SKAIDROJUMI

Apslimušus bērnus bērnudārzā neuzņem. Kā šī norma darbojas?

Edīte Brikmane, LV portāls01.11.2017
"ĪSUMĀ"
  • Pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā neuzņem bērnus ar infekcijas slimību pazīmēm un pedikulozi (utīm).
  • Pakalpojumu sniedzēji (izņemot fiziskas personas) izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos, un laikus iepazīstina ar tiem bērna vecākus.
  • Bērnudārzs kā vienīgā alternatīva vecākiem, kuri atgriežas darba tirgū, bieži vien neatrisina problēmu, kā nodrošināt slima bērna pieskatīšanu viņu prombūtnes laikā.
Kad 2014. gadā tika noteikts bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju pienākums pakalpojuma sniegšanas vietā neuzņemt bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm, daudzi neslēpa skepsi, vai to izdosies īstenot. Kā audzinātāja pratīs noteikt, vai bērns tiešām ir saķēris kādu vīrusu, vai arī iesnu un klepus iemesls ir alerģija? Ko pakalpojumu sniedzēji darīs, ja vecākiem nebūs, kur saaukstējušos bērnu atstāt? Jautājumu bija daudz. Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šajā laikā regulējums ir pilnveidots un pie tā ir vairāk vai mazāk pierasts.

Pakalpojumu sniedzēji neslēpj, ka aizliegums uzņemt slimus bērnus ir bijis pareizs, jo tam ir audzinoša nozīme, kas veicina vecāku izpratni par viņu atbildību infekcijas slimību izplatības ierobežošanā. Vienlaikus pat pie vislabākās gribas strādājošiem vecākiem ne vienmēr ir iespējas šo normu ievērot. 

Ko paredz noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu" (turpmāk Higiēnas prasības) ir saistoši gan pašvaldības un privātajiem bērnudārziem, kuros tiek īstenota pirmsskolas izglītības programma, gan arī fiziskajām un juridiskajām personām, kuras sniedz pilna laika vai īslaicīgus bērnu uzraudzības pakalpojumu ārpus bērna dzīvesvietas. Tās ir, piemēram, aukles, kā arī dažāda veida bērnu rotaļu centri, kuros vecāki var atstāt bērnus pieskatīšanai. Taču, ja lielākā daļa noteikumu regulē pakalpojuma sniegšanas vietas – teritorijas un ēkas – atbilstību bērnu drošībai, prasības telpu plānojumam, iekārtojumam, uzturēšanas kārtībai u. tml., vairāki Higiēnas prasību punkti paredz arī tiešu vecāku atbildību nevest uz pakalpojuma sniegšanas vietu apslimušu bērnu. Higiēnas prasību 13. punkts paredz, ka pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā neuzņem bērnus ar infekcijas slimību pazīmēm un pedikulozi (utīm).

Ņemot vērā dažādās pakalpojumu sniedzēju iespējas, ir noteikti izņēmuma gadījumi. Bērnus ar infekcijas slimības pazīmēm var uzņemt, ja pakalpojuma sniegšanas vietā tiek pieskatīts tikai viens bērns vai vienas ģimenes bērni (piemēram, bērnus ārpus viņu dzīvesvietas pieskata aukle) vai pakalpojuma sniedzējam ir iespējas nodrošināt slimā bērna izolāciju atsevišķā telpā ar nepārtrauktu ārstniecības personas uzraudzību, neradot inficēšanās riskus pārējiem bērniem (13.1. punkts). Tas ir iespējams, ja pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā ir izveidojis ārstniecības kabinetu, kas reģistrēts Veselības inspekcijas ārstniecības iestāžu reģistrā.1 Taču nodrošināt šādu pakalpojumu nav obligāta prasība.

Infekcijas slimību pazīmes vai alerģija

Kad pirms vairāk nekā trim gadiem tika ieviesta norma, kas aizliedza bērna uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietās un bērnudārzos uzņemt bērnus ar infekcijas slimību pazīmēm, daudzi vecāki neslēpa bažas, vai bērnu pieskatītāji un pedagogi bez medicīniskas izglītības spēs objektīvi novērtēt bērnu veselības stāvokli. To apstiprina arī Sandija Salaka, Māmiņu kluba vadītāja, norādot, ka uz papīra šī norma izskatās vienkārši īstenojama, taču realitātē ievērot to arvien vēl esot diezgan grūti. "Kurš tad konstatē, vai bērns ir slims vai nav?" viņa retoriski vaicā, vēršot uzmanību tam, ka daudzos bērnudārzos nav personāla ar medicīnisko izglītību.

"Iespējai atsaukties uz normatīvo regulējumu ir papildu audzinoša nozīme. Tas ir labs atgādinājums vecākiem, ka uz bērnudārzu ir jāved veseli bērni."

Higiēnas noteikumu 15.1 punktā ir uzskaitītas infekcijas slimību pazīmes, kuru gadījumā vecākiem ir jārēķinās, ka bērns netiks uzņemts pakalpojuma sniegšanas vietā, – caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta (virs 37,5o C) ķermeņa temperatūru, infekciozas izcelsmes izsitumi (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana).

Tomēr, lai izvērtētu, vai bērns ir saslimis ar infekcijas slimību, nepietiek ar vienu simptomu, piemēram, izsitumiem vai paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Ja bērnam ir alerģiska rakstura izsitumi, iesnas vai klepus, iespēja apmeklēt bērnudārzu var tikt liegta nepamatoti. Arī paaugstināta ķermeņa temperatūra ne vienmēr norāda uz saslimšanu ar infekcijas slimību. Tādos gadījumos vecākiem lieki jākavē darbs, ir iespējamas konflikta situācijas ar bērnudārza darbiniekiem, citu bērnu vecākiem. "Vienlaikus, ja bērns patiešām ir slims, piemēram, ar vēdera vīrusu, ir iespējams, ka pirmajā dienā redzamu izpausmju nebūs, bet tikmēr jau būs aplaisti visi pārējie," uz grūtībām ierobežot slimības izplatību pirmsskolas izglītības iestādē norāda Māmiņu kluba vadītāja.

Regulējumam ir audzinošs raksturs

Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa uzskata, ka, iepriekš izrunājot šādus jautājumus ar bērna vecākiem, no pārpratumiem var izvairīties. "Bērnu ar alerģijām patiešām ir arvien vairāk. Taču, bērnam uzsākot mācības pirmsskolas iestādē, vecāki aizpilda anketu, kurā viens no jautājumiem ir, kas bērnudārza darbiniekiem ir papildus jāzina par bērnu un viņa veselību. Ja bērnam ir alerģijas, vecāki par to savlaicīgi informē, lai mēs savukārt varētu meklēt  dažādus risinājumus, kā mazināt riskus un no šīm alerģijām izvairīties," stāsta D. Kājiņa. Viņasprāt, viens no bērnudārza uzdevumiem ir rūpēties par pozitīvu gaisotni, lai nodrošinātu labvēlīgu iekļaušanos un bērns emocionāli justos labi. Tad arī imunitāte būs stiprāka un bērni mazāk slimos.

Viņa norāda uz skaidrojošā darba nozīmi: "Nepietiek ar to vien, ka vienu rudeni izrunā šos jautājumus ar vecākiem. Tas ir jādara regulāri, jo pirmsskolas iestādi sāk apmeklēt jauni bērni, nāk jauni vecāki. Jārēķinās, ka problēmsituācijas var izveidoties ar tiem vecākiem, kuri uz pirmsskolas iestādi ved savu pirmo bērniņu. Taču, ja viņiem izskaidro un atgādina, kāpēc nedrīkst apslimušu bērnu vest uz bērnudārzu, jo tā ir viņu atbildība gan pret sava bērna veselību, gan pārējo bērnu ģimenēm, tad vecāki to saprot un ievēro. Iespējai atsaukties uz normatīvo regulējumu ir papildu audzinoša nozīme. Tas ir labs atgādinājums vecākiem, ka uz bērnudārzu ir jāved veseli bērni."

Informācija iekšējos kārtības noteikumos

Katram pakalpojuma sniedzējam ir jāizvērtē savas iespējas nodrošināt bērnu aizsardzību no iespējamiem inficēšanās riskiem un jānodrošina vecākiem saprotama informācija par rīcību saslimšanas gadījumos. Higiēnas noteikumu 15. punkts paredz, ka visi pakalpojumu sniedzēji (izņemot fiziskas personas, kuras sniedz pakalpojumu mazāk par 5 bērniem) izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, kuros noteikts, kā pakalpojuma sniedzējs un bērna vecāki rīkojas bērna infekcijas slimību gadījumos, un laikus iepazīstina ar tiem bērna vecākus.

"Uz papīra šī norma izskatās vienkārši īstenojama, taču realitātē ievērot to arvien vēl esot diezgan grūti."

Vecāku interesēs ir ar tiem rūpīgi iepazīties, lai ikdienišķās situācijās nerastos nevajadzīgi pārpratumi. Piemēram, ir pašvaldību bērnudārzi, kuros noteikts, ka par saslimšanu ir jāpaziņo līdz plkst. 8.30, lai varētu veikt korekcijas ēdināšanas uzskaites kartē. Citviet audzinātājam ir noteiktas tiesības nepieņemt bērnu iestādē, ja bērns nav apmeklējis dārziņu ilgāk par trīs dienām, neatkarīgi no kavējuma iemesla. Pat ja tas ir bijis, piemēram, ceļojums, bērnudārza pedagogi var lūgt uzrādīt izziņu no ārsta, kas apliecina, ka bērns ir vesels un nerada inficēšanās riskus citiem.

Vecāki cenšas noteikumus ievērot

Neskatoties uz bažām, kā normu izdosies iedzīvināt praksē, tā ir veicinājusi atbildīgāku pieeju infekcijas slimību izplatības problēmai, ar ko iedzīvotāji ik gadu saskaras, iestājoties rudenim un ziemai. Piemēram, "aptaujājot bērnudārza vadītājus [Ķekavas novadā], viņi atzīst, ka aptuveni 90–95% vecāku šo kārtību ir pieņēmuši un savus apslimušos bērniņus uz bērnudārzu neved, un ļauj tiem izveseļoties mājās, tādējādi pasargājot no saslimšanas arī citus grupiņas biedrus", LV portālam zināja teikt Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Geka. Šajā Pierīgas pašvaldībā ir noteikts, ka medmāsai, konstatējot slimības/infekcijas simptomus, ir tiesības zvanīt vecākiem un lūgt braukt pakaļ savai atvasei.

Arī D. Kājiņas darba praksē nav gadījumu, kad vecāki būtu apzināti atveduši slimu bērnu. "Mēdz būt situācijas, ka bērns no rīta ir dzīvespriecīgs un vesels, bet slimības simptomi parādās pēcpusdienā. Tad nekavējoties sazināmies ar vecākiem un viņi savu iespēju robežās nekavējoties atbrauc bērnam pakaļ," viņa stāsta.

Tāpat Māmiņu kluba paspārnē esošajā bērnudārzā tiek sekots līdzi bērnu veselībai un, ja kāds ir saslimis, nekavējoties tiek no grupiņas izņemts. "Piemēram, ja ir bijusi kāda vēdera saslimšana, par situāciju apziņojam arī pārējo bērnu vecākus," stāsta S. Salaka. Vienlaikus viņa nesteidzas ar pārmetumiem to vecāku virzienā, kuri ir spiesti apslimušu bērnu uz dārziņu tomēr atvest. "Ir saprotamas tās situācijas, kad vecākiem ir jāiet uz darbu un nav, kur bērnu atstāt. It īpaši adaptācijas periodā bērni slimo ļoti bieži. Dažkārt tas ir kā protests pret šādām izmaiņām. Tad vecāki kaut kādā ziņā kļūst par situācijas ķīlniekiem, jo nav daudz darba devēju, kuri būs pretimnākoši darbiniecei, kuras bērns regulāri slimo." Arī prasība vienmēr iesniegt izziņu no ārsta ir apgrūtinoša gan vecākiem, gan ģimenes ārstiem.  

Līdz ar to Māmiņu kluba vadītāja vērš uzmanību tam, ka bērnudārzs kā vienīgā alternatīva sievietei, kura pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriežas darba tirgū, bieži vien neatrisina problēmu, kā nodrošināt bērnu pieskatīšanu viņas prombūtnes laikā. Tāpēc jauno vecāku atbalstam būtu nepieciešams attīstīt kādas alternatīvas, piemēram, pieejamāku aukļu dienestu, elastīgāku darba laiku.


 

1Ievērojot obligātās prasības ārstniecības iestādēm, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām".

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv