SKAIDROJUMI

Infografika: Medijpratība Latvijā

Elīna Gulbe, LV portāls; Aiga Dambe, LV portāls18.09.2017
Kultūras ministrijas (KM) šī gada vasarā veiktais medijpratības pētījums liecina, ka lielākoties mediju izvēli Latvijas iedzīvotāju vidū nosaka paradumi. Turklāt tikai 40% no aptaujātajiem uzskata, ka spēj atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas.

Pētījumā apstiprinājusies paradumu nozīme, izvēloties mediju, kā arī jau iepriekš socioloģisko pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā iezīmētā situācija, ka cilvēki mēdz neadekvāti novērtēt ziņu ietekmi. Dati rāda, ka 83% no respondentiem uzskata, ka mediju saturs ietekmē sabiedrības uzskatus, bet tikai 47% atzīst, ka tam ir ietekme arī uz viņiem pašiem. Tikai 22% aptaujāto atzīst, ka reizēm nācies noticēt tendenciozai vai safabricētai informācijai, bet 27% atzinuši, ka par šo jautājumu vispār nav domājuši. Turklāt 24% respondentu uzskata, ka informācija visos medijos ir vienāda vai ar nebūtiskām atšķirībām.

Vienlaicīgi veiktais pētījums arī iezīmē to, ka auditorijas uzticība medijiem ir problemātiska. 50% no aptaujātajiem norāda, ka uzticas informācijai, kas rakstīta avīzē, izskanējusi radio vai televīzijā, savukārt 43% pret to ir skeptiski noskaņoti. Kā informācijas ticamības garanti aptaujā tiek minēti tādi argumenti kā ieradums, tradīcijas, pārbaudīta vērtība (18%), interesantums (14%), kodolīgums (13%). Tikai 12% norāda, ka uzticamības veicināšanā būtiska ir neitralitāte un neatkarība, kā arī daudzpusība.

Tomēr visbūtiskākās atšķirības mediju lietošanas paradumos un medijpratībā uzrāda datu analīze atšķirīgās vecuma, izglītības un reģionālās piederības grupās, kā arī dažādu valodu lietotāju starpā. Secināts, ka atšķirības dažādos ziņu materiālos visbiežāk saskata respondenti ar augstāku izglītību, ienākumu līmeni, vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī tie, kas biežāk patērē medijus angļu valodā un dzīvo Rīgā. Savukārt, piemēram, jauniešiem vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem piemīt lielāka tendence dalīties ar informāciju internetā, iepriekš to nepārbaudot (39%). Dati arī liecina, ka sociālajos tīklos pieejamai informācijai visvairāk uzticas cilvēki, kuri ieguvuši tikai pamata izglītību (62%). Viņi (43%) arī vairāk tic tam, ka interneta meklētājos ("Google", "Bing" un citur) kā pirmie tiek parādīti visuzticamākie rezultāti.

Par uzticamāko mediju gan latviešu, gan cittautiešu vidū pārliecinoši atzīts portāls "Delfi". Latviešu auditorijā iecienīta arī LTV1 un tās ziņu raidījums "Panorāma", savukārt cittautieši iecienījuši 1. Baltijas Kanālu un "RTR Rossiya". Lepojamies, ka "Latvijas Vēstnesis" aptaujā pieminēts kā viens no avotiem, kurā gūt informāciju par valstiskajiem procesiem.

Tieši mediju lietotāju paradumu un uzskatu noskaidrošana ir rīks, kas sniedz iespēju atklāt arī sabiedrības medijpratības līmeni. Šis jēdziens apzīmē mediju auditorijas prasmi lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju un kritiski izvērtēt mediju vēstījumus. Kvantitatīvo pētījumu "Latvijas iedzīvotāju medijpratība" Kultūras ministrijas uzdevumā veikusi tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "Latvijas Fakti". Tajā 2017. gada jūnijā aptaujāti 1082 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

 

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv