Ar izmaiņām likumā ieviestas daudzas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas veicināšanu saistītas normas, kā arī papildināts līdzšinējais regulējums, tostarp patiesā labuma guvēju noskaidrošanai, ierobežojumiem skaidras naudas apritē, klientu izpētei.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šodien, 9. novembrī, stājas spēkā plaši grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, ievērojot Eiropas direktīvas prasības naudas atmazgāšanas novēršanai, kā arī citu starptautisko dokumentu prasības šajā jomā.
Grozījumus likumā Saeima pieņēma 26. oktobrī.
Likums papildināts ar jauniem terminiem, piemēram, grupa (juridisko personu vai juridisku veidojumu grupa), virtuālā valūta, virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs.
Tas nozīmē, ka, lai atklātu aizdomīgus darījumus, uzmanība tiks pievērsta vēl plašākam personu lokam.
Citā redakcijā ir definēts patiesā labuma guvējs (līdz šim fiziskā persona), definīcija paplašināta atbilstoši starptautiskajiem standartiem, nosakot arī patiesā labuma guvēju attiecībā uz juridiskām personām un juridiskiem veidojumiem.
Likumā ir jaunas prasības klienta identifikācijai, patiesā labuma guvēja noskaidrošanai un klienta izpētei, paredzot to kā vienotu pasākumu kopumu – klienta izpēti. Līdz ar to likuma III nodaļai mainīts nosaukums no "Klienta identifikācija un izpēte" uz "Klienta izpēte".
Likuma 5. pants (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana) papildināts ar jaunu – 2.1 daļu, nosakot, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.
Savukārt jaunais 5.1 pants reglamentē likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamību. Piemēram, kredītiestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, lai izvērtētu ziņas par klientu un tā darījuma partneriem un nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai klientam nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka viens no risku pastiprinošajiem apstākļiem ir lielas naudas summas maksājuma veikšana vai saņemšana skaidrā naudā saistībā ar personām, kuras tirgojas ar precēm. ES direktīva, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, paredzējusi robežvērtību 10 000 eiro. Tāpēc ar grozījumiem likuma 3. panta pirmās daļas 9. punktā tiek mainīta robežvērtība no 15 000 eiro uz 10 000 eiro skaidras naudas apritei, tādā veidā pārņemot direktīvā noteikto, ka personām, kuras tirgojas ar precēm un maksājumus saņem vai veic 10 000 eiro vai lielākā skaidras naudas apmērā vienā vai vairākās operācijās, ir risku paaugstinoši apstākļi, atbilstoši kuriem ir nepieciešams veikt klientu izpēti.
Likumā ir vēl virkne citu grozījumu.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam