SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
02. oktobrī, 2017
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Mājoklis
7
7

Kas jāņem vērā, pērkot mājdzīvnieku (l)

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tirdzniecība ar suņiem, kaķiem un mājas seskiem ir atļauta dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā, ja par tirdzniecību ar lolojumdzīvniekiem ir informēta PVD teritoriālā struktūrvienība, kā arī tirgos, ielu tirdzniecībā un mājas dzīvnieku izstādēs īpaši paredzētās vietās.

FOTO: Freepik

Nereti gribam iegādāties mājdzīvnieku, bet īsti nezinām ne tirdzniecības noteikumus, ne dokumentus, kas būtu jāsaņem un jāaizpilda. Pirmajā skaidrojuma daļā – par mājdzīvnieku audzēšanu un labturības prasībām, kas jāievēro dzīvnieku īpašniekam.
īsumā
  • Neatkarīgi no tā, vai mājdzīvniekus pavairo sev vai tirdzniecībai, ir jāievēro atsavināšanas nosacījumi, vakcinācijas prasības, jānodrošina, ka gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens u.c. prasības.
  • Cilvēkiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, kopš 2013. gada ir jābūt speciāli apmācītiem.
  • Šķirnes mājas (istabas) dzīvniekiem ir jābūt ierakstītiem Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā.
  • Īpašnieks nodrošina, ka suņi ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību un datubāzē ir izdarīta atzīme par dzīvnieku atsavināšanu.
  • Nelikumīgi audzēto šķirnes dzīvnieku sludinājumu skaits pēdējos gados esot sarucis.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa skaidro, ka mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecība ir noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" 6. nodaļā.

Kas jāievēro audzētājiem

Neviens normatīvais akts neaizliedz dzīvnieku pavairošanu, uzsver M. Riekstiņa, bet neatkarīgi no tā, vai dzīvniekus pavairo sev vai tirdzniecībai, ir jāievēro atsavināšanas nosacījumi, vakcinācijas prasības, jānodrošina, ka gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens u.c. prasības.

Zemkopības ministrija norāda, ka dzīvnieka īpašniekam ir šādi pienākumi:

  • rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai;
  • rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;
  • nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēku vai citus dzīvniekus;
  • nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos;
  • nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi;
  • nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas;
  • ņemot vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota, – pietiekamu turēšanas platību.

Visas iepriekšminētās prasības ir attiecināmas arī uz bezšķirnes suņu un kaķu atsavināšanu. Tiesa, uz tiem nevar attiecināt prasību par ieraksta nodrošināšanu Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā.

Jābūt speciāli apmācītiem

Cilvēkiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, kopš 2013. gada ir jābūt speciāli apmācītiem – ir vajadzīgs noklausīties par to speciālu kursu un saņemt apliecību. LV portāls publikācijā Gribi pavairot mīļdzīvnieku? Ej kursos! jau skaidroja, ka apmācības nav vajadzīgas tikai tiem dzīvniekmīļiem, kuriem jau ir veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas izglītība.

"Neviens normatīvais akts neaizliedz dzīvnieku pavairošanu."

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 266  52. pantu, mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums septiņu darbdienu laikā rakstiski informēt PVD teritoriālo struktūrvienību, ja tas pilsētas vai ciema teritorijā vienā adresē tur piecus un vairāk vienas sugas siltasiņu mājas (istabas) dzīvniekus, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, norādot savu vārdu un uzvārdu, mājas (istabas) dzīvnieku sugu, skaitu, turēšanas vietas adresi un tālruņa numuru (ja tāds ir), kā arī par tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem jāinformē dienesta teritoriālā struktūrvienība.

Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. pantam un MK noteikumiem Nr. 266 PVD inspektoriem ir tiesības kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks neievēro šos noteikumus, viņš var tikt saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vajadzīgs ieraksts ciltsgrāmatā

Zemkopības ministrija akcentē, ka mājdzīvniekus pavairo tā, lai nekaitētu dzīvnieka veselībai un atbilstu tā etoloģijai. Tirdzniecība nav atļauta ar:

  • bīstamiem suņiem un to pēcnācējiem;
  • slimiem, ģenētiski nepilnvērtīgiem dzīvniekiem (ar iedzimtām slimībām, kroplībām vai patoloģijām);
  • suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem, ja nav klāt dzīvnieka īpašnieka – fiziskas personas, izņemot, ja tirdzniecība notiek dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošā teritorijā;
  • dzīvniekiem, kuriem ir ektoparazīti;
  • kaķenēm – zīdīšanas laikā, citu mājas (istabas) dzīvnieku mātītēm – meklēšanās vai zīdīšanas laikā;
  • kucēm un kaķenēm, ja to grūsnības laiks pārsniedz 30 dienas.

Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks pavairo viņam piederošos suņus, kaķus vai mājas (istabas) seskus un atsavina (pārdod, dāvina, atdod) to pēcnācējus, īpašnieks nodrošina, ka šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir ierakstīti Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā. Šķirnes dzīvniekam ciltsrakstus izsniedz šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas saskaņā ar Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu un MK noteikumiem Nr. 473 "Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrēšanas, šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatas kārtošanas un ciltsrakstu izsniegšanas kārtība" ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centra datubāzē.

"Kādus pārdošanas noteikumus neievēro visbiežāk? Parasti tā ir vakcinācija un pārdošanas vecums – cenšas pārdot ātrāk, nekā tas ir atļauts."

Īpašnieks arī nodrošina, ka suņi ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību un mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē ir izdarīta atzīme par dzīvnieku atsavināšanu. Kucēnu apzīmēšanu un reģistrēšanu nosaka MK noteikumi Nr. 491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība".

Sludinājumus kontrolē sabiedriskie inspektori

Tirdzniecība ar suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem ir atļauta mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošā teritorijā, ja par tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem ir informēta PVD teritoriālā struktūrvienība, kā arī tirgos, ielu tirdzniecībā un mājas (istabas) dzīvnieku izstādēs īpaši paredzētās vietās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos.

Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF), kas apvieno 36 klubus un ap 3000 biedru, prezidente Vija Klučniece stāsta, ka arī viņas vadītā organizācija kontrolē dzīvnieku pārdošanas sludinājumus portālā "ss.lv", ar PVD par to ir noslēgts īpašs sadarbības līgums. Speciāli apmācīti 10 – 12 sabiedriskie inspektori dažādos Latvijas reģionos zvana sludinājumu autoriem un bieži vien pietiekot tikai ar to, ka izstāsta pārdošanas noteikumus. "Šķirnes dzīvniekus drīkst tirgot tikai tie audzētāji, kas darbojas kinologu organizācijās, jo kucēnu, kaķēnu vai citu mājdzīvnieku vecākiem ir jābūt ierakstītiem ciltsgrāmatā," tā V. Klučniece.

Nelikumīgi audzēto šķirnes dzīvnieku sludinājumu skaits pēdējos gados esot sarucis. "Audzēšana palēnām sakārtojas. Kādus pārdošanas noteikumus neievēro visbiežāk? Parasti tā ir vakcinācija un pārdošanas vecums – cenšas nopārdot ātrāk, nekā tas ir atļauts," piemetina LKF vadītāja.

Otrajā skaidrojuma daļā par vecumu, kad drīkst tirgot dzīvniekus, un atsavināšanas līgumu.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI