SKAIDROJUMI

Sausi vai vējā nogāzušies koki un to ciršana. Kā rīkoties?

Linda Balode, LV portāls20.09.2017
"ĪSUMĀ"
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests likvidē bīstamo situāciju, bet koka zaru, stumbra un celma aizvākšanu nodrošina zemes īpašnieks vai apsaimniekotājs.
  • Zemes īpašniekam vai valdītājam ir jāuzņemas atbildība par koku novākšanu un arī par to radītajiem postījumiem, ja tos ir nodarījis viņa īpašumā esošais koks, citām personām.
  • Ja nokritušos kokus grib izmantot savam labumam, piemēram, malkai, tos bez Valsts meža dienesta ciršanas apliecinājuma drīkst savākt savā īpašumā vai kāda cita īpašumā ar īpašnieka piekrišanu.
  • Zemes īpašnieks vai valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā var cirst pēc saviem ieskatiem, taču ir gadījumi, kad ir nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai.
  • Ja pēc vētras koks ir aizlūzis un draud uzkrist mājas jumtam, tas ir jānofotografē vismaz no trīs skatpunktiem, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas, piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs.
Biežāk nolūzuši koki ir stipra negaisa radītās sekas. Parasti vējš vai nu kokiem nolauž lielus zarus un galotnes, vai nu tie sasveras un izgāžas ar saknēm, nosprostojot ielas, piebraucamos ceļus, ietves un bojājot žogus, blakus esošos kokus, automašīnas, ēkas, kā arī elektrotīklus. LV portāls skaidro, kam ir pienākums savākt un uzņemties atbildību par gāztajiem kokiem, kā var zināt, vai koks ir bīstams, un kādos gadījumos ir nepieciešama pašvaldības atļauja koka ciršanai.

Neatkarīgi no tā, vai ir nokrituši sausi vai vējā gāzti koki, pārrauti vadi, notikusi avārija vai cits negadījums, ir jāzvana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruņa numuru 112. "Dienests likvidē bīstamo situāciju, bet koka zaru, stumbra un celma aizvākšanu nodrošina zemes īpašnieks vai apsaimniekotājs," norāda Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa.

Kam ir pienākums savākt nokritušos kokus

Kam tad īsti ir pienākums savākt un uzņemties atbildību par nokritušajiem kokiem? Saskaņā ar Civillikuma 1201. panta otro daļu, ja "kritušie un vētras lauztie koki pieder īpašniekam, tad viņam tie laikā ir jānovāc, lai tie nekavētu lietošanu". Tātad zemes īpašniekam vai valdītājam ir jāuzņemas atbildība par koku novākšanu un arī par to radītajiem postījumiem, ja tos ir nodarījis viņa īpašumā esošais koks, citām personām. "Tie ir gadījumi, kad, piemēram, nokaltušais koks vai vētrā gāzts koks ir uzkritis virsū citas personas automašīnai," skaidro Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Jānis Muižnieks.

Kā piemēru vēl var minēt arī LV portāla e-konsultācijā uzdoto jautājumu, vai pašvaldībai ir tiesības personai, kuras īpašums robežojas ar upi, pieprasīt iztīrīt upi no tajā sakritušajiem kokiem. Proti, ja upē ir sakrituši koki, kuri ir auguši uz privātpersonas zemes, tad šie koki ir privātpersonas īpašums, un pašvaldība ir tiesīga prasīt, lai privātpersona savāc šos kokus kā savu īpašumu. Tāpat J. Muižnieks norāda, ka pašvaldību saistošajos noteikumos ir norādīts, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums nodrošināt nokaltušu koku, kuri pilnībā zaudējuši augtspēju, un bīstamu koku nociršanu.

Gāztie koki jāaizvāc pēc iespējas ātrāk

Ja nokritušos kokus grib izmantot savam labumam, piemēram, malkai, tos bez Valsts meža dienesta (VMD) ciršanas apliecinājuma (izsniegta dokumenta, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju) drīkst savākt savā īpašumā vai kāda cita īpašumā ar īpašnieka piekrišanu. "Respektīvi, valsts īpašumā un pašvaldību īpašumā ir vajadzīga attiecīgo institūciju (amatpersonu) atļauja, privātīpašumā – tā īpašnieka atļauja," skaidro J. Muižnieks.

"Zemes īpašniekam vai valdītājam ir jāuzņemas atbildība par koku novākšanu un to radītajiem postījumiem."

Katrs zemes īpašnieks vai valdītājs, uz kura zemes atrodas nolauztais koks, var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Savukārt Dz. Āboliņa norāda, ka normatīvie akti nenosaka termiņu koku novākšanai, taču tie ir jāaizvāc pēc iespējas ātrāk.

Malkas sagatavošana pašpatēriņa vajadzībām

Nav būtiskas atšķirības, vai vētras dēļ koki ir nolūzuši valsts, pašvaldības vai privātajā mežā, jo zaudējumus cieš visi mežu īpašnieki un tiesības novākt (savākt) vēja gāztos vai nolauztos kokus pieder īpašniekam. Citas personas nogāztos kokus pašpatēriņam nedrīkst izmantot, ja īpašnieks nav devis tādu atļauju.

Valsts mežu gadījumā tiesības savākt nokritušos kokus nodrošina akciju sabiedrība (AS) "Latvijas valsts meži" (LVM), kuras pienākums ir apsaimniekot un aizsargāt valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās meža zemes. Bojātos kokus valsts mežos iedzīvotāji var iegādāties arī kā malku, veicot cirsmas izstrādi audzēs, pie nosacījuma, ka LVM neplāno bojāto koku audzēs veikt sanitārās kopšanas darbus.

"Katrs zemes īpašnieks vai valdītājs, uz kura zemes atrodas nolauztais koks, var rīkoties pēc saviem ieskatiem."

"Malkas sagatavošanu pašpatēriņa vajadzībām (līdz 30 m3 apjomā) ir iespējams veikt pēc cirsmas pirkuma līguma noslēgšanas, samaksājot cirsmas cenu, kuras apmērs atkarīgs no cirsmā esošo koku apjoma un vērtības. Veicot cirsmas izstrādi kurināmās malkas iegūšanai, jāievēro dabas aizsardzības, darba aizsardzības un citas normatīvajos aktos noteiktās prasības, kuras izskaidro pirms malkas pirkuma līguma parakstīšanas," informē AS LVM Meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks.

Kad ir nepieciešama atļauja koku ciršanai

Kārtību koku ciršanai ārpus meža un kārtību, kādā izsniedz atļauju koku ciršanai ārpus meža, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 309. "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža", kuru ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts vides dienests.

Zemes īpašnieks vai valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā var cirst arī pēc saviem ieskatiem, taču ir gadījumi, kad ir nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai, kuri ir noteikti iepriekš minēto MK noteikumu 4. un 9. punktā. Tā ir vajadzīga, ja kokus cērt, piemēram, pilsētas un ciema teritorijā, īpaši aizsargājamā teritorijā, parkā, kapsētā, kā arī teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi u. c. gadījumos.

Taču to pašu MK noteikumu minētajās teritorijās ir arī izņēmuma gadījumi, kad pašvaldības atļauja nav vajadzīga. Proti, tā nav nepieciešama, ja cērt šādus kokus:

  • augļu kokus;
  • kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
  • kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem koku audzēšana ir aizliegta;
  • dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus;
  • kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;
  • kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība.

Obligāti jāveic fotofiksācija

Gadījumos, kad koks apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību un īpašumu un ir nepieciešama tūlītēja rīcība draudu novēršanai, to drīkst nocirst bez pašvaldības atļaujas, ja arī parasti minētā atļauja būtu nepieciešama. Taču, lai izvairītos no iespējamiem konfliktiem, uzsākot koka ciršanu, par radušos situāciju un nociršanas faktu ir jāpaziņo vietējai pašvaldībai.

"Ja pēc vētras koks ir aizlūzis un draud uzkrist mājas jumtam, tas ir jānofotografē vismaz no trīs skatpunktiem, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas, piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs," iesaka J. Muižnieks. Arī koka celmu vismaz piecas darba dienas pēc nociršanas nedrīkst aizvākt, jo attiecīgajai pašvaldībai ir jāpārbauda koka bīstamības pamatotība. Dz. Āboliņa norāda, ka "pēc tam nolūzušā koka fotofiksācija ir jāpievieno klāt iesniegumam, lai varētu saņemt atļauju koka novākšanai". Jāvērš uzmanība, ka uzņemtās fotogrāfijas ļauj pierādīt, ka nav notikusi patvaļīga koka ciršana un īpašnieks ir rīkojies atbilstoši situācijai un reaģējis uz faktu – koks radīja draudus.

"Ja pēc vētras koks ir aizlūzis un draud uzkrist mājas jumtam, tas ir jānofotografē vismaz no trīs skatpunktiem."

Savukārt situācijā, kad persona pamana bīstamu koku kaimiņa īpašumā, ir nepieciešams vai nu ar viņu sazināties personīgi un lūgt, lai koku nocērt, vai informēt vietējo pašvaldību par esošo situāciju. "Arī gadījumos, ja ir nolūzis liels koka zars, kurš kokam ir radījis ievērojamu rētu, apdraudot tā tālāku pastāvēšanu, zemes īpašniekam ir jāinformē attiecīgās pašvaldības Būvvalde," norāda Dz. Āboliņa.

Kā zināt, vai koks ir bīstams

"Lai laikus parūpētos par sabiedrības drošību, bīstamie koki ir savlaicīgi jānocērt, savukārt bīstamie zari – jānozāģē," skaidro G. Ščepaniks. Noteikt, ka koks ir bīstams dzīvībai, var pēc sekojošām pazīmēm:

  • kokam ir redzamas trupes pazīmes;
  • koks ir bebru apgrauzts vairāk par pusi no koka celma diametra;
  • kokam ir aizlauzts stumbrs;
  • slīps vai noliekts koks, kura galotne ir pastāvīgi novirzījusies no vertikālās ass vairāk par 40 grādiem vai tā sakņu sistēma ir daļēji izcelta no augsnes;
  • sauss, nokaltis koks vai koks ar nokaltušiem resniem zariem vainagā.

Atbildība par patvaļīgu koku ciršanu un bojāšanu ir paredzēta gan Krimināllikumā (KL), gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK). Proti, KL 109. pants paredz, ka par patvaļīgu koku ciršanu un bojāšanu atšķirībā no situācijas soda, sākot ar naudas sodu vai piespiedu darbu, līdz pat ar īslaicīgas brīvības atņemšanu vai ar brīvības atņemšanu no diviem līdz astoņiem gadiem. Savukārt APK 67. pants par augošu koku patvaļīgu ciršanu un bojāšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām 70 – 700 eiro apmērā, juridiskām personām – 140 – 1400 eiro apmērā, bet par aizsargājamo koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu fiziskām personām var uzlikt naudas sodu 140 – 700 eiro apmērā, juridiskām – 280 – 1400 eiro apmērā.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv