SKAIDROJUMI

Jaunas ugunsdrošības prasības

Linda Balode, LV portāls18.08.2017
"ĪSUMĀ"
  • 2016. gadā pieņemtie "Ugunsdrošības noteikumi" darbojas jau gandrīz gadu, taču to atsevišķām prasībām tika paredzēts pārejas periods, lai iedzīvotāji un ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēji varētu laikus sagatavoties jaunajām ugunsdrošības prasībām.
  • Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte, piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās, jāpārbauda ar termokameru.
  • Objektā, kurā atrodas gāzes aparāts, kura kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, kā arī ja gāzes aparāts (neatkarīgi no gāzes aparāta jaudas) atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda gāzes noplūdi signalizējošs detektors.
  • Ugunsdrošības instrukcijas, kas izstrādātas līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst MK 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām, ir spēkā līdz 2017. gada 1. septembrim.
  • VUGD mērķis ir uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, nevis sodīt par prasību neievērošanu.
  • Izmaiņas Ugunsdrošības noteikumos ir saistošas un radīs papildu izdevumus dažādu publisko objektu atbildīgajām personām, apsaimniekotājiem un juridiskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību objektos.
Ar šī gada septembri stāsies spēkā atsevišķas ugunsdrošības prasības, kuru mērķis ir uzlabot gan publisko, gan privāto ēku kopējo ugunsdrošību. Jaunās prasības paredz būtiskas izmaiņas un atbildību dažādu publisko objektu atbildīgajām personām, apsaimniekotājiem un juridiskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību. 2016. gadā pieņemtie “Ugunsdrošības noteikumi” darbojas jau gandrīz gadu, taču to atsevišķām prasībām tika paredzēts pārejas periods, lai iedzīvotāji un ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēji varētu laikus sagatavoties jaunajām ugunsdrošības prasībām. Dažas no tām stājas spēkā šī gada 1. septembrī.

Jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" stājās spēkā 2016. gada 1.septembrī, un atsevišķām minēto noteikumu prasībām tika noteikts pārejas periods. Proti, no šī gada 1. septembra stāsies spēkā šādas Ugunsdrošības noteikumu prasības:

  • elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte, piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās, jāpārbauda ar termokameru;
  • objektā, kurā atrodas gāzes aparāts, kura kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, kā arī ja gāzes aparāts (neatkarīgi no gāzes aparāta jaudas) atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda gāzes noplūdi signalizējošs detektors;
  • ugunsdrošības instrukcijas, kas izstrādātas līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst MK 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām, ir spēkā līdz 2017. gada 1. septembrim.

Izmaiņas elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudei

"No 1. septembra vienlaicīgi ar elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm ir jāveic arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu pārbaude, izmantojot termokameru," norāda biedrības "Latvijas Ugunsdzēsības asociācija" valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris. Mērījumi jāveic kopā ar elektroinstalācijas pārbaudēm un par rezultātiem jānoformē pārbaudes akts (paraugu var meklēt Ugunsdrošības noteikumu 7. pielikumā).

"No 1. septembra ir jāveic elektroinstalācijas kontaktu savienojumu pārbaude, izmantojot termokameru."

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Agrita Vītola skaidro, ka "prasība ir ieviesta ar mērķi veikt noslogotas elektroinstalācijas pārbaudi, jo tās laikā var konstatēt kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti". Minētās pārbaudes laikā, piemēram, var konstatēt, vai kontaktsavienojums netiek pārslogots – nekarst, vai tas ir pareizi izbūvēts – nerada bīstamu pārejas pretestību u.tml. Savukārt Inspecta Prevention vadītājs ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris Aleksandrs Babra uzsver, ka "elektroinstalāciju pārbaude ar termokameru ir līdz šim nebijusi prasība ugunsdrošības noteikumos".

Termokamerai nav noteiktas specifiskas prasības

"Termokamerai Ugunsdrošības noteikumos nav noteiktas specifiskas prasības, taču tai ir jāspēj identificēt jeb vizualizēt paaugstinātu siltuma avotu elektroinstalācijā, nozarkārbā, elektrosadales skapī un citviet," norāda A. Vītola. Tāpat termokamerai jābūt ar CE (Conformité Européenne) marķējumu un ekspluatācijas instrukciju valsts valodā. VUGD vērš uzmanību, ka "papildus visam iepriekš minētajam ir jābūt iespējai termokameras veidoto attēlu arī izdrukāt, jo gadījumos, kad elektroinstalācijas pārbaudei objektā tiek pieaicināts pakalpojuma sniedzējs, ir jāpārliecinās, ka tā rīcībā esošā termokamera spēs nodrošināt minēto izdruku".

Savukārt kontaktu atbilstības kritērijus un elektroietaišu termiskā stāvokļa novērtēšanai ir jāpielieto MK noteikumu Nr. 294 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija" prasības un Latvijas Elektrotehniskajā komisijā apstiprinātais Latvijas energostandarts LEK 038 "Elektroietaišu termogrāfisko pārbaužu normas un apjomi".

Kas var veikt mērījumus?

Jāvērš uzmanība, ka elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumus var veikt persona, kura atbilstoši MK noteikumu Nr. 1041 "Noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības" prasībām ir saņēmusi attiecīgu apmācību un ieguvusi pielaidi attiecīgai elektrodrošības grupai, ko apliecina atbilstoši minēto noteikumu 3. pielikumam izsniegta apliecība, vai persona, kura attiecīgi apmācīta un sertificēta Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijā vai Latvijas Elektriķu brālībā. "Abām institūcijām ir dots deleģējums ar MK rīkojumu veikt šo sertifikāciju," skaidro A. Vītola.

"Gāzes noplūdes detektoru ir iespējams iegādāties vidēji par 30 eiro."

Turpinot A. Vītola norāda, ka "elektroinstalācijas, t.sk. zemējuma un zibens aizsardzības ierīces, pārbaudi veic reizi 10 gados, bet, ja objektā ir sprādzienbīstama vide, – reizi divos gados, ja ķīmiski agresīva vide, – reizi gadā".

Jāuzstāda gāzes noplūdi signalizējošs detektors

Tāpat MK noteikumi Nr. 238 paredz, ka no šī gada 1. septembra objektā, kurā atrodas gāzes aparāts un tā kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, kā arī ja gāzes aparāts (neatkarīgi no gāzes aparāta jaudas) atrodas pagrabā vai cokolstāvā, ir jāuzstāda gāzes noplūdi signalizējošs detektors un jāuztur tas darba kārtībā.

"Prasība par gāzes noplūdi signalizējošu detektoru uzstādīšanu attiecināma uz visiem objektiem neatkarīgi no tā, vai to būvniecības laikā projektā bija vai nebija paredzēta gāzes noplūdes detektora uzstādīšana. Savukārt šī detektora mērķis ir brīdināt būves lietotājus par gāzes noplūdi, kuras dēļ telpā ieiet nedrīkst un ir jāsazinās ar gāzes iekārtu apkalpošanas dienestu, lai veiktu pasākumus turpmākas gāzes noplūdes un sprādziena iespējamības novēršanai," skaidro A. Vītola. Viņa turpina, ka "gāzes noplūdes detektoru ir iespējams iegādāties vidēji par 30 eiro, kas, rūpējoties par drošību, ir neliela investīcija, salīdzinot ar postījumiem un kaitējumu, kādu spēj nodarīt gāzes eksplozija".

Gāzu noplūdei ir augsta sprādzienbīstamība

Gāzes noplūdes detektori var laikus identificēt gāzes noplūdi gan šķidrā, gan jau dabīgā agregāta stāvoklī, kad tā ir vieglāka par gaisu un uzkrājas pie telpas griestiem. I. Cēris skaidro: "Tā kā propāna, metāna un butāna gāzu noplūdei ir augsta sprādzienbīstamība, šis noteikums palielina drošības līmeni publiskajos objektos." Izvēloties piemērotāko gāzes detektoru, atbildīgajai personai jāpievērš uzmanība, lai attiecīgā iekārta ir marķēta ar CE atzīmi, un jāfiksē, kādas gāzes (propāna vai butāna) uztveršanai tā ir paredzēta. "Ja rodas šaubas par to, vai izvēlētā iekārta ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām, vai trūkst informācijas par to, kā pareizi uzstādīt detektoru, atbildīgajai personai vēlams konsultēties ar kvalificētu speciālistu," iesaka I. Cēris.

Atgādinām, ka gāzes noplūdes gadījumā iedzīvotājiem ir jāzvana Gāzes avārijas dienestam uz 114.

Jāpārbauda ugunsdrošības instrukcijas

Ugunsdrošības instrukcija ir saimnieciskās darbības objekta un publiska objekta lietošanas mērķim atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums. Tās izstrādi nodrošina attiecīgā objekta atbildīgā persona. "Gada laikā kopš 2016. gada 1. septembra, kad stājās spēkā jaunie Ugunsdrošības noteikumi, bija jāpārstrādā tās ugunsdrošības instrukcijas, kuras atbilda iepriekšējiem Ugunsdrošības noteikumiem," skaidro A. Vītola. Pārstrādājot instrukcijas, tās jāpapildina, piemēram, ar objekta vispārīgu un ugunsdrošību raksturojošu informāciju.

"Gada laikā bija jāpārstrādā tās ugunsdrošības instrukcijas, kuras atbilda iepriekšējiem Ugunsdrošības noteikumiem."

"Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs ēkas, būves, to daļu vai zemesgabala īpašnieks vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā, bet iznomātā vai izīrētā, vai lietošanā nodotā ēkā, būvē, to daļās vai zemesgabalā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks vai īrnieks, vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā," norāda A. Vītola, piebilstot, ka tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju un veikt instruktāžu ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā.

Mērķis nav sodīt, bet uzlabot ugunsdrošību valstī

VUGD ir izstrādājis jaunos Ugunsdrošības noteikumus ar mērķi sakārtot normatīvo regulējumu ugunsdrošības jomā atbilstoši faktiskajai situācijai. "Lai gan atsevišķas jauno noteikumu izmaiņas un prasības prasīs laiku, lai tām pielāgotos, tomēr noteikumiem ir vairāki būtiski ieguvumi un atvieglojumi, kas mazinās ugunsgrēka izcelšanās iespējamību, sekmēs ātrāku ugunsgrēku atklāšanu un ilgtermiņā uzlabos ugunsdrošības stāvokli katrā objektā un valstī kopumā," skaidro A. Vītola.

VUGD aicina ievērot Ugunsdrošības noteikumu prasības, uzsverot, ka dienesta mērķis ir uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, nevis sodīt par prasību neievērošanu. A. Vītola iesaka: "Nepieciešamības gadījumā vajag izmantot iespējas un konsultēties ar VUGD inspektoriem par ugunsdrošības prasību nodrošināšanu objektos."

Prasību izpildē nāksies investēt vairāk

Izmaiņas Ugunsdrošības noteikumos ir saistošas un radīs papildu izdevumus dažādu publisko objektu atbildīgajām personām, apsaimniekotājiem un juridiskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību objektos. "Lai gan lielākoties ugunsgrēki izceļas dzīvojamā sektorā, visbūtiskāk jaunie noteikumi skars uzņēmējus un sabiedrisko ēku īpašniekus, kuriem ugunsdrošības prasību izpildē nāksies investēt krietni vairāk nekā līdz šim," norāda A. Babra.

"Lielākoties noteikumi ir radīti, balstoties uz iepriekšējo traģisko pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstīs, kad, piemēram, aizdegoties naktsklubam, to īpašnieku vai pasākumu organizatoru nevērības dēļ bojā gājuši desmitiem cilvēku," uzskata A. Babra. Tāpat viņš norāda, ka jaunās ugunsdrošības noteikumu prasības ir nepieciešamas, jo liela daļa sabiedrisko ēku ir morāli novecojušas, neatbilst tajās izvietoto iestāžu darbības specifikai un nav piemērotas, lai tajās noritētu pasākumi ar lielu apmeklētāju skaitu. Tādēļ jaunās prasības paredz, ka ēkās, kurās tiek organizēti publiskie pasākumi ar vairāk nekā 50 apmeklētājiem, jāveic virkne jaunu ugunsdrošības pasākumu, piemēram, pirms katra pasākuma jāizstrādā individuāla ugunsdrošības instrukcija.

UZZIŅAI

No 2018. gada 31. decembra jāatbrīvo dabīgās ventilācijas kanāli no mehāniskām ventilācijas ierīcēm.

No 2020. gada 1. janvāra jāuzstāda dūmu detektori visos mājokļos un privātmājās, vasarnīcās, dārza mājās.

No 2020. gada 1. janvāra savrupmājas, arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja, jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv