SKAIDROJUMI

Bērnu drošība sabiedriskajā transportā

Elīna Gulbe, LV portāls12.09.2017
"ĪSUMĀ"
  • Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem, savukārt bērnam, kas īsāks par 150 cm, jāatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa.
  • Prasība par bērnu sēdeklīšu vai paliktņu izmantošanu automobiļos nav attiecināma uz sabiedrisko transportu.
  • Pilsētas nozīmes maršruta sabiedriskajā transportlīdzeklī, kurā ir 30 sēdvietu un vairāk, personām ar invaliditāti un pasažieriem ar pirmsskolas vecuma bērniem ir paredzētas sešas attiecīgi apzīmētas sēdvietas.
  • Pieaugušajam, kas brauc kopā ar bērnu, ir pienākums nodrošināt bērna drošību sabiedriskajā transportlīdzeklī, drošu iekāpšanu tajā un izkāpšanu no tā.
Sākoties jaunajam mācību gadam, atkal ir aktualizējušies jautājumi par bērnu drošību ceļā uz mācību iestādi un mājup. Tiem, kuri dzīvo Rīgā, neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Reizēs, kad tas pārpildīts, no vecākiem nereti tiek sagaidīts, ka mazākie bērni tiks turēti klēpī, lai atbrīvotu vietu citiem pasažieriem. “Vai pasažieru pārvadātāji pārkāpj likumu, nemaz nerunājot par pilnīgi absurdiem drošības pārkāpumiem?” par šādu praksi jautā kāda LV portāla lasītāja.

Ja iespējams, jāpiesprādzējas

Ceļu satiksmes noteikumu 23. punktā noteikts, ka pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Savukārt 185. punkts precizē, ka gadījumā, ja automobilī, kura sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, pārvadā bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa, kas uzstādīts atbilstoši tā izgatavotāja norādījumiem, un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu. Tieši šīs normatīvajos aktos reglamentētās prasības varētu radīt bažas par bērnu drošību sabiedriskajā transportā, it īpaši gadījumos, kad bērns jātur klēpī. Tomēr Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) vērš uzmanību uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas Kvalifikācijas daļas norādi, ka MK noteikumu 185. punktā noteiktā prasība par bērnu sēdeklīšu vai paliktņu izmantošanu automobiļos nav attiecināma uz sabiedrisko transportu.

To, kā veicami pasažieru pārvadājumi sabiedriskajā transportā, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 599 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība". Saskaņā ar noteikumu 17. punktu sabiedriskajam transportlīdzeklim jābūt pielāgotam normatīvajos aktos par transportlīdzekļu izgatavošanu noteiktajām tehniskajām prasībām, lai personām ar funkcionāliem traucējumiem, grūtniecēm un personām ar maziem bērniem (tostarp ar bērnu ratiņiem) atvieglotu iekļūšanu sabiedriskajā transportlīdzeklī un nodrošinātu šo personu pārvadāšanu. Tāpat šo noteikumu 79. punkts paredz, ka pilsētas nozīmes maršruta sabiedriskajā transportlīdzeklī, kurā ir 30 sēdvietu un vairāk, personām ar invaliditāti un pasažieriem ar pirmsskolas vecuma bērniem ir paredzētas sešas attiecīgi apzīmētas sēdvietas.

Vai bērnam jāsēž pieaugušajam klēpī

Nereti mulsums par to, vai bērns sabiedriskajā transportlīdzeklī būtu jātur klēpī, ir saistīts nevis ar pašu drošību transportlīdzeklī, bet pirmsskolas vecuma bērniem piemērotajiem braukšanas maksas atvieglojumiem. Ministru kabineta noteikumu Nr. 371 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi" 4. punkts nosaka, ka pirmsskolas vecuma bērni ir tiesīgi bez maksas izmantot sabiedrisko transportu reģionālās nozīmes maršrutos. Līdzīgi atvieglojumi piemēroti arī daudzās pašvaldībās, tostarp Rīgā. Tāpēc varētu domāt, ka gadījumā, ja sniegta iespēja braukt par brīvu, bērns jāņem klēpī, lai vismaz neaizņem atsevišķu sēdvietu.

"Rīgas satiksmes" pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane skaidro – nekur nav noteikts, ka Rīgas satiksmes autobusos, trolejbusos un tramvajos pirmsskolas vecuma bērniem būtu iespēja izmantot sabiedrisko transportu bez maksas tikai tādā gadījumā, ja viņi neaizņem vietu un sēž klēpī, piemēram, vecākiem. Viņa gan atzīmē: "Tas ir ētiskas dabas jautājums." Gadījumos, kad sabiedriskais transports ir pārpildīts, būtu vēlams dot vietu, piemēram, kādam pensionāram.

Atšķirībā no "Rīgas satiksmes" piekoptās politikas "Rīgas mikroautobusu satiksmes" (RMS) pārstāve Maija Lazdiņa norāda, ka mikroautobusos tiešām pirmsskolas vecuma bērni var braukt bez maksas ar nosacījumu, ka netiek aizņemta atsevišķa sēdvieta. Viņa skaidro, ka tas saistīts ar to, ka RSM piedāvā paaugstināta servisa pārvadājumus: "Pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, ir minētas Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 89 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā". To 9.1. punkts nosaka, ka braukšanas maksas atvieglojumi neattiecas uz personām, kuras izmanto paaugstināta servisa pārvadājumus (ceļā pavadītā laika būtiska samazināšana, pasažierim nodrošinātas papildu ērtības u. tml.), izņemot 2.4. apakšpunktā noteiktās personas, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa, personas līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un persona, kas pavada personu, kurai noteikta I invaliditātes grupa, vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti. Līdz ar to RMS minibusos netiek noteikti citi braukšanas maksas atvieglojumi." Uzņēmuma pārstāve skaidro: "Tā kā RMS veic paaugstināta komforta pasažieru pārvadājumus Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, pašvaldība nekompensē uzņēmumam pirmsskolas vecuma bērnu pārvadāšanu. Tomēr RMS īsteno dažādus korporatīvās sociālās atbildības projektus, tostarp atbalstot ģimenes ar pirmsskolas vecuma bērniem, tādējādi ļaujot viņiem minibusos braukt bez maksas – ar nosacījumu, ka netiek aizņemta atsevišķa sēdvieta."

Par drošību atbildīgi vecāki

Atgriežoties pie jautājuma par bērnu drošību sabiedriskajā transportā, Baiba Bartaševiča-Feldmane uzsver, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem piesprādzēties Rīgas satiksmes autobusos, trolejbusos un tramvajos braucienos pa pilsētu nav nepieciešams.

Savukārt RMS pārstāve vērš uzmanību, ka Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 165 "Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu" 25. punkts nosaka, ka pieaugušai personai, kas brauc kopā ar bērnu, ir pienākums uzraudzīt bērnu, lai viņš/viņa ievērotu normatīvajā aktā aprakstītos noteikumus, un nodrošināt bērna drošību sabiedriskajā transportlīdzeklī, drošu iekāpšanu tajā un izkāpšanu no tā.

VBTAI norāda, ka, lai gūtu pilnīgāku izpratni par bērnu drošību pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī, būtu nepieciešams iegūt informāciju no transporta nozares ekspertiem, kā arī analizēt citās valstīs pastāvošo praksi. Publiski pieejamajā Eiropas Bērnu drošības alianses ceļu satiksmes drošības novērtējumā vēl aizvien kā viens no lielākajiem drošības riskiem izcelts tieši paradums vairāk nekā pusi no bērniem līdz 10 gadu vecumam transportlīdzekļos pārvadāt nepiesprādzētus. Tāpat atzīmēts, ka risku rada arī neatbilstoši izmantoti drošības līdzekļi (gan jostas, gan bērnu sēdeklīši). Līdz ar to bērnu drošības jautājumi transportlīdzekļos aktuāli ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Tomēr Eiropas Bērnu drošības alianses dati liecina – Baltijas valstīs salīdzinājumā ar ceļu satiksmes drošības ziņā vadošajām Eiropas Savienības valstīm – Zviedriju, Nīderlandi un Lielbritāniju – pastāv trīs reizes augstāks risks, ka bērns varētu iet bojā ceļu satiksmes negadījumā.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv