Pārmaiņas ir likumsakarīgas, prezentējot projektu, norādīja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Kardināli mainījusies gan ekonomiskā, politiskā un sociālā situācija, gan pats skolēns. 65% no bērniem, kas patlaban tikai uzsāk savas skolas gaitas, strādās profesijās, kādas šodien nemaz vēl neeksistē.
Mācību saturu organizēs septiņās nozīmīgās jomās
Pirmo reizi viss mācību saturs ir pārskatīts vienotā sistēmā un visās izglītības pakāpēs – sākot no pusotra gada vecuma pirmskolā, līdz 12. klasei vidusskolā, skaidroja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Būtiskākā no pārmaiņām jaunajā mācību satura un pieejas aprakstā – tas veidots, domājot par sasniedzamo rezultātu skolēnam, nevis no pēc iespējas plašākas katras jomas satura apguves perspektīvas.
Mācību saturs organizēts septiņās jomās: valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fizisko aktivitāšu. Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni jeb "lielās idejas", kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā. Mācību jomās skolēni apgūst mācību priekšmetus, kā arī starppriekšmetu moduļus: veselību, drošību, kultūras izpratni, tekstpratību u.c.:
Rezultātā ir formulēti skolēnam sasniedzamie rezultāti septiņās mācību jomās,
beidzot pirmskolu, 3., 6., un 9. klasi. Kā arī sagatavots priekšlikums
izglītības satura plānošanas principiem vidējā izglītībā. Jauntopošais mācību
saturs veidots ar līdz šim plašāko pedagogu iesaisti. Tā izstrādē un pilnveidē
iesaistīti 300 praktizējošu Latvijas pedagogu, augstskolu mācībspēku, bet jaunā
mācību satura un pieejas aprobācijā un pilnveidē nākamo divu gadu laikā
iesaistīs gandrīz 2000 pilotskolu – skolu un pirmskolu – skolotājus.
Kādas praktiskas izmaiņas gaidāmas mācību forumā?
Projektā iesaistītie eksperti ir formulējuši katras izglītības pakāpes nozīmi skolēna attīstībā. Katrā pakāpē pieeju apvieno mērķis izglītību pielāgot bērnam, nevis bērnu pielāgot sistēmai.
Pirmskola liks pamatus skolēnu caurviju prasmēm, kuras tālāk jau var lietot darbībā dažādās dzīves jomās. Mācību satura izstrādes vadītāja pirmskolai Agrita Miesniece skaidroja, ka pirmskolā nav paredzētas kardinālas vides izmaiņas. Savukārt mācību saturā pamatā galvenais būs apgūt tieši caurviju prasmes. Mācības galvenokārt tiks organizētas rotaļdarbības formā – vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem rotaļdarbība būs organizēta. Ir paredzēts, ka sešgadnieki uzsāks mācības pirmajā klasē. Mācību process noritēs visas dienas garumā, un tas būs līdzīgs sākumskolai.
Pamatskola ļauj apgūt pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, caurviju prasmes, ieradumus, kas ļauj skolēniem izvēlēties savu tālāku izglītības ceļu. Pamatskolā tas nozīmēs mazāku priekšmetu skaitu, modulāru pieeju programmu veidošanā un vairāk laika dziļākai tematu apguvei. Savukārt 9. un10. klases beigās skolēniem būs jāiztur caurviju prasmju pārbaudījums.
Vidusskolā savukārt skolēns mācību saturā iedziļināsies individuāli, atbilstoši savam mērķim, vispirms vēlreiz padziļinot un vispārinot pamatus (10./11. klase) un tad mācoties jau konkrētāk un šaurākā jomā (11./12. klase).
Valsts izglītības satura centrs ir paredzējis daudz lielāku skolu autonomiju mācību satura plānošanā, nosakot nevis noteiktu mācību stundu skaitu katrā priekšmetā, bet gan apgūstamās jomas izglītības posmā 3 gados. Tas nozīmē, ka skolām būs brīvība plānot stundu skaitu nedēļā katrā priekšmetā. Līdz 6. klasei vairs nebūs jāīsteno tradicionālā 40 minūšu stunda, savukārt vecākajās klasēs būs jāizmanto pēc iespējas daudzveidīgas mācību darba organizācijas formas.
Kā notiks caurviju prasmju apguve?
Jaunajā mācību saturā uzsvars tiks likts ne tikai uz tradicionālo mācību jomu, bet arī caurviju prasmju apguvi: pašapziņa un pašvadība, domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība, kā arī digitālā caurviju prasme.
Piemēram, tehnoloģiju jomā pašizziņas un pašvadības caurviju prasme nozīmēs, ka skolēns spēj aktīvi un mērķtiecīgi kontrolēt savu uzvedību, motivāciju un kognitīvo darbību. Proti, skolēns ir motivēts sevi pilnveidot un pastāvīgi mācīties, kā arī pats seko līdzi savam mācīšanās procesam, skaidroja mācību satura izstrādes vadītāja Dace Namsone. Savukārt domāšana un radošums izpaudīsies tajā, ka skolēns spēs identificēt, analizēt un izvērtēt situācijas, problēmas, idejas un informāciju, formulēt atbilstošus spriedumus un risinājumus, kā arī lietot efektīvas problēmrisināšanas stratēģijas. Tas nozīmēs arī spēju iztēloties jaunas idejas, produktus u.c.
Obligātie pārbaudījumi izmaiņas piedzīvos pēc pieciem gadiem
Tā kā mainīsies izglītības satura pasniegšanas veids, mainīsies arī obligāto pārbaudījumu norise. Tomēr tas nenotiks tik drīz – 9. un 12. klašu beidzēji jaunos eksāmenus liks no 2021./2022. mācību gada.
Projektā paredzēts izstrādāt 20 diagnosticējošos darbus, skolas un skolotāja instrumentus skolēna progresa mērīšanai.
Pamatizglītības noslēgumā skolēni kārtos valsts pārbaudes darbus, lai iegūtu apliecinājumu par izglītības standartā noteikto pamatprasību obligātā mācību satura apguvei līmenī kopumā un jo īpaši latviešu valodā, matemātikā, vēsturē un svešvalodā. Pārbaudes darbu forma varēs būt gan kombinēts pārbaudes darbs un/vai eksāmens.
Valsts pārbaudes darba neatņemama sastāvdaļa būs arī mācību gada laikā izstrādāts projekta darbs. Lai iegūtu atestātu par vidējo izglītību, skolēni kārtos šādus eksāmenus: latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā un izvēlētajos priekšmetos atbilstoši apguves līmenim.
Kāds ir projekta ieviešanas plāns?
Jauno izglītības satura projektu plāno ieviest pakāpeniski pēc šāda plāna:
- 2018./2019. Pirmskola 1. klase (6. g)
- 2019./2020. 2. klase; 4. klase; 7. klase; 10. klase
- 2020./2021. 3. klase; 5. klase; 8. klase; 11. klase
- 2021./2022./ 6. klase, 9. klase, 12. klase.
Lai topošajām pārmaiņām sagatavotu skolas un skolotājus, no šī gada oktobra sāksies pakāpeniskas mācības par jauno mācību saturu un pieeju visu Latvijas skolu un pirmskolu vadības komandām. Notiks arī pedagogu profesionālās pilnveides mācības. Skolotāju atbalstam līdz obligātā mācību satura ieviešanas uzsākšanai tiks izstrādāti atbalsta materiāli – mācību priekšmetu programmas, mācību materiālu piemēri, metodiskie materiāli, t.sk. bērniem ar speciālām vajadzībām tiks veidoti diagnostikas instrumenti saskaņā ar jauno saturu.
Skolotājiem būs pieejami e-mācību moduļi labākai izpratnei par jauno mācību saturu un pieeju, digitālo mācību materiālu krātuve ikdienas darbam. Papildus katru pavasari plānoti reģionāli ieviešanas semināri labākās prakses piemēru apguvei, arī citi informatīvi un profesionālās pilnveides pasākumi. Tāpat mācību saturs un pieeja nākamajos divos gados tiks aprobēts un atbilstoši pilnveidots 100 pilotskolās Latvijā. Tādējādi paredzams, ka piecos gados tiks izveidots pamats atbalsta mehānismam skolām un skolotājiem, pašvaldībām un vecākiem sekmīgai jaunā mācību satura un pieejas pilnveidei.
Jaunajā satura modelī ļoti svarīga būs skolotāju savstarpējā sadarbība, skaidroja Mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja Zane Oliņa. Skolām būs jāatrod laiks, lai dažādu priekšmetu skolotāji varētu regulāri satikties reizi nedēļā, kopīgi izvirzītu sasniedzamo rezultātu skolēniem, iztirzātu to sniegumu un plānotu, kā īstenot nepieciešamos uzlabojumus.
Kur var izteikt savu viedokli par projektu?
Laikā no šī gada septembra līdz 2018. gada 1. februārim noritēs projekta sabiedriskā apspriešana. Tas nozīmē, ka ikvienam – gan interešu grupām, gan biedrībām, gan arī vecākiem, uzņēmējiem, skolotājiem u.c. ir iespēja izteikt savu viedokli un ierosinājumus.
Pirmskolas, skolas, augstskolas, pedagogu profesionālās asociācijas vai biedrības, pilsētu vai novadu pedagogu metodiskās apvienības, uzņēmēju asociācijas vai biedrības u.c. ir aicināti, apkopojot savu biedru, kopienas viedokli, iesniegt oficiālus priekšlikumus par mācību satura un pieejas aprakstu Valsts izglītības satura centrā elektroniski, sūtot e-pastu ar atsauci "Priekšlikumi mācību satura aprakstam" uz adresi visc@visc.gov.lv līdz 2018. gada 1. februārim.
Vienlaikus ikvienam interesentam, vecākiem, uzņēmējiem, interešu grupām iespējams ierosinājumus izteikt arī Skola2030 mājaslapā. Visi ieteikumi tiks publiskoti. Izteiktos ierosinājumus izskatīs katras mācību jomas satura veidotāji pēc priekšlikumu iesniegšanas beigām 2018. gada 1. februārī. Tie tiks ņemti vērā, veidojot gala piedāvājumu apstiprināšanai MK nākamajā gadā.
Pēc apspriešanas MK tiks iesniegtas:
- Pirmsskolas izglītības vadlīnijas
- Pamatizglītības standarts
- Vispārējās vidējās izglītības standarts.
MK noteikumi noteiks, kādas prasmes, zināšanas un attieksmes jāiemācās bērniem un jauniešiem, beidzot pirmskolu, 3., 6., 9. un 12. klasi. Skolas un skolotāji varēs izvēlēties, kā šo rezultātu sasniegt, pastāvīgi plānojot mērķu sasniegšanu, izvērtējot gan savu skolēnu vajadzības, gan situāciju skolā un pašvaldībā.
Projektā piecos gados plānots izveidot atbalsta mehānismu skolām, skolotājiem pašvaldībai arī vecākiem, tādējādi līdz 2021. gadam nodrošinot mūsdienīgu izglītību.
