SKAIDROJUMI

Jaunā īpašnieka ievešana nekustamā īpašuma valdījumā

Ģirts Jirgensons, jurists28.09.2017
"ĪSUMĀ"
  • Izlikšana – ja ar tiesas nolēmumu tiek izbeigta īres līguma darbība par īres maksas nemaksāšanu un parādnieks piespiedu kārtā tiek izlikts no dzīvojamajām telpām.
  • Ievešana valdījumā – ja parādnieka nekustamais īpašums ir pārdots izsolē un  tas nevēlas vai kādu citu apsvērumu vadīts neatbrīvo nekustamo īpašumu.
  • Tiesu izpildītājs uz parādnieka deklarēto dzīvesvietu un nekustamā īpašuma adresi nosūta paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu – nodot nekustamo īpašumu piedzinējam un līdz konkrētam datumam nekustamo īpašumu atbrīvot.
  • Ja parādnieks uz ievešanu valdījumā neierodas, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek uz 10–14 dienām. 
  • Ja parādnieks atkārtoti noteiktajā laikā nav ieradies uz ievešanu valdījumā, tad telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā. Vienmēr tiek pieaicināts policijas pārstāvis un divi liecinieki.
  • Ja telpās atrodas mantas, tās tiek aktā aprakstītas un novērtētas, kā arī tiek iecelts mantas glabātājs. 
  • Pēc tam mantas tiek izvestas, un to glabāšanu nodrošina piedzinējs. Tālāk nekustamais īpašums tiek nodots jaunajam ieguvējam.
Pirms neilga laika sociālos tīklus pāršalca biedējošs video – policisti kopā ar tiesu izpildītāju centās iekļūt kādā nekustamajā īpašumā, ko visiem spēkiem centās nepieļaut aiz žoga esošie šīs privātmājas iedzīvotāji un bijusī īpašniece – cienījama vecuma sieviete. Video redzamās darbības atbilstoši procesuālajai kārtībai bija jaunā īpašnieka ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, proti, nekustamais īpašums nenokārtotu parādsaistību dēļ ir pārdots izsolē un tā jaunais īpašnieks realizē savas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības – tiek ievests valdījumā, savukārt parādnieks nevēlas īpašumu atstāt.

Ievešana nekustamā īpašuma valdījumā ir procesuāla darbība, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem un Tiesu izpildītāju likuma normām. Ievešana valdījumā ir jānošķir no izlikšanas no telpām, jo tās ir divas dažādas procesuālas darbības.

Ievešana valdījumā – pēc izsoles

Izlikšana notiek gadījumos, kad, piemēram, ar tiesas nolēmumu tiek izbeigta īres līguma darbība saskaņā par īres maksas nemaksāšanu un parādnieks piespiedu kārtā tiek izlikts no dzīvojamajām telpām.

Ar ievešanu valdījumā ir nedaudz atšķirīgi. Ievešana valdījumā parasti notiek tajos gadījumos, kad parādniekam nekustamais īpašums ir pārdots izsolē piespiedu kārtā un parādnieks pats nevēlas vai kādu citu apsvērumu vadīts neatbrīvo nekustamo īpašumu.

Izsole ir notikusi, ir zemesgrāmatu tiesneša lēmums par izsoles akta apstiprināšanu un jaunā ieguvēja ievešanu valdījumā. Ja jaunajam īpašniekam ar veco īpašnieku neizdodas labprātīgi vienoties par īpašuma atbrīvošanu un nodošanu, tad jaunais īpašnieks sniedz izpildu rakstu tiesu izpildītājam un lūdz viņu ievest valdījumā. Praksē parasti ievešanu valdījumā veic tas pats tiesu izpildītājs, kas nekustamo īpašumu ir pārdevis. Jāuzsver, ka tiesu izpildītājs pats pēc savas iniciatīvas neko nedara. Tiesu izpildītājs arī šajā gadījumā izpilda savus darba pienākumus – balstās uz tiesas nolēmumu un piedzinēja rakstisko lūgumu.

Ievešanas valdījumā organizēšana

Sākotnēji tiesu izpildītājs uz parādnieka deklarēto dzīvesvietu un nekustamā īpašuma adresi, atbilstoši Civilprocesa likuma 555. panta normām, nosūta parādniekam paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu – nodot nekustamo īpašumu piedzinējam un līdz konkrētam datumam nekustamo īpašumu atbrīvot. Parasti tiek dotas divas nedēļas, varbūt pat vairāk, lai cilvēki varētu atrast sev citu dzīvesvietu un pārvest savu iedzīvi. Tālāk seko ievešana valdījumā.

Praksē visbiežāk ievešanas valdījumā notiek tādējādi, ka telpas jau ir atbrīvotas. Ierodas piedzinējs kopā ar tiesu izpildītāju un fiksē, ka tās ir atbrīvotas. Tāpat tiek fiksēti skaitītāju rādījumi, un parādnieks nekustamo īpašumu nodod piedzinējam. Tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

Ja noteiktajā laikā parādnieks uz ievešanu valdījumā neierodas un tiesu izpildītājam nav ziņu par viņa neierašanās iemeslu vai parādnieks nav ieradies kāda attaisnojoša iemesla dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek uz 10–14 dienām. 

Ja parādnieks atkārtoti noteiktajā laikā nav ieradies uz ievešanu valdījumā un nav paziņojis neierašanās iemeslu vai arī neierašanās iemesls ir tāds, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, tad telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā. Šādās situācijās vienmēr tiek pieaicināts policijas pārstāvis un divi liecinieki. Durvis parasti atver piedzinēja nodrošināts profesionāls atslēdznieks. Par to tiek izdarīta speciāla atzīme aktā, ko paraksta arī policijas pārstāvis. Ja telpās atrodas mantas, tās visas aktā tiek rūpīgi aprakstītas un novērtētas, atbilstoši Civilprocesa likuma 577. un 578. panta noteikumiem, kā arī tiek iecelts mantas glabātājs. Mantas tiek aprakstītas pa pozīcijām, atsevišķos gadījumos arī fotografētas, lai vēlāk nerastos diskusijas par to, kādas mantas nekustamajā īpašumā atradās. Pēc tam mantas tiek izvestas, un to glabāšanu nodrošina piedzinējs. Tālāk nekustamais īpašums tiek nodots jaunajam ieguvējam.

Mantu glabāšana

Glabāšanā esošās mantas parādniekam ir tiesības saņemt viena mēneša laikā, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus. Ja parādnieks sprieduma izpildes izdevumus maksāt atsakās, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu atgriež parādniekam. Aizturēto mantu pārdod izsolē.

Ja parādnieks mēneša laikā glabāšanā nodoto mantu neierodas saņemt, tiesu izpildītājs to pārdod izsolē. Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Ja ir ziņas par parādnieka jauno dzīvesvietu, tiesu izpildītājs parādniekam par mantas pārdošanu paziņo.

Kāpēc tiesu izpildītājs pieaicina policiju

Tiesu izpildītājs pie ievešanas valdījumā pieaicina policijas pārstāvjus, lai tiktu nodrošināta sabiedriskā kārtība. Piemēram, lai policija varētu reaģēt tajā gadījumā, ja parādnieks mēģinātu pretoties ievešanai valdījumā. Tajā pašā laikā policijas klātbūtne ir nepieciešama, lai tiktu aizsargātas ne vien jaunā ieguvēja, bet arī parādnieka tiesības un intereses.

Kas jāzina parādniekam

Piespiedu ievešanas valdījumā gadījumā tiesu izpildītājs nav "ļaundaris", kura uzdevums ir obligāti kādu izlikt no telpām un atstāt uz ielas. Tiesu izpildītājs arī nav piedzinējs (kreditors). Tiesu izpildītājs ir valsts amatpersona, un tā pienākums ir izpildīt likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Tiesu izpildītājs dara savu darbu – ir vidutājs starp parādnieku un piedzinēju.

Ir nesaprātīgi un nelietderīgi no telpu atbrīvošanas izvairīties, visu novilcināt un atlikt uz pēdējo brīdi. Ja parādnieks uzzina, ka lieta jau nonākusi pie tiesu izpildītāja un tiek plānota ievešana valdījumā, noteikti nevajadzētu slēpties, izvairīties vai naivi paļauties, ka nekas nemainīsies un ievešana valdījumā nenotiks. Tā notiks, pat neskatoties uz to, ka dzīvoklī dzīvo mazi bērni vai pensionāri. Likums visiem ir vienāds.

Situācija jācenšas atrisināt konstruktīvi. Tāpēc parādniekam ir ieteicams sadarboties gan ar piedzinēju, gan ar tiesu izpildītāju. Parādniekam ir tiesības lūgt piedzinējam pagarināt izvākšanās termiņu, lai mierīgi atbrīvotu telpas un sameklētu sev citu dzīvesvietu. Ja piedzinējs šo lūgumu akceptēs, tas uzrakstīs pieteikumu tiesu izpildītājam, un tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 559. panta noteikumiem uz norādīto termiņu ievešanu valdījumā atliks.  

Vienaldzīgi uz ielas nevienu parasti neatstāj

Var rasties situācija, ka parādniekam kaut kādu apstākļu dēļ pēc telpu nodošanas jaunajam ieguvējam nav citas vietas, uz kurieni doties dzīvot. Šāda situācija diemžēl var izveidoties. Tādā gadījumā parādniekam obligāti par to ir jāpaziņo tiesu izpildītājam. Tiesu izpildītājs šādā situācija par to paziņo pašvaldības sociālajam dienestam un lūdz aktīvi iesaistīties jautājuma risināšanā. Tālāk jau situācijai pieslēdzas sociālie darbinieki. Ja parādnieks sadarbojas ar tiesu izpildītāju un sociālo dienestu, nevienu vienaldzīgi uz ielas neatstāj.

SAISTĪTIE RESURSI
Tiesību akti
KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv