SKAIDROJUMI

Pilnveidots pedagogu darba samaksas modelis

LV portāls01.09.2017
Šodien spēkā stājas vairāki MK noteikumi, ar kuriem tiek pilnveidots pedagogu darba samaksas modelis. Jaunais regulējums arī palielina izglītības iestāžu autonomiju un nosaka stingrāku finanšu disciplīnu pašvaldībām saistībā ar valsts mērķdotācijas izlietojumu.

Grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Piemēram, tiks nodrošināts papildu finansējums pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēm, kas, pamatojoties uz starptautisku līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmas.

Tāpat ir mainīta metodika, kā aprēķina papildu finansējumu izglītības iestādes administrācijai un atbalsta personālam. Skolu administrācija turpmāk varēs tarificēt līdz 15% no piešķirtās mērķdotācijas (līdz šim 12%). Tas dos iespēju skolās ar lielu skolēnu skaitu nodrošināt atbilstošu darba samaksu direktoriem un direktoru vietniekiem.

Līdz ar grozījumiem ir paredzēts mazināt atalgojuma nevienlīdzības plaisu, nosakot, ka starpība starp minimālo (680 eiro) un augstāko likmi vienas izglītības iestādes ietvaros nevar būt lielāka par 50 procentiem.

Pašvaldība nevarēs pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām apstiprināto finansējumu novirzīt skolas uzturēšanas izdevumu segšanai, vai arī veikt pretēju darbību – uzturēšanas izdevumiem apstiprināto finansējumu novirzīt pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Jaunā kārtība nosaka, ka pedagogiem atalgojumā ir jāsaņem viss valsts piešķirtais finansējums un tam pilnā apmērā jāatspoguļojas tarifikācijā. Tāpēc pašvaldību izglītības iestāžu kopējais pedagogu tarifikācijās uz kārtējā gada 1. septembri neatspoguļotais finansējums nedrīkstēs pārsniegt 2% no pašvaldībai piešķirtās mēneša mērķdotācijas. Līdz šim pašvaldības gadā nav tarificējušas aptuveni 7,1 miljonu eiro, un par tā izlietojumu IZM nav informācijas. Ja pašvaldība gada beigās būs izveidojusi neizlietotās valsts mērķdotācijas uzkrājumu lielāku par 1%, tad attiecīgi nākamajā periodā ministrija samazinās mērķdotāciju pārsniegtās summas apmērā.

Lai izglītības iestādēm mazinātu birokrātisko slogu, izglītības iestādes vadītājs tarifikāciju veiks vienu reizi gadā (šobrīd noteikts divas reizes gadā) – uz 1. septembri. Savukārt, ja mainās pedagoga mēneša darba samaksas noteikšanas nosacījumi, piecu darbdienu laikā pēc izmaiņām veicama pedagoga darba pārtarifikācija.

Turpmāk pašvaldībām būs jāievada informācija VIIS par piešķirtā finansējuma apmēru katrai izglītības iestādei.

Lai IZM kontrolētu pedagogu algām piešķirtā finansējuma izlietojumu, pašvaldības pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu sagatavos un ievadīs Valsts kases informācijas sistēmā divas reizes gadā – līdz 15. septembrim par periodu no kārtējā gada 1.janvāra līdz 31. augustam un līdz nākamā gada 15. janvārim – par periodu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz iepriekšējā gada 31. decembrim.

No valsts budžeta mērķdotācijas izmaksāto prēmiju un naudas balvu kopējais apjoms kalendāra gada laikā varēs būt līdz 120 procentiem no pedagoga mēneša darba algas, bet kopējais kalendāra gada laikā izmaksāto prēmiju un naudas balvu apjoms – līdz 175 procentiem no pedagoga mēneša darba algas.

Grozījumi  ir pieejami šādos normatīvajos aktos:

  • MK noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi";
  • MK noteikumos Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs";
  • MK noteikumos Nr. 477 "Speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība";
  • MK noteikumos Nr. 420 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs".
KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv