SKAIDROJUMI

Ja dzīvoklim ir individuāla siltumenerģijas uzskaite, darījumos vajadzēs energosertifikātu

Inese Helmane, LV portāls31.07.2017
"ĪSUMĀ"
  • Līdz šim atsevišķu ēku daļu energosertifikācija bija jāveic, ja to pieprasīja telpu pircējs, īrnieks vai nomnieks.
  • Tām ēkas daļām, kam nav individuālas uzskaites, energosertifikācija nav piemērojama.
  • Jaunās prasības attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, individuāliem dzīvokļiem, publiskajām komerctelpām, tas var būt arī funkcionāli atdalāms vienas mājas spārns.
  • Energosertifikātu iegūšanas kārtību ar likuma grozījumiem ir uzdots uzraudzīt Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
Ja dzīvoklim vai ēkas daļai, kura tiek ekspluatēta un kuras platība ir lielāka par 50 kvadrātmetriem, ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite, turpmāk, to pārdodot, izīrējot vai iznomājot, obligāti būs jāveic energosertifikācija.

Šādu kārtību paredz jaunie grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā, kas stājās spēkā 6. jūlijā.

Energosertifikāts nebūs vajadzīgs vien tad, ja ir derīgs ēkas kopējais vai pagaidu energosertifikāts. Līdz šim atsevišķu ēku daļu energosertifikācija bija jāveic, ja to pieprasīja telpu pircējs, īrnieks vai nomnieks.

Pamats – ES direktīva

"Tām ēkas daļām, kam nav individuālas uzskaites, šāda prasība nav piemērojama," akcentē Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta vecākais referents Edgars Garkājis, skaidrojot, ka jaunās prasības ieviestas, pamatojoties uz 2010. gada Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/31/ES.

"Protams, grozījumi likumā palielinās administratīvo slogu, bet cilvēkam ir tiesības zināt, ko viņš pērk, īrē vai nomā," likumdošanas izmaiņas pamato E. Garkājis. "Šī prasība attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, individuāliem dzīvokļiem, publiskajām komerctelpām, tas var būt arī funkcionāli atdalāms vienas mājas spārns."

Kāpēc šāds energosertifikāts nav vajadzīgs dzīvokļiem vai ēku daļām, kurām ir centralizētā siltumapgāde vai apkurē tiek izmantota malka? Ekonomikas ministrijas pārstāvis atbild, ka šādas prasības varētu tikt ieviestas nākotnē, jo Eiropas Savienībā notiek virzība uz individuālo siltumuzskaiti visos īpašumos. "Arī malku, protams, var uzskaitīt, bet šajā gadījumā nav skaitītāja, turklāt malka ir kurināmais, kam ir ļoti mainīga sadegšanas siltumspēja (atkarībā no mitruma satura tā var mainīties pat vairākkārt). Latvija izvēlējusies prasību uzlikt individuālai uzskaites sistēmai, jo šos datus ir iespējams izmērīt, līdz ar to arī precīzāk noteikt ēkas daļai enerģijas daudzumu, kas tiek patērēts," tā E. Garkājis.

Nav datu, cik darījumu izmaiņas skars

Kā šāda situācija atspoguļosies reālajā dzīvē? Ja, piemēram, īpašumā ir dzīvoklis ar kopējo platību virs 50 kvadrātmetriem un tam ir "Junker" autonomā apkure, šādu mājokli pārdodot vai izīrējot, obligāti būs vajadzīgs energosertifikāts.  Energosertifikāts obligāti būs vajadzīgs arī tad, ja namu vai tā daļu, kuram ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite, vēlēsieties pārdot vai iznomāt.

Datu, cik privātpersonu un uzņēmumu šāda kārtība varētu skart, Ekonomikas ministrijas rīcībā nav.

Sertifikāta cena

Būvfizikas speciālists, sertificēts neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Andris Vulāns saka, ka, ievērojot visas energosertifikāta izsniegšanas prasības, par dzīvokļa sertifikāciju, kura lielums ir virs 50 kvadrātmetriem, viņa darba izmaksas būtu vismaz 100 eiro, bet individuālai 120 kvadrātmetru mājai – vismaz 150 eiro. Savukārt biedrības "Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība" (LSGŪTIS) Sertificēšanas centra vadītājs Dainis Ģēģers pieļauj, ka nelielam dzīvoklim šai summai nevajadzētu pārsniegt 50 eiro.

"Grozījumi likumā palielinās administratīvo slogu, bet cilvēkam ir tiesības zināt, ko viņš pērk, īrē vai nomā."

Pēc LSGŪTIS datiem, daudzstāvu nama aptuvenās energosertifikāta izmaksas atkarībā no ēkas lieluma varētu būt, sākot no 500–600 eiro.

Jāpiebilst, ka energosertifikāta derīguma termiņš ir desmit gadi, bet spēkā esošs pagaidu sertifikāts no līdzšinējiem diviem gadiem saskaņā ar jaunajiem likumdošanas grozījumiem, sākot no šī gada 1. augusta, tiek pagarināts uz termiņu līdz trim gadiem. Tādējādi, izstrādājot pamata energosertifikātu, izmērītos datus būs iespējams iegūt par divām pilnām apkures sezonām.

Uzraudzība

Patērētāju tiesību un aizsardzības centram (PTAC) ar likuma grozījumiem ir uzdots uzraudzīt, kā energosertifikātu iegūšanas kārtību īsteno tie, kuriem tas noteikts ar jaunajiem likuma grozījumiem, t.i., ja dzīvoklis vai ēkas daļa, kura tiek ekspluatēta un kuras platība ir lielāka par 50 kvadrātmetriem,  un kurai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite, tiek pārdota, izīrēta vai iznomāta. Līdz šim normatīvajos aktos šāda uzraudzība nebija noteikta.

Uz jautājumu, kā energosertifikātu kontrole darbosies reālajā dzīvē, PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane stāsta, ka centrs pašlaik ir apzinājis un izsūtījis informatīvās vēstules lielākajiem sludinājumu vai mākleru portāliem, kas izvieto nekustamā īpašuma īres vai pārdošanas sludinājumus. "Vēstulēs aicinājām, publicējot sludinājumus, norādīt arī energoefektivitātes rādītājus. Domāju, nebūtu problēmas nevienam sludinājumā patiešām norādīt šādus datus, ja būtu uzticams šo datu avots, piemēram, mērījumi, energoaudita rezultāti u. c. Pagaidām vēl nav skaidrības, kādā veidā ir jānosaka energoefektivitātes pakāpe, lai šī informācija būtu ticama un neuzliktu nepārvaramu slogu arī nekustamā īpašuma saimniekam."

Savukārt uz jautājumu, kā tiks kontrolēta individuāla dzīvokļa vai ēkas daļas pārdošana, izīrēšana vai noma, EM pārstāvis atbild, ka, protams, visus pārkāpējus "izķert" nebūs iespējams, bet ar šo uzraudzību ir svarīgi panākt, lai lielie nekustamā īpašuma projektu attīstītāji sniedz informāciju un dzīvokļa pircēji varētu zināt, cik enerģijas māja patērē, cik tā ir energoefektīva.

E. Garkājis norāda, ka Būvniecības valsts kontroles biroja paspārnē jau darbojas Būvniecības informācijas sistēma  (BIS) un jebkurš pērkot var pārbaudīt, vai objektam ir energosertifikāts.

Tikai ķeksīša pēc

Būvfizikas speciālists, sertificēts neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Andris Vulāns uzskata, ka šāda obligāta prasība par energosertifikātu, pārdodot, izīrējot vai iznomājot ēku vai dzīvokli, ir vajadzīga, bet pašreizējais izpildījums ir normatīvu ieviešana tikai ķeksīša pēc un reālajā dzīvē tas neko nemainīs.

"Sabiedrībā ir maz informācijas par šādām normatīvā regulējuma izmaiņām, kā arī nav noteikta neviena uzraugošā institūcija, kas būtu pa vidu." Viņš klāsta, ka, piemēram, Francijā, jau pārdodot īpašumu, tam norādīta konkrēta energoefektivitātes klase. Latvijā esot attīstītāji, kas pārdod īpašumu kā pasīvo māju (pasīvās mājas standartu nosaka vairāki kritēriji, bet noteicošais ir zemais siltumenerģijas patēriņš apkurei – ne vairāk par 15 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā – red.), bet tiem nav atbilstoša energosertifikāta. Ieviešot jaunos likuma grozījumus, būtu svarīgi paredzēt arī sodus par pārkāpumiem.

"Obligātās prasības par energosertifikātu pašreizējais izpildījums ir normatīvu ieviešana tikai ķeksīša pēc."

Arī LSGŪTIS uzskata, ka stingrākas prasības ēkām vai ēku daļām, kuras tiek pārdotas, ir nepieciešamas. "Lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu valstī, viens no veidiem ir iedzīvotāju informēšana par enerģijas patēriņu attiecīgi savā dzīvoklī vai ēkā. Līdz ar to mājai būtu nepieciešams izstrādāt energosertifikātu, kas būtu derīgs visai ēkai un visiem dzīvokļiem pie nama atjaunošanas, pārbūves vai pārdošanas," saka D. Ģēgers. Tiesa, likuma grozījuma izstrādes periodā LSGŪTIS rosināja noteikt, ka obligāti ir vajadzīgs energoefektivitātes sertifikāts būvēm virs 200 kvadrātmetriem, taču tas neatbilda Eiropas Savienības direktīvai.

Prasības valsts un pašvaldības ēkām

Jaunajos grozījumos līdzīga prasība par energosertifikātu attiecināma arī uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošu vai valsts vai pašvaldības iestādei lietošanā nodotu publisko ēku, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus. Līdz šim šāda prasība tika attiecināta tikai uz īpašumā esošu ēku. Tas ir ēkas īpašnieku pienākums – nodrošināt apstākļus, lai šādu sertifikāciju varētu veikt, saka Ekonomikas ministrijas pārstāvis.

Pēc E. Garkāja teiktā, šādu ēku valstij ir ap 1400, bet kopā ar pašvaldības namiem – ap 3000. Prasības ieviestas, lai valsts ar savu darbību rādītu piemēru sabiedrībai energosertifikācijas jomā. "Pašlaik norisinās valsts ēku energoefektivitātes uzlabošanas programma, kurā ar ES līdzfinansējumu var veikt ēku atjaunošanu. Šis ir brīdis, kad strādāsim vairāk pie tā, lai ēkas tiktu energosertificētas."

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, līdz 2016. gada 1. janvārim sertificēti bija aptuveni 20% valsts ēku.
 

Turpmāk vēl – par jaunām ēku kategorijām, kurām Ēku energoefektivitātes likumā piemērots atbrīvojums no minimālo energoefektivitātes prasību izpildes, un par neatkarīgo ekspertu profesionālās darbības uzraudzības gada samaksu.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv