SKAIDROJUMI

Tiesiskās aizsardzības process un izmaiņas tā regulējumā

Maksātnespējas administrācija09.08.2017
"ĪSUMĀ"
  • Tiesiskās aizsardzības process (TAP) ļauj godprātīgam parādniekam atjaunot maksātspēju.
  • TAP pieteikuma iesniegšana ir parādnieka izvēle. TAP ierosina tiesa.
  • Pēc TAP pasludināšanas parādnieks divu mēnešu laikā izstrādā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
  • Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas parādniekam jāpilda saskaņotais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.
  • Sākot ar 2017. gada 1. jūliju, tiek ieviesta tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās persona un brīvā tirgus princips.
Tiesiskās aizsardzības process ir procedūra, kas dod godprātīgam parādniekam, kurš nonācis finansiālās grūtībās, iespēju atjaunot savu maksātspēju, izmantojot Maksātnespējas likumā noteiktos aizsardzības līdzekļus un metodes.

Tiesiskās aizsardzības procesu, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu, ierosina tiesa.

Kā tiesiskās aizsardzības process var palīdzēt parādniekam?

Pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu:

  • tiek apturēta spriedumu izpildes lietvedība pret parādnieku;
  • nodrošinātais kreditors divus mēnešus pēc procesa ierosināšanas nedrīkst prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu;
  • kreditoriem ir aizliegts iesniegt parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu;
  • tiek apturēts līgumsoda un procentu, kas pārsniedz likumiskos, un nokavējuma naudas, tostarp nodokļu prasījumu nokavējuma, pieaugums.

Vai parādniekam ir pienākums iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, nonākot finansiālās grūtībās?

Nē, atšķirībā no juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas (gadījumā, ja ir iestājušās Maksātnespējas likumā noteiktās pazīmes) tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšana ir parādnieka izvēle.

Iestājoties finansiālām grūtībām, parādniekam jāizvērtē, vai finanšu grūtību pakāpe pieļauj iespēju vienoties ar kreditoriem ārpus tiesas procesa par to, vai parādniekam ir nepieciešams iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu saistību pārstrukturēšanai tiesas aizsardzībā.

Cik tas maksā?

Valsts nodeva par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā ir 142,29 eiro.

Kas notiek pēc tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas?

Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas parādnieks divu mēnešu laikā izstrādā procesa pasākumu plānu, kuru saskaņo ar visiem kreditoriem. Tad saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz apstiprināšanai tiesā.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā parādnieks norāda turpmākas darbības stratēģiju ierobežotās maksātspējas stāvoklī. Kā metodes maksātspējas atjaunošanai parādnieks var izvēlēties jebkuru metodi, kas ļaus atjaunot maksātspēju, piemēram:

  • maksājumu saistību izpildes atlikšana;
  • reorganizācija u.c.

Tomēr, neskatoties uz to, ka primāri tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts parādnieka interesēs, ilgtermiņā ieguvējiem no tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas jābūt arī kreditoriem. Līdz ar to viens no šī procesa pamatprincipiem ir tas, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā nedrīkst iekļaut metodes, kas ierobežo kreditoru intereses vairāk, nekā tas nepieciešams parādnieka maksātspējas atjaunošanai.

"Gadījumā, ja parādnieks izpilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tā maksātspēja tiek atjaunota pilnā apmērā."

Vai tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana nozīmē, ka parādniekam tiks piemērots tiesiskās aizsardzības process?

Tiesiskās aizsardzības process parādniekam tiks piemērots tikai gadījumā, ja procesa pasākumu plānu saskaņos kreditori un tā īstenošanu pasludinās tiesa.

Kas notiek pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas?

Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas parādniekam jāpilda saskaņotais pasākumu plāns, kā arī jāievēro Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi, tādējādi darbojoties kreditoru interesēs.

Gadījumā, ja parādnieks nepilda, vai arī vairs nespēj izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kā arī tad, ja parādnieks neievēro Maksātnespējas likuma noteiktos rīcības ierobežojumus, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.

Situācijā, kad parādnieks izpilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tā maksātspēja tiek atjaunota pilnā apmērā.

Kas ir mainījies tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā no 2017. gada 1. jūlija?

Sākot ar 2017. gada 1. jūliju, stājas spēkā Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma grozījumi, ar kuriem ieviestas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, ieviešot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas institūtu un brīvā tirgus principu.

Regulējums attiecībā uz izmaiņām tiesiskās aizsardzības procesā, tostarp par uzraugošās personas noteikšanu, stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā un ir piemērojams tikai tiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kas ierosināti pēc 2017. gada 1. jūlija.

Līdz regulējuma spēkā stāšanās brīdim, proti, tiesiskās aizsardzības procesos, kas ierosināti līdz 2017. gada 30. jūnijam, tiesa iecēla maksātnespējas procesa administratoru pēc parādnieka vai Maksātnespējas administrācijas ieteikuma. Savukārt no 2017. gada 1. jūlija tiesiskās aizsardzības procesā tiesa iecels uzraugošo personu pēc kreditoru vairākuma ieteikuma.

Šāds likuma regulējums palielina kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī paredz iespēju brīvi izvēlēties personu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības pasākumu veikšanai. Tādējādi tiesiskās aizsardzības procesa norises atbilstību tiesas apstiprinātajam pasākumu plānam nodrošinās kreditoru vairākuma izvēlētā un tiesas apstiprinātā uzraugošā persona. Kreditoru vairākumam ir tiesības uzraugošo personu jebkurā brīdī mainīt. Lai dotu iespēju parādniekam atjaunot maksātspēju gadījumā, ja kreditori nevar vienoties par uzraugošās personas kandidātu, no izvirzītajiem kandidātiem to izvēlēsies tiesa.

Par uzraugošo personu var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un būt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi. Par uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā nevar būt persona, uz kuru attiecas kāds no likumā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, kā ierobežojums būt par uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā ir apstāklis, ka persona piedalījusies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādē u.c. (Maksātnespējas likuma 12.3 pants).

Atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši likuma prasībām sniedz uzraugošā persona. Gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas procesā parādnieks nav ņēmis vērā kreditoru iebildumus, atzinumu par šiem iebildumiem sniedz neatkarīgs zvērināts revidents, kura darbību apmaksā kreditori, kuru iebildumi nav ņemti vērā. Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas uzraugošā persona uzrauga pasākumu plāna izpildi, informējot par to kreditorus pēc to pieprasījuma, izskata iesniegtās sūdzības un veic citas likumā noteiktās darbības.

Lai nodrošinātu kreditoru, tostarp mazākuma kreditoru interešu aizsardzību, uzraugošajai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā deklarēt prakses vietu Latvijā. Tāpat ir paredzēta uzraugošās personas atbildība par zaudējumiem, kas viņas vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Lai nosegtu iespējamos zaudējumus, uzraugošā persona var apdrošināt savu civiltiesisko atbildību, ja uzskata to par nepieciešamu vai to pieprasa kreditoru vairākums.

Uzraugošajām personām ir pienākums kārtot savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kas radušies, veicot uzraugošās personas amata pienākumus. Uzraugošajām personām, tāpat kā administratoriem, ir paredzēta disciplināratbildība.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv