SKAIDROJUMI

Narkotiku pārvietošana no vienas valsts uz otru. Kas par to jāzina?

Linda Balode, LV portāls25.08.2017
"ĪSUMĀ"
  • Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropisko vielu un prekursoru saraksti (I, II, III saraksts) ir atrodami Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 847 "Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem" pielikumos.
  • Kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā iekļauto vielu imports un eksports ir aizliegts.
  • Kopš 2012. gada tendence ir nemainīga – apmēram no 30 līdz 40 Latvijas valstspiederīgajiem tiek aizturēti ārzemēs par iesaistīšanos narkotiku pārvietošanā no vienas valsts uz otru.
  • Narkotiku kurjeri iesaistās šajā biznesā apzināti, un vidēji par narkotiku nogādāšanu no vienas valsts uz otru viņi nopelna no 500 līdz 3000 eiro.
  • Trešajās valstīs sodi par nelegālo narkotiku apriti var būt visbargākie, sākot ar mūža ieslodzījumu un beidzot pat ar nāvessodu.
Latvijā ievest un izvest narkotiskās vielas ir aizliegts. Atbilstoši normatīvajiem aktiem izņēmumi ir tikai gadījumos, kad attiecīgās vielas ir nepieciešamas ārstniecības kursam vai ir saņemta Zāļu valsts aģentūras (ZVA) izsniegta atļauja. Aizliegums attiecas arī uz personām, kas gribētu ievest narkotikas it kā mazos apjomos pašpatēriņam, piemēram, no Amsterdamas, kur marihuānu var nopirkt legāli. LV portāls skaidro, kas ir narkotiskā viela, kādos gadījumos un kādas vielas ir atļauts pārvietot no vienas valsts uz otru un kādi sodi draud par noteikumu pārkāpšanu.

Latvijas valstspiederīgo personu skaits, kas ārvalstīs ir aizturēti par narkotisko vielu pārvietošanu no vienas valsts uz otru, pēdējos gados ir nemainīgs. Turklāt bieži viņu aizturēšana notiek tajās valstīs, kurās nav Latvijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kurās sods par izdarīto pārkāpumu ir krietni bargāks. Šī gada pirmajā pusē muita jau ir izņēmusi 952 747,040 gramus narkotisko vielu, Latvijā ir pietiekami stingra muitas kontrole, un bieži vien narkotiku kurjeri kā galamērķi neizvēlas Latviju.

Populārākās kontrabandas preces

LV portāls publikācijā "Kontrabanda. Kas par to jāzina?" jau rakstīja, ka "kontrabanda ir muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešana Latvijas Republikas (LR) muitas teritorijā vai izvešana no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot to no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā". "Populārākās kontrabandas preces ir cigaretes un narkotikas," norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietnieks Raimonds Zukuls.

"Populārākās kontrabandas preces ir cigaretes un narkotikas."

Saskaņā ar likumu "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" narkotiskā viela ir jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1961. gada 30. marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām un 1972. gada Protokolam par grozījumiem 1961. gada 30. marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos. Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru saraksti (I, II, III saraksts) ir atrodami Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 847 "Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem" pielikumos.

Narkotiku imports un eksports ir aizliegts

Tāpat atbilstoši likumam "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" ir aizliegts kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā iekļauto vielu imports un eksports. "Latvijā gadījumos, kad I, II un III sarakstā iekļautie augi, vielas un zāles nepieciešamas medicīniskiem un veterinārmedicīniskiem zinātniskiem pētījumiem, fizikālo un ķīmisko īpašību noteikšanai, kā arī apmācībām, personai ir jāsaņem ZVA izsniegta atļauja I, II un III sarakstā iekļauto augu, vielu un zāļu apritei," skaidro ZVA Zāļu izplatīšanas informācijas nodaļas vecākā eksperte Māra Dišlere.

Ja sarakstos iekļautās vielas nepieciešamas ārstniecības kursam

M. Dišlere norāda, ka fiziskām personām savukārt ir jāņem vērā minētā likuma 39. pantā noteiktais:

  • ja iebrauc no valsts, kas nav Šengenas nolīguma valsts, vai izbrauc uz šādu valsti, personiskai lietošanai bez speciālas atļaujas drīkst ievest vai izvest zāles, kuru sastāvā ir II un III sarakstā iekļautās vielas, ja II sarakstā iekļautās vielas saturošas zāles paredzētas ārstniecības kursam, kas nav ilgāks par 14 dienām, bet III sarakstā iekļautās vielas saturošas zāles paredzētas ārstniecības kursam, kas nav ilgāks par 30 dienām (nepieciešamību lietot šīs zāles persona apliecina, uzrādot recepti, receptes norakstu vai kopiju vai citus šo faktu apliecinošus dokumentus);
  • izbraucot uz Šengenas nolīguma valsti, atļauts pārvadāt ārstēšanai nepieciešamās zāles, kuru sastāvā ir II un III sarakstā iekļautās vielas, ja attiecīgā persona saņēmusi apliecību par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu ārstnieciskām vajadzībām, kuru izsniedzis ārsts un apstiprinājusi Veselības inspekcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīniskās dokumentācijas lietvedību;
  • ja iebrauc no valsts, kas ir Šengenas nolīguma valsts, personiskai lietošanai drīkst ievest zāles, kuru sastāvā ir II un III sarakstā iekļautās vielas, ja ir saņemta attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegta apliecība par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu ārstnieciskām vajadzībām;
  • personas nav tiesīgas nosūtīt un saņemt II un III sarakstā iekļautās zāles, izmantojot iekšzemes un starptautiskos pasta sūtījumus.

Starptautiski organizētā noziedzība arī Latvijā

"Diemžēl cilvēki iesaistās noziedzīgās darbībās un mērķtiecīgi pārvadā narkotikas," stāsta Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Kopš 2012. gada tendence ir nemainīga – apmēram no 30 līdz 40 Latvijas valstspiederīgajiem tiek aizturēti ārzemēs par iesaistīšanos narkotiku pārvietošanā no vienas valsts uz otru.

"Diemžēl cilvēki iesaistās noziedzīgās darbībās un mērķtiecīgi pārvadā narkotikas."

A. Grišins norāda, ka "starptautiski organizētā noziedzība notiek dažādās valstīs, tostarp arī Latvijā". Viņš stāsta, ka Latvijas valstspiederīgie tiek  uzrunāti Latvijas teritorijā ar aicinājumu nopelnīt vieglu naudu un piedalīties narkotiku tranzītā. "Pārsvarā mūsu cilvēki iesaistās šajā nelikumīgajā un noziedzīgajā biznesā ārzemēs, kur viņi tiek arī aizturēti," turpina A. Grišins. Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa atzīst, ka "bieži vien aizturēšana notiek tajās valstīs, kur nemaz nav Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības". Tas savukārt nozīmē, ka konsulārās palīdzības sniegšana šim cilvēkam nav tik raita, kā tas būtu bijis citā situācijā.

Narkotiku kurjeri skaidri zina, ko dara

Narkotiku kurjeri iesaistās šajā biznesā apzināti. Vidēji par narkotiku nogādāšanu no vienas valsts uz otru viņi nopelna no 500 līdz 3000 eiro. "Varētu šķist – vieglas naudas iegūšana, taču sodi un to neizbēgamība rāda savu – cilvēki tiek aizturēti un saukti pie kriminālatbildības," skaidro A. Grišins. Tāpat viņš norāda, ka vervēšana notiek gan ārzemēs, gan Latvijā, uzsverot, ka starptautiskajai noziedzībai nav robežu.

2015. un 2016. gadā narkotiku tranzītam aktuāls maršruts bija no Tuvajiem Austrumiem uz Eiropu. Savukārt pašlaik mūsu valstspiederīgajiem kā narkotiku kurjeriem aktuāls ir maršruts no Dienvidamerikas. A. Grišins norāda: "Lai cīnītos ar šo noziedzīgo rūpalu, policija visā pasaulē mudina citu valstu kolēģus sadarboties, apmainoties ar informāciju." Tāpat A. Grišins neslēpj, ka daudz informācijas ir nodots kolēģiem ārzemēs par mūsu valstspiederīgo iesaistīšanos narkotiku biznesā, un iesaka tām personām, kuras ir pārdomās vai kuras ir uzrunājusi noziedzīgā vide kļūt par narkotiku kurjeru, vēlreiz padomāt par to, kur un kādos apstākļos viņi var nonākt.

Latvijā draud brīvības atņemšana, citur pasaulē – nāvessods

Personām par preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošanu pāri Latvijas robežai saskaņā ar Krimināllikuma 190.1 pantu draud cietumsods:

  • par narkotiskas vai psihotropas vielas, šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, kā arī par radioaktīvas vai bīstamas vielas, stratēģiskas nozīmes preces vai citas vērtības, sprāgstvielas, ieroča, munīcijas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas;
  • par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas;
  • par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tāpat atbilstoši minētā likuma 253. pantam cietumsods draud arī par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu:

  • par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu bez nolūka tās realizēt soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem;
  • par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Gan sodu politika, gan cilvēktiesību ievērošanas politika ārpus Eiropas Savienības (ES) valstīm jeb trešajām valstīm var būt dažāda. "Taču tā nebūt nav tāda kā ES, līdz ar to cilvēki nokļūst neapskaužamās situācijās," skaidro A. Grišins. Trešajās valstīs sodi par nelegālu narkotiku apriti var būt visbargākie, sākot ar mūža ieslodzījumu līdz pat nāvessodam, kā arī uzturēšanās apstākļi aizturētajam un viņa cilvēktiesību ievērošana bieži vien neatbilst vispārpieņemtajām normām ES teritorijā.

Narkotikas tavā pastkastītē

"Pastāv tendence, kas mums rada bažas, – narkotikas tiek sūtītas ar pasta sūtījumiem un persona, kas tās pasūta vai izplata, norāda citu adresi," skaidro R. Zukuls. Tās visbiežāk sūta uz tādām adresēm, kurās pastkastītes netiek aizslēgtas. "Persona, iespējams, regulāri saņem narkotikas, vienkārši kāds cits tās izņem, proti, īstās pastkastītes īpašnieks to pat nenojauš," turpina R. Zukuls. Savukārt Muitas pārvaldes Muitas kontroles organizēšanas daļas Fiziskās kontroles organizēšanas nodaļas vadītājs Lauris Krivāns papildina, ka, "attīstoties e-komercijai, narkotikas ir vieglāk pasūtīt, tās tiek sūtītas neadresēti un tām nav konkrēta saņēmēja".

"Suns ļoti labi spēj sajust vielas molekulu klātbūtni."

Cilvēkiem ir jāņem vērā, kādas var būt sekas narkotiku pārvietošanai no vienas valsts uz otru. Tas attiecas arī uz personām, kas ieved narkotikas it kā mazos apjomos pašpatēriņam. "Piemēram, Amsterdamā marihuāna ir legāla. Tur persona to uzsmēķēja, tā palika pāri, persona paņēma to līdzi, taču Latvijā marihuānu nedrīkst ievest nekādos apjomos, savukārt muitai šādos gadījumos ir nulle tolerances, bet personai draud kriminālatbildība," uzsver L. Krivāns, papildus norādot, ka Latvijā ir pietiekami stingra kontrole, līdz ar to kontrabandisti bieži vien kā galamērķi neizvēlas Latviju.

Nekas nav labāks par suņa degunu

Visbiežāk, sūtot narkotikas ar pasta sūtījumu, uz paciņas tiek rakstīts "Gift" (no angļu valodas – dāvana) vai "Headphones" (no angļu valodas – austiņas) – tas muitā ir viens no riska kritērijiem. Muitā izmanto arī tehniskos līdzekļus, ar kuriem tiek skenētas paciņas, kā arī narkotiku testus, izmanto spektrometru, kas apstiprina muitnieku aizdomas par kādas neatļautas vielas sūtīšanas mēģinājumu, taču suņa degunu pagaidām neviens un nekur pasaulē vēl nav aizstājis.

R. Zukuls skaidro, ka suns ļoti labi spēj sajust vielas molekulu klātbūtni. Ja narkotisko vielu ieber, piemēram, kafijā, suns sajūt divas dažādas smaržas, līdz ar to, ja kāds mēģinās ietīt, nomaskēt vai citādā veidā noslēpt narkotikas, sunim tas nebūs traucēklis.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv