SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
16. augustā, 2017
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
14
14

Kā dibināt politisko partiju

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Demokrātiskā valsts iekārtā vara tiek realizēta ar tautas pārstāvju palīdzību, kas lielā daļā Rietumu valstu ir nesaraujami saistīti ar dalību politiskās partijās. Arī Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka par deputātiem var tikt ievēlēti tikai kandidāti no likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas politiskās partijas vai partiju apvienības saraksta. Lai gan politisko partiju reģistrā šobrīd ir reģistrētas jau 68 partijas un astoņas partiju apvienības (no tām 15 partijām un divām partiju apvienībām ir uzsākts likvidācijas process), ik pa laikam sevi pieteic kāds jauns politiskais spēks. Šajā skaidrojumā sniedzam ieskatu regulējumā, kas jāievēro, dibinot jaunu partiju.
īsumā
  • Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Ja partijas biedru skaits pārsniedz 400 biedru, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem ir jābūt Latvijas pilsoņiem.
  • Politisko partiju likumā ir uzskaitīti vairāki ierobežojumi partijas nosaukuma un simbolikas izvēlē.
  • Personas, kas apvienojas partijā, sanāk uz dibinātāju sapulci, kurā pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju.
  • Partijas dibināšanas sapulcē ir obligāta zvērināta notāra klātbūtne, kura uzdevums ir apliecināt dibinātāju sapulces norisi Notariāta likuma noteiktajā kārtībā.
  • Partija iegūst juridiskās personas statusu ar tās ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, kuru uztur Uzņēmumu reģistrs.
  • Partijas reģistrāciju atsaka, ja partijas statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un/vai ir pārkāpta likumā noteiktā partijas dibināšanas kārtība.

Partijas mērķis ir politiska vara

Jēdziena "politiskā partija" definīcija ir ietverta Politisko partiju likumā, kuru Saeima pieņēma salīdzinoši nesen, 2006. gada 22. jūnijā, nosakot, ka "politiskā partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē".

Tātad "politiskā partija ir apvienība, kuras mērķis ir paust pilsoņu politisko gribu," secinājusi Satversmes tiesa. "Tā ir personu apvienība, kuras biedriem ir līdzīgi politiskie uzskati, kurai ir noteikta ideoloģija un kuras galvenais mērķis ir iegūt politisko varu, lai valstī to īstenotu atbilstoši partijas programmā ietvertajiem mērķiem un principiem."1 Līdz ar to politiskās partijas uzdevums ir piedalīties politiskajos procesos un, pats galvenais, izvirzīt savus kandidātus vēlēšanām, lai partija būtu pārstāvēta politiskajās institūcijās un varētu īstenot politisko varu.

"Vai plānotais partijas nosaukums nesakrīt ar kādas citas partijas, biedrības, nodibinājuma vai firmas nosaukumu, var viegli pārbaudīt Uzņēmumu reģistra mājaslapā."

Lai gan tiesības apvienoties politiskā partijā ir viena no cilvēka pamattiesībām, kas nostiprināta Satversmes 102. pantā, tā tiek stingri regulēta, lai nodrošinātu politisko partiju aktivitāšu atbilstību demokrātijas, atklātības un biedru vienlīdzības principiem. Partijas un to apvienību tiesiskie pamati, tai skaitā dibināšana, uzraudzība, apturēšana, likvidācijas un reorganizācijas nosacījumi ietverti Politisko partiju likumā (PPL). 

Partijas dibinātāji un biedri

Viena no pazīmēm, kas apliecina partijas spēju pildīt tās funkcijas (pārstāvēt sabiedrību vai atsevišķas sociālās grupas), ir partijas biedru skaits. Latvijā politiskās partijas dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200 Latvijas pilsoņiem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

Savukārt par partijas biedru var būt gan pilngadību sasniegušie Latvijas pilsoņi, gan Latvijas nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijā. (Personas, kuras vēl nav pilngadīgas, bet ir sasniegušas 16 gadu vecumu, var būt politiskas partijas biedru kandidāti.) Vienlaikus ir būtisks nosacījums, kas obligāti jāņem vērā, – Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Ja partijas biedru skaits pārsniedz 400 biedru, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem ir jābūt Latvijas pilsoņiem. Piemēram, ja partijā ir 450 biedru, vismaz 225 no tiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem. Turklāt persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs.

Jāuzsver, lai partija varētu īstenot savu mērķi – iegūt politisko varu, biedru skaitam ir jābūt ievērojami lielākam. Ja dalībai pašvaldības vēlēšanās partijai pietiks ar likumā noteikto minimālo biedru skaitu – diviem simtiem, tad kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām var iesniegt tikai tāda partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru.2

Partijas nosaukums un simbolika

Domājot par jaunas partijas nosaukumu un tēlu, jāpatur prātā, ka Politisko partiju likuma 6. pantā ir uzskaitīti vairāki ierobežojumi partijas nosaukuma un simbolikas izvēlē. Pirmkārt, tas jāveido, ievērojot valsts valodas prasības. Otrs, bet ne mazāk svarīgs priekšnoteikums – partijas nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam vai simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas (neatkarīgi no darbības turpināšanas) partijas vai partiju apvienības nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas, kā arī pastāvošas biedrības vai nodibinājuma nosaukuma. Tāpat partijas nosaukums nedrīkst sakrist ar citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu). Turklāt starp politiskās partijas vai partiju apvienības pieteikto nosaukumu un citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros jau ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu) vienīgā atšķirība nedrīkst būt atstarpes un pieturzīmes starp nosaukumā (firmā) lietotajiem burtiem, cipariem vai lielo un mazo burtu lietošana.3 To, vai plānotais partijas nosaukums nesakrīt ar kādas citas partijas, biedrības, nodibinājuma vai firmas nosaukumu, var viegli pārbaudīt, to ierakstot Uzņēmumu reģistra mājaslapas meklēšanas ailē, blakus ailē izvēloties meklēšanas kritēriju – "Uzņēmumu/organizāciju".

Ir aizliegti partiju nosaukumi, nosaukumu saīsinājumi un simbolika, kas:

  • ir pretrunā normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem. Nosaukumā nedrīkst iekļaut militāra formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu. Nosaukums nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību;
  • atveido vai sakrīt ar tādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuras mērķis vai darbība ir vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību.

Partijas nosaukumā nedrīkst:

  • ietvert maldinošas ziņas par partijas darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu;
  • ietvert vārdus "Latvijas Republika", "valsts", un "pašvaldība", kā arī valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus. Partijas simbolika nedrīkst sakrist ar valsts, pašvaldību vai to institūciju simboliku.

Dibināšanas sapulcē obligāta notāra klātbūtne

Lai izveidotu jaunu partiju, personas, kas apvienojas partijā, sanāk uz dibinātāju sapulci, kurā pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju.

Būtiski nodrošināt, ka dibināšanas sapulce norit Politisko partiju likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā. "Tas nozīmē, ka partijas dibināšanas sapulcē ir obligāta zvērināta notāra klātbūtne, kura uzdevums ir apliecināt dibinātāju sapulces norisi Notariāta likuma noteiktajā kārtībā," skaidro Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Apliecinot sapulces norisi, zvērināts notārs papildus Notariāta likumā noteiktajai informācijai dibinātāju sapulces norises protokolā norāda:

  1. katras dibinātāju sapulcē piedalījušās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un pilsonību atbilstoši personas uzrādītajam personu apliecinošajam dokumentam;
  2. dibinātāju sapulces lēmumu par partijas dibināšanu;
  3. par partijas dibināšanu nobalsojušo personu skaitu;
  4. citus dibinātāju sapulcē pieņemtos lēmumus.

Partijas reģistrācija partiju reģistrā

Partija iegūst juridiskās personas statusu ar tās ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, kuru uztur Uzņēmumu reģistrs. Pieteikums par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā partijas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir jāiesniedz trīs mēnešu laikā pēc lēmuma par partijas dibināšanu pieņemšanas.

Pieteikumu paraksta vismaz divi no dibinātāju vidus pilnvaroti pārstāvji. Attiecīgam pilnvarojumam jābūt ietvertam partijas dibināšanas sapulces protokolā.4 Papildus pieteikumam par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā obligāti pievieno:

  • partijas programmu;
  • ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju sarakstu, kurā ir norādīts partijas nosaukums un pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam, personas kodam un norādei par pilsonību – zvērināta notāra apliecināts attiecīgā dibinātāja paraksts;
  • partijas statūtus;
  • katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli partijā;
  • zvērināta notāra apliecinātu partijas dibinātāju sapulces protokolu;
  • dokumentu, kas apliecina samaksu par publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".5

Pirms pieteikuma iesniegšanas jāsamaksā valsts nodeva par partijas reģistrāciju 27,03 eiro apmērā.6

Biežāk pieļautās kļūdas

Pirms politiskās partijas dibināšanas sapulces sasaukšanas un statūtu apstiprināšanas ir jāpārliecinās, vai dokumenti ir izstrādāti un noformēti atbilstoši dokumentu noformēšanas prasībām, lai pēc pieteikuma iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā tie nebūtu jāpārstrādā un jāiesniedz vēlreiz.

"Biežāk sastopamās kļūdas partiju dokumentos ir atsevišķu statūtu normu neatbilstība PPL noteikumiem, statūtos netiek norādītas visas likumā noteiktās ziņas un darbības noteikumi, nereti dokumenti pēc formas neatbilst normatīvo aktu prasībām, dokumentos mēdz būt ietverta pretrunīga informācija par partijas dibinātāju skaitu," LV portālam norāda Uzņēmumu reģistrā. Tāpat par partijas ierakstīšanas partiju reģistrā atlikšanas pamatu ir bijusi tās pieteiktā nosaukuma neatbilstība normatīvo aktu prasībām, piemēram, partijas pieteiktais nosaukums jau ir ierakstīts citā Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā.

"Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu."

Sarežģītāka situācija ir tad, ja trūkumi konstatēti partijas statūtos. Tādā gadījumā politiskajai partijai ir jāsasauc jauna dibinātāju sapulce, lai lemtu par statūtos konstatēto trūkumu novēršanu. Tāpēc, lai izvairītos no lieka darba un tēriņiem, pirms dibināšanas sapulces sasaukšanas ieteicams vērsties Uzņēmumu reģistrā ar konkrētiem jautājumiem, rakstot uz e-pasta adresi info@ur.gov.lv

"Parasti partiju dibināšanas dokumentos ir novēršami trūkumi un reģistrācija tiek atlikta, nevis atteikta," LV portālam skaidro Uzņēmumu reģistrā. Partijas reģistrāciju atsaka, ja partijas statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un/vai ir pārkāpta likumā noteiktā partijas dibināšanas kārtība.

Partijas darbību var apturēt

Partijas izveide un dibināšana nav vienas dienas darbs. Izstrādājot partijas programmu un statūtus (tajā obligāti iekļaujamās ziņas uzskaitītas PPL14. pantā), ir rūpīgi jāizsver gan partijas ideoloģiskās nostādnes un mērķi, gan organizatoriskā struktūra, jo pēc partijas reģistrācijas statūtus grozīt būs iespējams tikai ar biedru sapulces lēmumu. Partijas darbības neatbilstība partijas statūtiem un normatīvajiem aktiem var būt pamats uzraugošās iestādes (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs u.c. likumā noteiktās iestādes) rakstveida brīdinājumam noteiktā termiņā pārkāpumus novērst un tā neizpildes gadījumā uz tiesas nolēmuma pamata uzsākt partijas darbības apturēšanas procedūru.

"Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs."

Sasteigta partijas izveide un nepārdomāta darbība var novest pie partijas biedru aizplūšanas. Ja partijas biedru skaits ir samazinājies līdz 150 personām un partija sešu mēnešu laikā pēc biedru skaita samazināšanās atjaunot biedru skaitu līdz likumā noteiktajam minimālajam skaitam nespēj, Reģistrs var lūgt tiesu apturēt partijas darbību. Šeit jāatzīmē, ka politiskām partijām likums paredz ikgadēju pienākumu līdz 1. martam iesniegt Reģistram aktuālo partijas biedru sarakstu (reģistru).


1Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr.2012-16-01 "Par likuma "Par tiesu varu" 86.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102.pantam" Secinājumu daļas 19. punkts.

2Saeimas vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļa 1. punkts.

3Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.6 pants.

4Politisko partiju likuma 13. panta otrās daļas 4.punkts.

5Politisko partiju likuma 16. pants.

6Skat. Ministru kabineta noteikumi Nr. 77 "Noteikumi par valsts nodevu par ierakstu izdarīšanu politisko partiju reģistrā".

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI