SKAIDROJUMI

Izmaiņas invaliditātes ekspertīzes dokumentos

LV portāls15.09.2017
Prognozējamās invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas ekspertīzei nepieciešamajiem iesniegumiem, citiem dokumentiem, arī to apritei starp ārstiem un sociālajiem dienestiem ir precizēti un papildināti Ministru kabineta noteikumi, kuru grozījumi stājas spēkā šodien, 15. septembrī.

MK noteikumos Nr. 805 par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību ar grozījumiem noteikts, ka Veselības un darbnespējas ekspertīzes ārstu valsts komisijai  (VDEĀVK) ekspertīzes iesniegumā ir jānorāda konkrētas ziņas par personu: vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, valstspiederības veids, ziņas par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu (ja attiecināms), saziņas veids un vēlamais lēmuma saņemšanas veids.

Līdz šim noteikumi paredzēja, ka invaliditātes vai darbspēju ekspertīzei iesniedzamo dokumentu klāstā ir jābūt arī pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbinieka vai ergoterapeita aizpildītai personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketai (2.  pielikums), ja ekspertīze jāveic medicīnisko indikāciju noteikšanai īpašai kopšanai. Ar grozījumiem noteikts, ka šī anketa pašvaldības sociālajam dienestam būs jāaizpilda pēc VDEĀVK pieprasījuma tikai gadījumos, kad ārstu komisija jau būs konstatējusi iespējamās indikācijas īpašas kopšanas pabalsta piešķiršanai.

Noteikumu 8. pielikumā (Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma) līdz šim bija noteikts, ka personai ar I invaliditātes grupu nepieciešama īpaša kopšana, ja tai:

  1. nepieciešama 24 stundu palīdzība vai uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ;
  2. pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 6. punktam ir zemāks par 7 punktiem.

Ar grozījumiem pirmais kritērijs ir izteikts izvērstāk, to papildinot ar nosacījumu: ja ārstējošais psihiatrs personai ir konstatējis stabilus, ar ārstēšanu nekoriģējamus uzvedības traucējumus, kuru dēļ persona apdraud savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību.

Grozījumu anotācijā paskaidrots, ka sociālajam dienestam personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketa būs jāaizpilda tikai 8. pielikuma 2. punktā minētajā gadījumā (ja nepieciešams konstatēt, ka pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums ir zemāks par 7 punktiem pēc Bartela indeksa). Savukārt, ja VDEĀVK ārsts konstatēs 8. pielikuma 1. punktā minēto gadījumu (uz īpašas kopšanas noteikšanu pretendē persona, kurai ārstējošais psihiatrs ir konstatējis garīgo spēju ierobežojumu), komisijas ārstam vairs nebūs jālūdz sociālais dienests aizpildīt novērtējuma anketu, jo stabilu garīgo spēju ierobežojumu personai var konstatēt tikai psihiatrs, nevis sociālais darbinieks vai ergoterapeits, un ārstējošā psihiatra slēdziens ir pietiekams pamats lemt par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Grozījumi paredz, ka turpmāk VDEĀVK, izvērtējot bērna veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem bērna aprūpes periodā līdz 1999. gada 26. decembrim, piemēros Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas 1990. gada 17. septembra pavēles Nr. 214 "Par palīdzību bērniem invalīdiem" nosacījumus.

Noteikumos ir vēl citas izmaiņas.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv