentiem, bet vecāku un slimības pabalsta gadījumā – 40 procentiem no valstī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tādējādi pabalstu apmērs atsevišķos gadījumos samazinātos. Tas tiktu rēķināts, tāpat kā pašreiz aprēķina iemaksu algu situācijās, ka cilvēks vispār nav strādājis vai bijis atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas.

Saeimā šogad 16. novembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stāsies spēkā 6. decembrī, atceļ iepriekš likumā iekļautās normas un nākamajos divos gados spēkā būs līdzšinējā kārtība.

Līdz ar to pabalstiem vidējo iemaksu algu aprēķinās tāpat kā pašreiz. Tas nozīmē: personai, kurai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitīs darba nespējas dienas un likumā minētos piešķirtos atvaļinājumus, kas ir:

  • grūtniecības un dzemdību atvaļinājums;
  • atvaļinājums bērna tēvam;
  • atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu;
  • bērna kopšanas atvaļinājums;
  • pārejoša darba nespēja.

Vidējā iemaksu alga – pabalstu aprēķinam

Sociāli apdrošinātajiem vecākiem – darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem, kas veic sociālās iemaksas, – ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra:

  • maternitātes pabalstu maksā māmiņai pirms un pēc dzemdībām;
  • paternitātes pabalstu maksā tēvam pēc bērna piedzimšanas;
  • vecāku pabalstu maksā vienam no bērna vecākiem.

Maternitātes, paternitātes un slimības pabalstu izmaksā 80% apmērā no vidējās iemaksu algas.

Vecāku pabalstam ir varianti: izvēloties saņemt līdz bērna 1 gada vecumam, pabalsts ir 60% no pieprasītāja vidējās iemaksu algas, savukārt, izvēloties saņemt līdz bērna 1,5 gadu vecumam, pabalsts ir 43,75% apmērā no pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Apdrošināšanas iemaksu alga ir ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba ņēmējam tā ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Ja katru mēnesi alga ir vienāda, piemēram, 600 eiro bruto, tā tad arī ir iemaksu alga. Ja 600 eiro ir katru mēnesi 12 mēnešos, kurus ņem vērā pabalstu aprēķinam, tad vidējā iemaksu alga arī būs 600 eiro.  Ja 12 mēnešu laikā bijusi darbnespēja vai bērna kopšanas atvaļinājums, šos periodus izslēgs arī turpmāk, un, ja 12 mēnešos 600 eiro alga ir bijusi tikai dažus mēnešus, arī tādā gadījumā pabalsts tiks aprēķināt, pamatojoties uz šo algu, jo tā veidos vidējo iemaksu algu.

Taču vidējās iemaksu algas aprēķinā neiekļauj piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, ko darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto personai izmaksājis pārejošas darbnespējas laikā vai laikā, kad persona ir bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu. Tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 270 par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

Jaunā vidējās iemaksu algas noteikšanas kārtība, kas tagad atcelta, bija paredzēta tikai diviem gadiem – no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim. Pieņemtie grozījumi tapuši, ņemot vērā vecāku intereses pārstāvošo sabiedrisko organizācijas ieteikumus un Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšlikumus.

Pēc diviem gadiem plāno jaunu kārtību

No 2020. gada paredzēts ieviest vienādu vidējās sociālo apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas metodiku īstermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, jo atbilstoši likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" pārejas noteikumu 35. punktam no 2020. gada 1. janvāra tomēr plānots noteikt vienādu vidējās iemaksu algas aprēķināšanas algoritmu (pabalstu aprēķina metodiku) īstermiņa pakalpojumiem. Tas tiks veikts, lai pabalsta aprēķināšanu padarītu saprotamāku klientiem un vieglāk administrējamu valstij, kā arī mazinot sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmas negodprātīgu izmantošanu, vienlaikus nepasliktinot situāciju tām personām, kuras godprātīgi veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, norādīts Labklājības ministrijas informācijā.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2016. gadā uzskaitē bija 182 396 slimības pabalsta saņēmēji (vid. apmērs 18,27 EUR/dienā), 18 535 maternitātes pabalsta saņēmēji (vid. apmērs – 22,06 EUR/dienā), 11 081 paternitātes pabalsta saņēmējs (vid. apmērs – 27,33 EUR/dienā) un 23 053 vecāku pabalsta saņēmēji (vid. apmērs – 347,28 EUR/mēnesī).

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI