SKAIDROJUMI

Kas var pieteikties uz mantojumu?

Laura Studente, LV portāls03.08.2017
"ĪSUMĀ"
  • Mantiniekiem pašiem jādodas pie notāra uzsākt mantojuma lietu.
  • Vēlams mantojuma lietas nokārtot savlaicīgi, lai nekristu krāpniekiem par upuri.
  • Pie notāra var griezties laulātais, radinieki un adoptētie.
  • Pieteikties mantojumam pirmais var arī attālāks radinieks, tomēr tam ir pienākums notāru informēt par visiem zināmajiem mantiniekiem, kuri tiks uzaicināti pieņemt mantojumu.
Lai gan vairumam ir skaidrs, ka mantojumam var pieteikties tikai radinieki, tomēr neskaidrības rodas, kad kāds no tiešajiem mantiniekiem neliekas par mantojumu ne zinis, savukārt attālāks radinieks saistības labprāt pārņemtu. LV portāla skaidrojumā lasiet par to, kā notiek pieteikšanās mantojumam likuma kārtībā, ja nav atstāts mantojuma līgums vai testaments.

Atšķirībā no citām valstīm, kurās likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus, Latvijā ir pretēji – mantiniekiem ir pienākums pašiem doties pie notāra un rakstiski izteikt vēlmi mantot. Notārs nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus.

Tomēr mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgi rīkoties bez liekas vilcināšanās, lai ātrāk būtu skaidrs, kurš ir jaunais īpašnieks, kuram jāmaksā nodokļi, komunālie maksājumi, stāsta zvērināta notāre Anta Maldupe-Krūmiņa.

Līdz ar to, lai neizaicinātu likteni un nepaliktu bez mantotā īpašuma, iesniegums notāram jāiesniedz nevilcinoties. Tas tāpēc, ka mantojuma lietu var pasteigties nokārtot attālāks mantinieks, kā arī nenokārtota mantojuma lieta var izaicināt krāpniekus, kas var mēģināt izmantot mantinieku neizdarību. Iesniegumu sagatavos un visu nepieciešamo informāciju sniegs jebkurš notārs.

Kas var griezties pie notāra?

Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Tie ir laulātais un radinieki uz likumiskās mantošanas pamata vai persona, kuru par savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku (mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs.

Ja persona, vēl dzīva esot, nav slēgusi mantojuma līgumu vai arī nav taisījusi testamentu, tad pēc viņas nāves mantošana notiek pēc likuma saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību. Civillikuma 404. pantā noteiktas četras likumisko mantinieku šķiras:

  1. šķiras mantinieki ir meita, dēls, mazmeita, mazdēls;
  2. šķiras mantinieki ir māte, tēvs, brālis, māsa, māsas/brāļa bērni;
  3. šķiras mantinieki ir pusbrālis, pusmāsa, viņu bērni;
  4. šķiras mantinieki ir vecāmāte, vecaistēvs, brālēns, māsīca un pārējie radinieki.

Atbilstoši Civillikuma 405. pantam zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.

Likumiskās mantošanas gadījumā jāņem vērā – pēc likuma manto laulātais, kā arī radinieki un adoptētie. Laulātais saņem pusi mantojuma, ja uz mantojumu piesakās arī pirmās, otrās vai trešās šķiras mantinieki. Ja tādu nav vai viņi nepiesakās, laulātais saņem visu mantojumu.

Kāpēc mantinieki nepiesakās mantojumam?

Iemesli, protams, var būt dažādi, skaidro A. Maldupe-Krūmiņa. Vieni no populārākajiem ir gadījumi, kad mantojums ir apgrūtināts ar parādiem un mantinieki ir palaiduši garām 2 mēnešu inventāra tiesības izmantošanas termiņu.

Tāpat mantinieki mēdz uzskatīt – ja viņi jau dzīvo īpašumā, kas palicis pēc radinieka nāves, mantojuma lietas uzsākšanai nav izšķirošas nozīmes.

"Pamatā to varētu definēt kā likumu nezināšanu un vienlaicīgi arī vieglprātīgu paļāvību, ka viss jau tāpat būs labi. Līdz ar to es aicinātu ikvienu vērsties pie zvērināta notāra, lai saņemtu konsultāciju, kas konkrētajā situācijā būtu darāms," norāda A. Maldupe-Krūmiņa.

Ja mantojumam vēlas pieteikties zemākas šķiras mantinieks

Lasītāji bieži vēršas pie LV portāla ar jautājumiem saistībā ar mantojumu, piemēram, ja mantinieka dēls neliekas par mantojumu ne zinis, vai uz mantojumu var pieteikties, mantojuma atstājēja brāļameita vai cits attālāks radinieks? Zvērināta notāre skaidro, ka šādā gadījumā brāļameita vai cits radinieks var pieteikties uz mantojumu pirmais, tomēr jāņem vērā vairāki aspekti.

Pirmkārt, mantošanas iesniegumā iesniedzējam (konkrētajā gadījumā mantojuma atstājēja brāļameitai) būs jānorāda notāram ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem, tostarp vārds, uzvārds, adrese.

Tātad mantojuma atstājēja brāļameitas pienākums ir notāram sniegt ziņas un visu informāciju par pārējiem mantiniekiem. Zvērināts notārs apliecinās mantošanas iesniegumu un vienlaicīgi brīdinās iesniedzēju par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu iesniegumu zvērinātam notāram. Līdz ar to notārs būs informēts arī par citiem mantiniekiem.

Pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas notārs izsludinās mantojuma atklāšanos un aicinās pieteikties uzaicinājuma termiņā iespējamos mantiniekus un ieinteresētās personas, tāpat arī notārs rakstiski par mantojuma atklāšanos un sludinājuma saturu paziņos viņam zināmajiem mantiniekiem, ieinteresētajām personām.

"Ja mantinieku loks ir skaidrs, notārs parasti nosaka trīs mēnešu pieteikšanās termiņu (termiņu ir svarīgi ievērot ikvienam, kuram ir tiesības mantot, kā arī kreditoriem) un operatīvi pabeidz uzsākto lietu. Savukārt, ja lieta ir komplicēta un radniecība ir attāla, būs nepieciešams ilgāks laiks īpašuma un radniecības dokumentu sagādāšanai un lietas izskatīšanai. Taču kopumā vidējais mantojuma lietas izskatīšanas ilgums ir trīsarpus mēneši, un tas ir trīs reizes ātrāk nekā laikā līdz 2003. gadam, kad bezstrīdu mantojuma lietas izskatīja tiesās," norāda Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja.

Mantiniekiem būs jāizdara sava izvēle pieņemt vai atraidīt mantojumu, jo apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc tam, kad izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš, skaidro A. Maldupe-Krūmiņa.

Mantošanas iesniegums nenozīmē automātisku apstiprināšanu

Beidzoties mantojuma pieņemšanas termiņam, notārs pēc mantinieka pieprasījuma noteiks dienu, kad tiks izsniegta mantojuma apliecība, un mantojuma tiesībās tiks apstiprināti tie mantinieki, kuri noteiktajā termiņā būs izteikuši gribu pieņemt mantojumu un pierādījuši savas mantojuma tiesības.

Līdz ar to mantojuma atstājēja brāļameita var izrādīt iniciatīvu, lai tiktu izsludināta mantojuma atklāšanās, tomēr mantošanas iesnieguma iesniegšana automātiski nenozīmē arī apstiprināšanu par mantinieku – ja būs pieteikušies augstākas šķiras mantinieki, mantojumu saņems viņi.

"Mantošanas procesā mantiniekam pašam ir jāizrāda interese un iniciatīva, neskatoties uz to, kādas šķiras mantinieks attiecībā pret mantojuma atstājēju viņš ir. Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka ļoti svarīgi ir sniegt notāram ziņas par visiem pārējiem zināmajiem mantiniekiem, tātad – nenoklusēt nevienu faktu. Lielākajā daļā gadījumu, kad mantojuma atklāšanās izsludināta, pamatojoties uz zemākas šķiras mantinieka iesniegumu, augstākas šķiras mantinieks izrāda savu interesi mantojuma lietas turpmākā kārtošanā un izdara savu izvēli attiecībā par pieņemšanu vai atraidīšanu," norāda A. Maldupe-Krūmiņa.

Kā uzzināt, ka mantojums atklājies?

Parasti radinieki ir informēti par tuvinieka nāvi, jo rūpējas viens par otru un atrodas savstarpējā kontaktā. Taču bieži mēdz būt arī citādi – par tuvinieka nāvi un atstāto mantojumu uzzina no draugiem vai kaimiņiem, vai arī Mantojumu reģistrā, kuru izveidojusi Latvijas Zvērinātu notāru padome. Informāciju var iegūt arī no oficiālās publikācijas "Latvijas Vēstnesī"," skaidro S. Stīpniece.

Kādi dokumenti nepieciešami?

Lai sāktu mantojuma lietu, mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Mājaslapā www.latvijasnotars.lv ir norādīts visu Latvijas notāru saraksts, prakses vietu adreses, kontakttālruņi.

Ejot pie notāra, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības), kā arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantojums nesastāv tikai no nekustamā īpašuma.

Tāpat nepieciešamas ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem. Ja tādi nav zināmi, to noskaidrošanu var uzticēt notāram, skaidro S. Stīpniece. Notāram ir pieejami valsts reģistri. Savukārt sarunā ar notāru var noskaidrot visus ar mantojuma lietu un īpašumtiesību nostiprināšanu saistītos neskaidros jautājumus.

Ar kādiem izdevumiem jārēķinās?

LZNP priekšsēdētāja skaidro, ka, piemēram, meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi ir dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju, jāmaksā 0,25% no mantotā nekustamā īpašuma novērtējuma kadastrā, savukārt meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi nav dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju, – 0,5%. Ja meitai mantojums ir novēlēts testamentā, jāmaksā 0,125%. Mantinieki var iesniegt mantojuma lietā arī tirgus vērtībai atbilstošu nekustamā īpašuma novērtējumu. Tas ir svarīgi, ja pēc mantošanas īpašumu plāno atsavināt, piemēram, pārdot.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv