SKAIDROJUMI

Infografika: Kas jāzina, ja ceļo kopā ar savu lolojumdzīvnieku (II)

Liene Miķelsone, LV portāls; Linda Balode, LV portāls31.10.2017
Ja, ceļojot ar lolojumdzīvniekiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, ir noteiktas vienotas prasības, tad, ceļojot ar tiem ārpus ES, ir jāievēro konkrētās trešās valsts kompetentās iestādes attiecīgie noteikumi. Savukārt, iebraucot ar lolojumdzīvniekiem ES no trešajām valstīm, tie atbilstoši ir jāsagatavo un ievešanas punktos ir jāuzrāda muitas kontrolei. LV portāla infografikā par to, kas jāņem vērā, ceļojot ar lolojumdzīvnieku uz ES no trešajām valstīm.

LV portāla publikācijā "Infografika: Kas jāzina, ja ceļo kopā ar savu lolojumdzīvnieku (I)" var iepazīties ar prasībām, kas jāņem vērā, ja ceļo kopā ar mājdzīvnieku ES dalībvalstīs. Šajā infografikā savukārt var iepazīties ar prasībām, ja ceļo kopā ar savu mīluli uz ES dalībvalsti no trešajām valstīm.

Lolojumdzīvnieki Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 576/2013 izpratnē ir suns, kaķis vai sesks, kurš ir kopā ar savu īpašnieku vai ar privātpersonu, kas īpašnieka vārdā ir atbildīga par dzīvnieku tā pārvietošanas laikā, un kuru nav paredzēts pārdot vai nodot īpašumtiesības uz lolojumdzīvnieku citam īpašniekam.

Dzīvnieks atbilstoši ir jāsagatavo

Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasībām lolojumdzīvniekus drīkst pārvietot no trešajām valstīm tikai tad, ja tie ir atbilstoši sagatavoti, proti, dzīvnieks ir identificēts ar mikroshēmu un vakcinēts pret trakumsērgu, dzīvniekam ir atbilstoši dokumenti (noteikta parauga, trešās valsts pilnvarotas amatpersonas izrakstīts dzīvnieku veselības sertifikāts, kam pievienota īpašnieka deklarācija ar apliecinājumu, ka dzīvnieka pārvietošanas mērķis ir nekomerciāls). Tāpat dzīvniekam ir nepieciešams trakumsērgas antivielu līmeņa noteikšanas tests, iebraucot no valstīm, kuras nav uzskaitītas zemāk minētajā valstu sarakstā, un dzīvnieka tranzīta pārvadājuma gadījumā (šķērsojot valsti/-is, kuras nav uzskaitītas arī zemāk minētajā valstu sarakstā) īpašnieka deklarācija par tranzīta pārvadājumu.

Savukārt, dodoties ceļojumā no ES uz trešajām valstīm un atgriežoties ES, dzīvnieka ceļošanas dokuments ir ES parauga dzīvnieka pase ar nepieciešamo informāciju tajā.

Valstis, uz kurām neattiecas tests antivielu līmeņa noteikšanai

Jāvērš uzmanība, ka tests antivielu līmeņa noteikšanai neattiecas uz tādām valstīm kā Debesbraukšanas sala, Apvienotie Arābu Emirāti, Antigva un Barbuda, Argentīna, Austrālija, Aruba, Bosnija un Hercegovina, Barbadosa, Bahreina, Bermudu salas, Bonaire, Sintestatiusa un Saba (BES salas), Baltkrievija, Kanāda, Čīle, Kirasao, Fidži, Folklenda (Malvinu) salas, Honkonga, Jamaika, Japāna, Sentkitsa un Nevisa, Kaimanu salas, Sentlūsija, Montserrata, Maurīcija, Maķedonija, Meksika, Malaizija, Jaunkaledonija, Jaunzēlande, Franču Polinēzija, Senpjēra un Mikelona, Krievija, Singapūra, Sv. Helēnas sala, Sintmartēna, Trinidāda un Tobāgo, Taivāna, Amerikas Savienotās Valstis (tostarp AS – ASV Samoa, GU-Guama, MP-Ziemeļu Marianas salas, PR-Puertoriko un VI – ASV Virdžīnas), Sentvinsenta un Grenadīnas, Britu Virdžīnu salas, Vanuatu, Volisa un Futunas salas, Majota.

Piesardzības pasākumi

Tāpat PVD norāda, ka no 2014. gada 29. decembra, tāpat kā ES, arī no trešajām valstīm Latvijā nav atļauts ievest suņus, kaķus un seskus, kuri ir jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu vai ir 12–16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet vakcinācija vēl nav derīga ceļošanai (nav ievērots 21 dienas nogaidīšanas periods pēc vakcinācijas).

Papildus ir jāievēro īpaši piesardzības pasākumi, ja Latvijā vēlas ievest kaķi vai suni no tādām trešajām valstīm kā Austrālija un Malaizija (pussala). Proti, ceļojot ar kaķi no Austrālijas, Latvijā nevar to ievest, ja nav līdzi Austrālijas kompetentās iestādes izsniegts veterinārais sertifikāts ar apliecinājumu, ka dzīvnieks nav uzturējies saimniecībā, kurā pēdējo 60 dienu laikā ir apstiprināti Hendra slimības gadījumi, kā arī, ja kaķim nav veikts ELISA tests apstiprinātā laboratorijā, lai atklātu antivielas pret Hendra vīrusu, izmantojot asins paraugus, kas ņemti ne vēlāk kā 10 dienas pirms eksporta, un ir iegūts negatīvs rezultāts.

Savukārt gadījumos, kad plāno ceļot ar kaķi un/vai suni no Malaizijas (pussalas) uz Latviju, dzīvnieks pēdējo 60 dienu laikā pirms eksporta nedrīkst kontaktēties ar cūkām, tas nedrīkst uzturēties saimniecībā, kurā pēdējo 60 dienu laikā ir apstiprināti "Nipah" slimības gadījumi, turklāt dzīvniekam apstiprinātā laboratorijā ir jābūt veiktam ELISA testam, lai atklātu antivielas pret "Nipah" vīrusu, izmantojot asins paraugus, kas ņemti ne vēlāk kā 10 dienas pirms eksporta, kura saņemtais rezultāts ir negatīvs.

Dzīvnieku atsevišķos gadījumos var pat iemidzināt

Lolojumdzīvnieka īpašniekam vai pilnvarotai personai ir jāņem vērā, ka sava mīluļa ievešanas prasības galamērķa valstī ir jānoskaidro savlaicīgi. Pretējā gadījumā ceļojums var izvērsties nepatīkams, proti, ja mājdzīvnieks, iebraucot ES, neatbilst prasībām, to var atgriezt atpakaļ uz izcelsmes valsti vai izolēt oficiālā uzraudzībā līdz brīdim, kamēr tam nodrošinās veselības prasības. Savukārt neatbilstību gadījumā izolēšanas izdevumi ir jāsedz dzīvnieka īpašniekam, kā arī gadījumos, ja dzīvnieku nevar atgriezt uz izcelsmes valsti vai izolēt, to iemidzina bez finansiālas kompensācijas.

Sīkāku informāciju var meklēt PVD mājaslapā.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv