SKAIDROJUMI

Infografika: Kā atpazīt viltus ziņu

Elīna Gulbe, LV portāls; Aiga Dambe, LV portāls23.10.2017
Kultūras ministrijas (KM) veiktā medijpratības pētījuma dati liecina, ka tikai 40% no aptaujātajiem uzskata, ka spēj atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas. LV portāls skaidro – kam pievērst uzmanību, lai atpazītu maldinošas ziņas, un kā izvērtēt to satura kvalitāti.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele skaidro – lai neiekristu viltus ziņu lamatās, patērējot informāciju, jāpievērš uzmanība:

  • medijam – vai tas šķiet uzticams? Vai tam ir norādīta redakcija, raksta/sižeta autors?
  • informācijas datumam – varbūt tā ir veca ziņa? Pirms dalies sociālajos medijos ar ziņām par pazudušiem bērniem vai kaķiem, palūkojies uz oriģinālā ieraksta datumu! Pat ja kāds draugs to tikko pārsūtīja, varbūt vajadzība vairs nav aktuāla. Tāpat nav vērts sašust par grozījumiem normatīvajos aktos, kas varbūt galu galā nav pieņemti;
  • vai informācija ir reklāma, ziņa vai komentārs – ja rakstā tiek pausts autora viedoklis, tad tas ir komentārs. Ziņa kā žurnālistikas žanrs pieprasa maksimālu autora neitralitāti. Dažkārt publikācijas vai sižeti, kas izklausās kā ziņas, ir sponsorēti materiāli – ar nolūku izcelt kāda konkrēta produkta vai uzņēmuma pakalpojuma labās īpašības;
  • reklāmas solījumiem – vai tie ir reāli? Vai tiešām iespējams apgūt svešvalodu vienas dienas laikā vai pāris nedēļās notievēt par 30 kilogramiem?
  • informācijas avotiem – vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u. tml.). Tiesa, arī tie ne vienmēr liecina par informācijas ticamību. Šā gada pavasarī ārzemju portālos bija publicēts raksts par Siguldas universitātes pētnieku atklājumu, ka džins labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka vielmaiņu. Taču Siguldā nemaz nav universitātes. Ja tekstā ir atsauce uz pētījumiem vai statistiku, vislabāk, ja ir pieejama arī saite uz pilno pētījuma rezultātu izklāstu;
  • argumentiem – vai tiek izmantoti racionāli argumenti, vai arī kāds apelē tikai pie emocijām, dziļākajām bailēm un instinktiem?
  • Personu/priekšmetu/notikumu apzīmējumiem – vai tie ir neitrāli vai tendenciozi. Piemēram, Donalds Tramps priekšvēlēšanu kampaņā, raksturojot konkurenti Hilariju Klintoni, bieži izmantoja apzīmējumu "blēdīgā Hilarija" (crooked Hillary);
  • citātiem – vai citāts nav izdomāts? Vai 19. gadsimtā ASV prezidents Ābrahams Linkolns tiešām varētu būt teicis – "Netici visam, ko izlasi internetā, tikai tāpēc, ka blakus citātam ir personas attēls"?
  • virsrakstam, sižeta pieteikumam – vai tas izceļ ziņas galveno būtību, vai arī izveidots sensacionāls, lai pievērstu uzmanību.
KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv